T 25.11.2020.

Valstij būs jānodrošina, ka uz radinieku bērēm tiek nogādāti arī smagos noziegumos notiesātie

Cietums. Ilustratīvs attēls

FOTO: Pixabay

Valstij turpmāk būs jānodrošina, ka uz radinieku bērēm tiek nogādāti arī par smagiem noziegumiem notiesāti ieslodzītie, – tā lēmusi Satversmes tiesa, vēstī TV3 Ziņas.

Sprieduma izpilde gan būs visai izaicinoša, jo līdz šim neviena iestāde ar šādu ieslodzīto konvojēšanu nav nodarbojusies. Kamēr juridiski tiks noregulēts – kurš un kā aizturētos pārvadās, bēres viņi varēs apmeklēt bez uzraudzības.

Līdz šim Latvijas sodu izpildes kodekss noteica, ka slēgta režīma cietumos ieslodzītajiem tuvinieku aiziešanas gadījumā nav iespējas lūgt atļauju nokļūt uz radinieka bērēm. Tomēr pērn kāds ieslodzītais, kuram soda izciešanas laikā mūžībā devās māte, vērsās Satversmes tiesā, norādot, ka liegums apmeklēt bēres pārkāpj viņa tiesības uz privāto dzīvi.

"Tiesas galvenie secinājumi attiecībā uz 96. pantu bija sekojoši – tiesa, pirmkārt, norādīja, ka tuva radinieka bēru apmeklēšana ir būtiska personas autonomijas un pašnoteikšanās izpausme.

Tiesa atzina, ka miruša radinieka bēru apmeklēšana ietilpst tiesību uz privāto dzīvi tvērumā un šīs tiesības ir attiecināmas arī uz ieslodzītām personām," norāda Satversmes tiesas tiesnesis Artūrs Kučs.

Tiesnesis gan skaidro, ka šīs tiesības nav absolūtas, jo skaidrs, ka ierobežojuma mērķis ir sabiedrības drošība. Šī iemesla dēļ spriedums paredz, ka ieslodzījuma vietas priekšnieks lūgumu īslaicīgi atstāt cietumu katrā gadījumā vērtēs individuāli.

"Ieslodzījuma vietas priekšnieks var ņemt vērā gan apdraudējumu sabiedrībai, gan ieslodzītā uzvedību, gan arī citus apstākļus, kas ir būtiski, bet šādam izvērtējumam būtu jābūt," skaidro Kučs.

Tieslietu ministrijai un Ieslodzījuma lietu pārvaldei sprieduma izpilde gan varētu sagādāt galvassāpes, jo šobrīd ne pārvaldei, ne Valsts policijai nav pienākums nodarboties ar šādu ieslodzīto pārvadāšanu. Atbilstošus grozījumus plānots izstrādāt pusgada laikā, bet tikmēr par smagiem noziegumiem apsūdzētie uz bērēm varēšot doties bez uzraudzības, saņemot tā dēvēto “īslaicīgo atvaļinājumu”.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksā ietvertajam regulējumam informēs Valsts policiju par notiesātajam izsniegto atļauju īslaicīgi atstāt cietumu un adresi, kurā tas apņēmies uzturēties. TM, gatavojot argumentāciju Satversmes tiesai, norādīja uz iespējamo sabiedrības apdraudējumu, kā arī citiem riskiem, ko šāda situācija rada, bet šie argumenti ST spriedumā netika ņemti vērā.

Tieslietu ministrijā pauž viedokli, ka tiesa ir vērtējusi cietumnieka pieteikto problēmu, taču nav iedziļinājusies – vai šo spriedumu varēs izpildīt tīri praktiski un kādas sekas tas radīs sabiedrības drošībai. Vienlaikus tiek noraidītas spekulācijas par to, ka ieslodzīto pieprasījumi tikšot vērtēti formāli.

"Nav jau vienmēr tā, ka persona, izdarot smagu noziegumu, ir vienmēr principiāli bīstama visos apstākļos.

Tas, protams, būs individuāls vērtējums un pavisam noteikti tas nevar būt vērtējams tikai virspusēji. Es esmu pārliecināta, ka pie noteiktiem apstākļiem būs arī pozitīvi lēmumi," saka Tieslietu ministrijas pārstāve Laila Medina.

Kopumā stingrākā režīma cietumos Latvijā patlaban ieslodzīti vairāk nekā 2000 noziedznieku.

Video: Raidījuma TV3 Ziņas sižets

Aktuālākās ziņas