T 2.12.2020.

Krievija palīdzēs Armēnijai, ja Kalnu Karabahas konflikts pārsviestos uz armēņu teritoriju

Vladimirs Putins.

FOTO: Shutterstock

Krievija sniegs Armēnijai palīdzību gadījumā, ja konflikts ar Azerbaidžānu par Kalnu Karabahu pārsviestos uz Armēnijas teritoriju, sestdien paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrija, reaģējot uz Armēnijas premjerministra Nikola Pašinjana palīdzības lūgumu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.

"Krievija sniegs Armēnijai visu nepieciešamo palīdzību, ja sadursmes pārsviedīsies uz pašas Armēnijas teritoriju," teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Maskava arī aicinājusi puses nekavējoties pārtraukt karadarbību.

Kā ziņots, pēc tam, kad piektdien Ženēvā cietušas neveiksmi Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministru pamiera sarunas, Pašinjans nosūtījis Putinam vēstuli ar oficiālu lūgumu sākt konsultācijas par palīdzību, ko Krievija varētu sniegt Armēnijai, lai garantētu tās drošību.

"Armēnijas Republikas premjerministrs vēršas pie Krievijas Federācijas prezidenta, lūdzot nekavējoties sarīkot konsultācijas, lai noteiktu, kāda veida un kāda apmēra palīdzību Krievijas Federācija var sniegt Armēnijas Republikai, lai garantētu tās drošību," sestdien paziņoja Armēnijas Ārlietu ministrija.

Kā vēstulē uzsvēris Pašinjans, karadarbība pietuvojusies Armēnijas robežai. Viņš atsaucies uz 1997.gadā noslēgto līgumu par draudzību, sadarbību un savstarpēju palīdzību un arī aicinājis ņemt vērā, ka Azerbaidžānu atbalsta Turcija.

Maskavai ar Erevānu ir līgums par aizsardzības sadarbību, un Armēnijā atrodas Krievijas militārā bāze, bet Krievija iepriekš norādījusi, ka līgums neattiecas uz Kalnu Karabahu.

4

Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministri piektdien sarunās Ženēvā nav panākuši jaunu pamiera vienošanos, bet tiek ziņots, ka puses vienojušās neuzbrukt civilajiem objektiem un civiliedzīvotājiem.

Iepriekšējās pamiera vienošanās, kas aizvadīto nedēļu laikā panāktas ar Krievijas un ASV atbalstu, cietušas neveiksmi.

Kalnu Karabahas konfliktā intensīvas kaujas atsākās 27. septembrī.

Konflikta eskalācijā, kas ir asiņainākā kopš 1994. gada pamiera, abās pusēs dzīvību zaudējuši vismaz 1252 cilvēki.

Nogalināti vairāk nekā 130 civilisti, tūkstošiem cilvēku bijuši spiesti pamest savas dzīves vietas.

Tiek ziņots, ka Azerbaidžānas spēkiem palīdz Turcijas bruņoto spēku virsnieki un Turcijas organizēti kaujinieki no Sīrijas.

Baku noraida visus risinājumus, kas ļautu armēņiem saglabāt kontroli pār Kalnu Karabahu.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Aktuālākās ziņas