T 25.11.2020.

Arhitektu savienība satraukta par projekta "Rail Baltica" attīstību Rīgā

Notiek preses pasākums par "Rail Baltica" plānotās trases kultūrvēsturiskās izpētes secinājumiem plānotajā "Rail Baltica" trases teritorijā Ķekavas novadā.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Projekta "Rail Baltica" projekta ievirze pašreizējā fāzē paredz turpināt maksimālu pilsētas teritorijas sadrumstalošanu un savstarpēju norobežošanu, satraukumu par projekta attīstību Rīgā paudusi Latvijas Arhitektu savienība (LAS).

Atklātajā vēstulē, kas adresēta satiksmes ministram Tālim Linkaitim (JKP), Rīgas domes priekšsēdētājam Mārtiņam Staķim (APP) un AS "RB Rail", LAS akcentēja, ka projekta īstenošana ienesīs ievērojamas izmaiņas ar tālejošām sekām visā pilsētas vidē, it īpaši Pārdaugavā.

LAS atzīmēja, ka jebkuras plānošanas pamatā jābūt rūpēm par cilvēkiem. Pārveidojot vidi, nedrīkst pasliktināt iespēju brīvi pārvietoties un izmantot zemes līmeni. Turklāt "Rail Baltica" oficiāli paustie plānošanas paņēmieni ir "uzbērumi, ierakumi, žogi", kas nav mūsdienīgas vides veidošanas rīki.

Īstenojot "Rail Baltica" apjoma un līmeņa transporta infrastruktūras projektu, jāvadās pēc principa: dzelzceļš cilvēkiem un pilsētai, nevis otrādi, teikts LAS vēstulē. Dzelzceļam šķērsojot pilsētu, ir jāmeklē labākie veidi, kā to panākt, nevis pilsētai un tās iedzīvotājiem jāmeklē risinājumi, kā pielāgoties dzelzceļa infrastruktūrai, pauda LAS.

LAS ieskatā, viens no aktuālākajiem jautājumiem ir jaunveidojamā dzelzceļa integrēšana Zolitūdes un Imantas apkaimē. 2013.gada 3.aprīlī Rīgas pilsētas arhitekta birojā, piedaloties AS "Pasažieru vilciens", VAS "Latvijas dzelzceļš", Rīgas domes un Pārdaugavas izpilddirekcijas pārstāvjiem, kā arī arhitektūras un plānošanas speciālistiem, tika diskutēts par satiksmes pārvadu pār dzelzceļu Zolitūdes ielas rajonā.

Tika nolemts, ka paredzētā transporta tuneļa izbūve, ieplānotā Zolitūdes ielas pārbrauktuves slēgšana un dzelzceļa norobežošana ar žogiem posmā no stacijas "Imanta" līdz stacijai "Zolitūde" būtiski pasliktinās gan Imantas, gan Zolitūdes iedzīvotāju nokļūšanu no un uz dažādiem pakalpojumu objektiem abās dzelzceļa pusēs.

LAS vērsa uzmanību, ka, neskatoties uz to, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments šī gada 12.oktobrī Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijai, Satiksmes ministrijai (SM) un AS "Rail Baltic" adresētā vēstulē paziņoja, ka paredzēts būvēt vairāklīmeņu šķērsojumu Anniņmuižas bulvāra trasējumā un slēgt dzelzceļa šķērsojumu Zolitūdes ielā.

Tā vietā paredzēts dzelzceļa šķērsojums ar paredzētajām uzbrauktuvēm Anniņmuižas bulvāra trasējumā, taču tas vēl vairāk savstarpēji norobežos vairākas teritorijas un radīs ievērojamu transporta pieplūdumu ar neizbēgamiem sastrēgumiem dzīvojamo apkaimju centrālajās daļās, norādīja LAS, piebilstot, ka arī SM nav paskaidrojusi, ar ko pamatots "gala lēmums" izvietot "Rail Baltica" infrastruktūru zemes līmenī, ja sākotnējās izpētes laikā tika izskatīta dzelzceļa sliežu infrastruktūras Zolitūdes un Imantas posmā izvietošana uz estakādes.

