Krievijā vientuļš tēvs, kura nepilnus divus gadus vecais dēliņš sirgst ar Dauna sindromu, vēlas iedvesmot un iedrošināt citus vecākus nebaidīties uzņemties rūpes, kā arī graut sabiedrības aizspriedumus par šo sindromu, savā sociālā tīkla "Instagram" kontā parādot, cik brīnišķīgi un skaisti ir audzināt šādus bērnus, vēsta portāls "Bored Panda".
Vientuļais tēvs no Krievijas atklāj, kā ir paša spēkiem audzināt dēliņu ar Dauna sindromu (1)
Vidēji katram 700. līdz 800. bērnam pasaulē ir ar Dauna sindroms - stāvoklis, kuru izraisījusi 21. hromosomas trisomija un to mēdz dēvēt arī par papildus hromosomu, kas ietekmē jaundzimušā ķermeņa un smadzeņu attīstību.
Bērnus ar Dauna sindromu sauc arī par "saules bērniem" savu saulaino personību dēļ. Šie bērniņi ir ļoti laipni un mīlestības pilni.
Diemžēl daudzi jaundzimušie ar Dauna sindromu tiek pamesti, jo vecāki ir nobijušies no neparastā un nezināmā, taču, dzīvojot laimīgā, saticīgā ģimenē, bērniem ar Dauna sindromu ir iespēja dzīvot normālu dzīvi.
Jo vairāk cilvēki ir iemācījušies par šo stāvokli, jo mazāk aizspriedumaini un negatīvi tie kļūst pret Dauna sindromu.
Krievijā dzīvo 33 gadus vecs vientuļais tētis Jevgēņijs, kurš audzina dēlu Mišu pilnīgi viens. Puisēna māte nav spējusi samierināties ar dēla diagnozi un ģimeni pametusi.
Vientuļais tētis vēlas ar pasauli dalīties savos stāstos, lai iedvesmotu arī citus vecākus, kuriem ir līdzīgi izaicinājumi.
Skaistais dēla dzimšanas mirklis jaunajai ģimenei ilga tikai vienu minūti un 39 sekundes, jo ārsts pateica - "es baidos, ka jūsu bērniņam ir Dauna sindroms".
"Es nezināju, ko darīt, kad uzzināju, ka manam dēlam ir Dauna sindroms. Man likās, ka mans uzdevums ir izslēgt emocijas, atbalstīt manu sievu, jo domāju, ka viņai būs visgrūtāk. Analīžu rezultātus solīja pēc pāris dienām un līdz tam es nolēmu neko neteikt viņai", Jevgēņijs saka.
"Es atceros, ka brīdī, kad uzzināju, ka manam dēlam ir Dauna sindroms, es izgāju no slimnīcas un sāku raudāt, taču ne uz ilgu laiku. Vēlāk es jutos nedaudz apkaunojoši par šīm asarām. Galu galā, manā dzīvē nekas kopumā nav mainījies. Es joprojām biju ar divām rokām, divām kājām, manas zināšanas nekur nebija pazudušas. Mana apņēmība, darbošanās, ziņkāre un daudz kas cits - viss bija manī palicis.
Viss notika, kā es plānoju, mans dēls bija piedzimis. Taču bērns ir īpašs, viņa dzīve un nākotnes liktenis jau tagad ir ļoti svarīgs.
Bet es te brēcu! Tā ir kaut kāda patmīlība! Vai tas ir negodīgi? Nē, tā ir mana atbildība.
Tev nebija amniocentēze - tas ir skaidrs, ka iespējamība bija maza, bet tomēr. Tu vēlējies bērnu, tāpēc tev ir jāuzņemas atbildība par viņu. Galu galā, ir daudz variantu: autisms, cerebrālā trieka, gēnu mutācijas... Un Dauna sindroms nav vissliktākais, kā es vēlāk uzzināju."
"Es sāku meklēt informāciju par Dauna sindromu tajā pašā naktī, kad atgriezos mājās. Es neko nezināju par sava dēla diagnozi. Es tikai atcerējos briesmīgu attēlu no padomju laiku bioloģijas grāmatas. Es atvēru internetu un sāku pētīt. Es uzzināju par Evelīnu Bļodāns un viņas Semjonu, kurš ir dzimis tajā pašā dzemdību nodaļā, kurā Miša. Es uzzināju, ka Eiropā cilvēki ar Dauna sindromu ir ļoti sabiedriski, var dzīvot un strādāt neatkarīgi."
