"Riskēt, lai sliktākajā gadījumā zaudētu tuviniekus?" Beļģijā dzīvojoša latviete dalās atklātā stāstā par inficēšanos ar Covid-19 (18)

"Šobrīd jūtos ļoti labi, ņemot vērā to, ka pirms pāris nedēļām gan ar fizisko, gan mentālo veselību bija slikti," pauda Anna.

Lielākā daļa simptomu pazuduši, palikušas vien niecīgas sekas. Latviete atklāj, ka Covid-19 gadījumā mēdz būt īpatnēja situācija - "ikdienā veselības stāvoklis mainās - vienā dienā viss ir labi, citā atkal jūtos sliktāk".

Inficēšanās ar Covid-19

Ar Covid-19 Anna inficējās oktobra pašā pirmajā nedēļā.

"Sākumā negribējās domāt, ka varētu būt saslimusi ar Covid-19. Principā ir tā, ka tagad pie katras saslimšanas cilvēki domā, ka inficējušies ar koronavīrusu."

Latviete norādīja, ka Briselē cilvēki Covid-19 situācijai pieiet nopietni. "Bija saglabājusies tā latviešu mentalitāte un sākumā par šo visu pasmējos."

Anna atminās, ka pirmajā saslimšanas dienā viņai "lauza kaulus" un bijis pamatīgs nogurums. "Temperatūra bija vien 37,1 un augstāk tā arī neuzkāpa. Sajūtas bija tādas, it kā esmu saslimusi ar gripu."

"Klepus arī bija, bet ne tāds, kā ir tipiskajā Covid-19 gadījumā, kad trūkst elpas," stāstīja sieviete.

Anna norādīja, ka pirmajās dienās šķitis absurdi domāt, ka viņa varētu būt inficējusies ar koronavīrusu. 

"Ieteiktu visiem pat pie pirmajiem simptomiem uzreiz vērsties pie ārstiem, jo tā būtu sava veida muļķība to nedarīt.

Manis dēļ saslima arī cilvēki, ar kuriem dzīvoju kopā. Tas viss notika trīs dienu laikā," atminējās latviete.

"Bija naivi domāt, ka neesmu saslimusi ar Covid-19. Tajā brīdī domāju, ka celt paniku nevajadzētu," sacīja Anna.

Sieviete pastāstīja, ka Briselē dzīvo kopā ar draugiem.

Viens no viņas paziņām strādā Eiropas Komisijā, kur viena no prasībām ir, ka obligāti jāveic Covid-19 tests. Viņš uztaisīja testu un tas uzrādīja, ka ir inficējies ar koronavīrusu.

"Tā kā mums visiem bija Covid-19 simptomi, ārsts teica, ka nav jēgas taisīt testu," norādīja latviete.

"Bija pagājusi jau nedēļa un pēc ārsta konsultācijām secinājām, ka testu nevajag taisīt, jo obligāti pierādījumi nav vajadzīgi," par saslimšanu ar koronavīrusu pastāstīja Anna.

"Kopīgi izvērtējām visus kritērijus un nolēmām testus neveikt. Tāpat mums būtu jāsēž karantīnā, jo vienam no mums - mājiniekiem jau bija pozitīvs tests."

Tāpat Anna piebilda, ka karantīnā viņa pavadījusi nedēļu, jo pēc saslimšanas vīruss esot infekciozs tikai septiņas dienas.

Inficēšanās avotu sieviete nezina.

"Man nav ne jausmas, kur saslimu, jo tiešā kontaktā Briselē satiktu tikai divus cilvēkus, neskaitot savējos mājās.

Interesanti, ka tās abas personas nav saslimušas."

Anna Briselē ieradās nedēļu pirms saslima ar vīrusu, tāpēc vienīgā iespējamā inficēšanās vieta ir lidosta. 

"Precīzu vietu, kur saslimu, ir grūti pateikt, jo lidostā tomēr cilvēki ievēroja visus drošības pasākumus - sejas maskas, roku dezinfekcija un distancēšanās," stāstīja latviete.

"Ožas un garšas pazušana - gluži kā invaliditāte..."

Pirmās trīs dienas Anna izjuta tipiskos gripas simptomus - kaulu laušana, paaugstināta temperatūra, spēcīgas galvassāpes un pilnīgs bezspēks. 

Pēc tam sieviete saprata, ka viņai pazudusi oža un garša. "Sākumā domāju, ka tas ir viens no Covid-19 simptomiem un nešķita, ka tas varētu būt tik mokoši."

"Tu ēd pārtiku un vispār nejūti nekādu garšu ēdienam.

Man oža un garša atgriezās aptuveni pēc nedēļas, bet arī ne pilnībā, teiksim, uz 90%. Vienam no maniem draugiem oža un garša atgriezās apmēram ar 50%, bet trešajam paziņam šīs maņas joprojām nav atgriezušās. Kas to lai zina, kad vispār atgriezīsies," stāstīja Anna.

Ir pagājušas aptuveni divas nedēļas, Anna stāsta, ka tas kaut kādā ziņā "kļūst nomācoši". 

"Sākumā šķiet, ka ātri pāries, bet tad, kad oža un garša neatgriežas jau ilgāku laiku, tas patiešām jau kļūst depresīvi," norādīja latviete.