LAS norādīja, ka 2018.gada janvārī Pasaules Ekonomikas foruma kultūras ministru konferencē tika pieņemta Davosas deklarācija par būvkultūras jautājumiem. Tā nosakot, ka būvniecība ir ne tikai ekonomikas, bet arī kultūras notikums, norādot arī uz kultūras mantojuma īpašo lomu vides kvalitātē. Būvkultūra attiecas uz visu cilvēka veidoto vidi un skar jebkuru darbību, kas tajā atstāj pēdas. Parakstot deklarāciju, Latvija apņēmās ieviest ikdienā un popularizēt augstas kvalitātes būvkultūras idejas un principus visām ieinteresētajām personām, ieskaitot valdības locekļus un plašāku sabiedrību, jo īpaši, jauniešus, un jebkādā atbilstošā un piemērotā veidā izcelt tās labvēlīgo ietekmi, akcentēja LAS.

Davosas deklarācijā norādīts, ka augstas kvalitātes būvkultūrai [..] jābūt obligāti noteiktai par pamata mērķi visās darbībās ar telpisku ietekmi. Pēc LAS paustā, "Rail Baltica" projekts varētu būt izcils piemērs kā praksē, nevis vārdos demonstrēt deklarācijā pausto principu, ka būvkultūra aizsargā un "atbalsta ilgtspējīgu transportu un atbildīgu zemes lietojumu, palielina apzaļumoto teritoriju daudzumu pilsētās un sekmē veselību un bioloģisko daudzveidību, kā arī nodrošina pareizu līdzsvaru starp plānošanas, projektēšanas, būvniecības un sociālajiem, ekonomiskajiem, vides un tehniskajiem aspektiem sabiedrības interesēs kopējā labuma sasniegšanai.

Tāpat LAS uzsvēra, ka šāda apjoma projekts ir vienreizēja iespēja dot pienesumu Rīgas pilsētvides uzlabošanai. Šai nolūkā nepieciešama cieša un savstarpēji ieinteresēta sadarbība starp "Rail Baltica" īstenotājiem, SM, Rīgas domes pilsētas attīstības institūcijām un nozares profesionāļiem.

Pēc LAS paustā, līdz šim notikušo sadarbību nevar saukt par kvalitatīvu, jo pieņemtie lēmumi rada vien neizpratni, kāpēc "Rail Baltica" ātrvilciena infrastruktūrai vispār jāienāk pilsētā, veidojot pretrunu ar tās mērķi un radot virkni neērtību un sarežģījumu. "Rail Baltica" pārstāvju minētā Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas apkārtnes sakārtošana, iepazīstoties ar piedāvātā projekta risinājumiem, acīm redzami neatsver smagos zaudējumus, ko projekta īstenošana radīs visas pilsētas mērogā, norādīja LAS.

LAS uzsvēra, ka jāizvērtē "Rail Baltica" projekta iespējamie ieguvumi pret plānotajiem ieguldījumiem. Tas attiecas ne tikai uz projekta īstenošanas iedomātajām izmaksām, bet arī uz projektā paredzēto pilsētas teritoriju sadalīšanu un norobežošanu un līdz ar to neizbēgamo dzīves kvalitātes un nekustamā īpašuma vērtības krišanos. LAS atzīmēja, ka arī atbildīgās Eiropas Savienības amatpersonas ir izteikušas šaubas par "Rail Baltica" projekta ekonomisko pamatojumu. LAS ieskatā, tas ir jāuztver kā nopietns signāls šī starptautiski nozīmīgā projekta kvalitātes izvērtēšanai un šodienas situācijas risku analīzei, uzsverot, ka "Rail Baltica" jābūt ieguvumam visai sabiedrībai.

Aktuālākās ziņas