Tiesa, šie fakti neietekmēja Jevgēņija lēmumu - uzņemties rūpes un audzināt īpašu bērniņu.
Jaunais tēvs nevienā brīdī neesot domājis par dēla pamešanu, taču viņa sieva nebija gatava šādai atbildībai.
"Kad es pieņēmu lēmumu, es vēl nebiju domājis par optimistiska scenārija iespējamību. Es padomāju: viņš varēs baudīt saulrietus, es viņu varēšu vest ciemoties, viņš dzīvos savu dzīvi. Jā, varbūt viņš liksies nelaimīgs kādam, bet viņam būs sava dzīve.
Es nekad nebiju domājis par sava dēla pamešanu bērnu namā, tas būtu necilvēcīgi."
"Man ar savu sievu vienmēr bijušas labas un uzticības pilnas attiecības. Bijuši arī dažādi brīži, grūtības, naudas trūkums, nošķiršanās. Esmu tāda tipa cilvēks, kurš atdod sevi citiem, pielāgojas.
Draugi ironiski mani sauc par "dominējamo". Taču šajā gadījumā, es nebiju gatavs konfliktam, es centos viņu pārliecināt, ka mums izdosies pārvarēt šo situāciju. Un šis konflikts izšķīra mūs. Tagad es saprotu, ka viņai tajā laikā bija bail, viņa sāka uzvesties kā ļaunākajā scenārijā. Tajā brīdī "vilciens jau bija aizgājis" un bija par vēlu atkāpties no pieņemtajiem lēmumiem."
Neskatoties uz visiem izaicinājumiem, Jevgēņijs nekad nepadodas un dara visu, lai audzinātu Mišu pēc vislabākās sirdsapziņas.
Vientuļais tētis uzsver, ka neuzskatot sevi par varoni, bet gan gluži vienkārši "normālu cilvēku".
"Tas mainīja manu dzīvi. Man bija labs darbs Maskavā, kas bija liels pagrieziena punkts manā karjerā, taču es nevarēju pamest savu dēlu.
Viņam vajadzēja mīlestību un siltumu. Es tagad esmu parasts strādnieks, taču man ir normāla alga manā pilsētā. Es zaudēju savu sievu, taču esmu laimīgs par izmaiņām. Mans dēls ir ļoti jauks un draudzīgs bērns, gluži kā jebkurš cits šāda vecuma bērns, un viņš mani mīl, un izrāda to."
"Rutīna man ir pati grūtākā lieta. Katru minūti man ir jādara ikdienišķi darbi - jāgatavo ēst dēlam, jātīra māja, jāvanno bērnu, jāiet pastaigās... Katrs darbs šķiet viegls, taču to darīt katru dienu ir ļoti grūti. Mana mamma man palīdz un es varu veltīt laiku sev, kas ir svarīgi. Es ieteiktu visiem vīriem palīdzēt savām sievām, jo bērnu audzināšana varbūt šķiet interesanta, taču tā ir arī ļoti grūta lieta."
Jevgēņijs plāno vairākas aktivitātes, lai uzlabotu sava dēla fizisko un garīgo veselību.
"Miša apmeklē peldēšanas nodarbības katru nedēļu kopš piecu mēnešu vecuma. Tas ir dārgi, taču daudzi cilvēki mums palīdz. Mēs esam sākuši arī runas terapiju. Es saprotu, ka nākotnē varētu būt daudz problēmu, taču es ceru, ka mēs varēsim visu pārvarēt."
Tēvs vēlas visas pasaules uzmanību pievērst Dauna sindromam un atbalstīt ģimenes, kuras saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem.
"Es vēlos, lai visas ziņas par Mišu un mani, kuras šobrīd tiek publicētas, nonāk līdz sabiedrībai un šī ideja paliek viņu galvās.
Es vēlos arī atbalstīt, iedvesmot ar savu piemēru tos cilvēkus, kuriem ir vai būs līdzīga situācija. Es mēģinu sazināties ar tiem, kas ir netālu, es sazinos ar tiem, kuri ir ļoti tālu. Es ceru, ka tiem, kuriem šobrīd ir līdzīgas grūtības, lasa par mums.
Nebaidieties! Viss būs kārtībā!"
Vairāk informācijas par Jevgēņija un Mišas ikdienu ir iespējams atrast viņa "Instagram" kontā.