Viņa sacīja, ka 10% saslimšanas gadījumu garša un oža  neatgriežas vispār, bet 40% gadījumu tas var ieilgt līdz pat vienam gadam.

Anna pauda uzskatu, ka, viņasprāt, ožas un garšas zaudēšana varētu būt visbriesmīgākais no Covid-19 simptomiem.

"Ja klepu un galvassāpes var izārstēt, tad oža un garša tomēr ir neatņemama cilvēka dzīves sastāvdaļa. To zaudēšana ir gluži kā invaliditāte."

Pēc ožas un garšas zaudēšanas visiem dzīvokļa biedriem apetīte esot mazinājusies. Anna norādīja, ka viņa centusies ieturēt ierasto ritmu un uzturā ēda pārtiku, kurā bija visas cilvēka organismam nepieciešamās uzturvērtības.

Skepse par Covid-19

Anna neslēpj, ka sākotnēji pret koronavīrusu izturējās ar skepsi. "Es neuzskatīju, ka cilvēkiem bija jāceļ panika, jo pietiktu vienkārši ar visu drošības pasākumu ievērošanu."

Viņa novērojusi, ka daudzi cilvēki ieslīguši galējībās, tāpēc viņai šķitis, ka Covid-19 tik briesmīgs neesot. "Pasaulē daudziem cilvēkiem ir citas problēmas arī bez koronavīrusa. Satraukums citiem cilvēkiem bija krietni lielāks nekā tad, kad saslimst ar gripu."

Pēc saslimšanas Anna saprata - joki mazi. "Laikam briesmīgākais šajā visā Covid-19 padarīšanā ir tas, ka cilvēki neapzinās to, ka kāds, piemēram, vairs nevar apskaut savus tuviniekus."

"Kamēr pats neesi saslimis, tikmēr nesaproti, cik nopietni viss patiesībā ir," izteicās Anna.

"Vai tu tiešām esi gatavs riskēt, lai sliktākajā gadījumā zaudētu tuviniekus?"

Latviete uzsver, ka sevis pasargāšana nevienam par sliktu nenāks. "Galvenais ir sevi maksimāli pasargāt, jo tādā veidā mēs varam arī palīdzēt cits citam, īpaši saviem tuviniekiem."

Anna uzskata, ka nevajadzētu celt arī lieku paniku un meklēt internetā dažādas teorijas, kas nav apstiprinātas.

"Noteikti vajadzētu saglabāt vēsu prātu un domāt racionāli - vai tiešām tu gribi sevi pakļaut Covid-19 sekām?

Vai tiešām gribi zaudēt ožu un garšu, kas sākotnēji nešķiet īpašs, bet ar laiku saproti, cik tas tomēr ir nozīmīgi," mudināja latviete.

Anna arī minēja to, ka nav vajadzības sevi pakļaut liekam riskam. "Sliktākajā gadījumā tā var būt pat nāve - nenovēlu to nevienam! Lai gan mirstības rādītāji nav lieli, bet tie tomēr pastāv un risks vienmēr ir."

Anna piebilda, ka Covid-19 pandēmijas sākumā situācija neesot bijusi tā spožākā. "Gandrīz katru dienu mēs uzzinām jaunu informāciju par šo vīrusu. Es personīgi pazīstu cilvēku, kurš ar Covid-19 slimoja 40 dienas! Ir ļoti grūti nosēdēt tik ilgu laika periodu mājās, bet neko izdarīt arī nevar, jo tajā laikā bija ieviesta ārkārtējā situācija un policija regulāri brauca pārbaudīt, vai viņš ir mājās."

"Tieši šādas pieredzes dēļ ir vērts aizdomāties, vai tiešām ir iespējams nodzīvot vairāk nekā mēnesi neizejot ārā no mājas," piebilda sieviete.

Anna sacīja, ka, viņasprāt, situācija nedaudz uzlabojoties. "Ir skaidrs, ka nevienam nav konkrētas atbildes, kā ar šo slimību cīnīties. Ir tikai ieteikumi, kā izdarīt visu tā, lai ar to nesaslimtu."

Situācija Beļģijā

Situācija Beļģijā neesot no tām labākajām - šodien ierobežojumi atkal esot pastiprināti.

"Ir aizvērti visi krogi, restorāni un izklaides vietas. Tāpat ir samazināts kontaktpersonu loks - tagad ārpus mājām tu vari doties tikai ar vienu cilvēku, kas neietilpst vienā mājsaimniecībā," par situāciju Beļģija stāstīja Anna.

Tāpat latviete norādīja, ka esot ieviesta arī komandantstunda - cilvēkiem bez nepieciešamības nav vēlams doties ārpus mājām.

"Man ir radies iespaids, ka beļģi domā daudz racionālāk nekā latvieši.

Viņi šai lietai tiešām ir piegājuši nopietni, jo neviens nevēlas, lai atkal tiktu izsludināta ārkārtējā situācija," secināja latviete.

Cilvēki visās publiskajās vietās ievērojot visus drošības pasākumus, sākot ar sejas masku valkāšanu.

Anna uzskata, ka Beļģijas lielākā Covid-19 problēma esot tā, ka valstī daudz slimo bērni, kuri bieži vien ir asimptomātiski.

"Es ieteiktu katram latvietim atmest bravūrīgumu un tiešām aizdomāties par Covid-19 nopietnību," piebilda Anna.