/nginx/o/2020/10/29/13442057t1he9a0.jpg)
Militārajā konfliktā Kalnu Karabahā kritis vēl 51 armēņu karavīrs, līdz ar to kopumā kaujās gājuši bojā 1119 armēņu karavīri, ceturtdien paziņojusi starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas Aizsardzības ministrija.
Azerbaidžāna nav atklājusi, cik kritušo ir tās pusē.
Kalnu Karabahas konfliktā intensīvas kaujas atsākās 27. septembrī.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991. gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.