Valstij ir pieejams finansējums Covid-19 uzliesmojuma ietekmes mazināšanai, norāda FM

Ministrijā gan neprecizēja, cik tieši līdzekļi patlaban ir pieejami gadījumā, ja ekonomikai radīsies nepieciešami papildus līdzekļi Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Iepriekš finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) informēja, ka valsts iespējamais atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai tiek lēsts četru miljardu eiro apmērā. Savukārt augusta beigās Ekonomikas ministrija bija apkopojusi informāciju par dažādās jomās novirzīto publisko finansējumu Covid-19 seku mazināšanai, kas tika lēsts 2,1 miljarda eiro apmērā.

FM aģentūrai LETA atgādināja, ka Valsts kases kontos pieejamā resursu rezerve tika papildināta, veicot aizņemšanos iekšējā un starptautiskajos finanšu tirgos, piemēram, šogad līdz šim emitējot parāda vērtspapīrus 2,3 miljardu eiro apmērā, kā arī piesaistīts aizdevums no Ziemeļu Investīciju bankas 250 miljonu eiro apmērā.

"Līdz ar to valstij šobrīd jau ir pieejams finansējums būtiskā apmērā Covid-19 uzliesmojuma ietekmes mazināšanai un ekonomikas atbalstam, kas 2021. gadā tiks papildināts, veicot aizņemšanos nepieciešamajā apmērā iekšējā un starptautiskajos finanšu tirgos, kā arī izmantojot nodrošinātās finansiāli izdevīgas aizņemšanās iespējas no starptautiskajām finanšu institūcijām," uzsvēra ministrijā.

FM norādīja, ka Latvijā līdz šim gadam īstenotā fiskālās disciplīnas ievērošana ir nodrošinājusi iespēju precīzāk reaģēt uz Covid-19 satricinājumu.

"Šī krīze ir ietekmējusi ne tikai veselības un sociālo jomu, bet tai ir nozīmīgas sekas arī uz mūsu valsts ekonomiku kopumā. Covid-19 uzliesmojums izraisīja nepieciešamību kopš 2020. gada marta vidus operatīvi nodrošināt segumu valdības lēmumiem Covid-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai un ekonomikas atbalstam ārkārtējā situācijā," atzina FM.

Ministrijā piebilda, ka, tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2021. gadā tiks uzturētas pēc iespējas plašākas un elastīgākas finansiāli izdevīgākās aizņemšanās instrumenta izvēles iespējas, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu ar labvēlīgiem nosacījumiem, fiksējot arī zemas valsts parāda apkalpošanas izmaksas ilgtermiņā.

"Svarīgi ir norādīt, ka nevis naudas daudzums ierobežo valsts iespējas aizņemties, bet gan tas, cik esam gatavi palielināt valsts parādu. Fiskālās disciplīnas regulējums ļauj palielināt valsts parādu un atbalstīt ekonomiku 2021. gadā tik, cik ir nepieciešams. Ir jārīkojas tā, lai maksimāli izvairītos no papildus deficīta un parāda palielināšanas, tomēr, ja pandēmijas ietekme uz ekonomiku ir tāda, ka, lai glābtu ekonomiku ilgtermiņā, šādi papildu atbalsta pasākumi ir obligāti nepieciešami, tad šādus ieguldījumus var veikt un Valsts kase tos var nodrošinot ar papildu aizņēmumiem tirgos," informēja FM.