"Garais Covid" - kad simptomi nepāriet pat pēc sešiem mēnešiem (3)

Covid-19. Ilustratīvs attēls Foto: Shutterstock
Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

"Garais Covid" - ilgtermiņa ietekme pēc inficēšanās ar koronavīrusu - cilvēkus varētu ietekmēt četros dažādos veidos, atsaucoties uz Lielbritānijas Nacionālā Veselības Pētniecības Institūta ziņojumu, vēsta BBC.

Dzīvi izmainošas pieredzes

Speciālisti norāda, ka vairums cilvēku no vieglas Covid-19 formas atlabst divu nedēļu laikā, bet no smagākas - trīs nedēļu laikā. Taču ziņojumā sacīts, ka tūkstošiem cilvēku, iespējams, dzīvo ar "ilgstošu Covid".

Infekciju skaitam pieaugot, arī šo gadījumu skaits varētu pieaugt.

Balstoties uz intervijām ar 14 ilgā Covid atbalsta "Facebook" grupas locekļiem un jaunākajiem pētījumiem, pārskatā atklāti četri simptomi, kas atkārtojas un ietekmē visu, sākot no elpošanas, smadzenēm, sirds un asisnvadu sistēmas, beidzot ar nierēm, kuņģi, aknām un ādu.

Šos simptomus var izraisīt četri dažāda sindromi:

  • paliekoši orgānu bojājumu plaušās un sirdī
  • pēcintensīvās terapijas sindroms
  • pēcvīrusu noguruma sindroms
  • pastāvīgi Covid-19 simptomi

Daļai, kas ar to saskarās, bija smaga slimības gaita un viņi ilgstoši atradās slimnīcās. Taču citiem saslimšana noritēja viegli vai pat viņiem nebija veikti testi vai noteikta diagnoze.

Pārskatā teikts, ka nākšana klajā ar "pagaidu diagnozi nepārejošam Covid-19" palīdzētu cilvēkiem tikt pie atbalsta.

"Kļūst skaidrs, ka daļai cilvēku Covid-19 infekcija ir ilgtermiņa slimība," sacīts ziņojumā.

"Dažiem tas saistīts ar rehabilitāciju pēc hospitalizācijas, bet citi ziņo par dzīvi mainošām pieredzēm, kas seko sākotnējai infekcijai, kas pārslimota mājās, simptomiem laika gaitā kļūstot smagākiem."

Ziņojuma autore Eleina Maksvela sacīja, ka bija pieņēmusi - tiem, kas Covid-19 izslimoja smagi, būs sliktāk, un tiem, kuriem ir zemāks mirstības risks, ir arī zēmaks risks saskarties ar ilgtermiņa sekām.

Taču pārskatā atklāts, ka tā nav.

"Mēs tagad zinām, ka ir cilvēki, kuru medicīniskajā vēsturē nav Covid un kuri cieš vairāk nekā kāds, kurš vairākas nedēļas bija pieslēgts pie plaušu ventilatora," viņa sacīja.

Turklāt šīs sekas var radīt papildu slogu veselības aprūpes sistēmai.

Ietekmē gan slimnieku, gan viņa ģimeni

Bristoles Universitātes lektore Džo Hausa joprojām nav atgriezusies darbā - vairāk nekā sešus mēnešus pēc inficēšanās. Viss sākās ar spēcīgu klepu un grūtībām paelpot, kas pārvērtās neizsakāmā nogurumā un galvassāpēs. Pēc tam sākās sirds problēmas un muskuļu sāpes.

"Kādu dienu, es piecēlos, man ļoti reiba galva, noģību un nonācu neatliekamās palīdzības nodaļā," viņa pastāstīja.

Kaut gan paātrinātā sirdsdarbība un elpas trūkums nedaudz uzlabojušies, simptomi, kas nepāriet, joprojām nopietni ietekmē gan viņas, gan viņas ģimenes dzīvi.

Džo patneris Ešs arī jūt simptomus, kas nepāriet. Tā rezultātā sievietes pusaugu dēli pārņēmuši mājasdarbus - ēst gatavošanu un uzkopšanu.

"Daudziem cilvēkiem simptomi tiek klasificēti kā viegli, bet patiesībā tie nemaz nav viegli. Mums vajag atbalstu," viņa sacīja.

Kaut gan Džo bija pneimonija, viņai netika veikts tests un viņa netika uzņemta slimnīcā.

"Mēs abi uzrakstījām testamentus, kad bijām ļoti slimi. Tas bija baisi."

Institūta ziņojumā aicināts veicināt atbalstu sabiedrībā. Tāpat arī minēts, ka nepārejošs Covid, visticamāk, neproporcionāli skars noteiktas grupas, piemēram, etniskās minoritātes un cilvēkus ar psihiskās veselības problēmām vai mācīšanās traucējumiem.

"Mūsu mērķis ir tāds, ka veselības aprūpes dienesti un speciālisti izmantos šo pārskatu, lai labāk saprastu pieredzes, ar ko jātiek galā pacientiem, un nodrošinās pieeju ārstēšanai, aprūpei un atbalstam, kas viņiem nepieciešams," piebilda Maksvela.

Komentāri (3)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu