ASV federālās varasiestādes, kas novēro vēlēšanu gaitu un draudus vēlēšanu procesam, paziņojušas, ka pagaidām lielas problēmas nav konstatētas, bet aicināja cilvēkus saglabāt modrību un būt pacietīgiem.
ASV Iekšzemes drošības ministrijas Kiberdrošības un infrastruktūras drošības aģentūras direktors Kristofers Krebs sacīja, ka saņemtas "dažas agrīnas norādes par sistēmas traucējumiem", bet sīkāku informāciju nesniedza. Viņš pauda pārliecību, ka vēlēšanas norit droši.
Krebs atklāja, ka amatpersonas ir sakārušās ar ārvalstu spēlētāju mēģinājumiem iejaukties vēlēšanu procesā, bet amatpersonas ar šiem draudiem ātri tikušas galā.
Viņš sacīja, ka vēlēšanu diena "zināmā mērā ir pirmais puslaiks", jo iespējami vēl citi notikumi, darbības vai mēģinājumi iejaukties un mazināt ticību vēlēšanu godīgumam.
Krebs aicināja amerikāņus uztver visus sensacionālus un neapstiprinātus apgalvojumus ar skepsi un atcerēties, ka tehnoloģijas reizēm pieviļ.
Daudzi vēlētāji atzīst, ka tās ir svarīgākās vēlēšanas viņu mūžā.
"Valsts patiesi ir sašķelta," norāda aģentūras DPA Vašingtonā sastaptais P.Dž.Rivera, piebilstot, ka "pienācis laiks iesaistīties".
Aptaujās Baidens stabili ir vadībā, tostarp tādos svarīgos svārstīgajos štatos kā Pensilvānija, taču vēlēšanu iznākums nebūt nav skaidrs.
Pirmie vēlēšanu iecirkņi durvis vērs Austrumkrastā plkst. 18 (trešdien plkst.1 pēc Latvijas laika).
Baidens savā pēdējā kampaņas tūrē Pensilvānijā solījis "atjaunot ASV dvēseli".
"Mēs baiļu vietā izvēlamies cerību, mēs melu vietā izvēlamies patiesību, izdomas vietā mēs izvēlamies zinātni," uzrunājot savus atbalstītājus uzsvēris demokrātu kandidāts.
Tikmēr Tramps, kurš pārstāv republikāņus, apmeklējot savas kampaņas štābu Vašingtonas apkārtnē, paziņojis, ka viņam ir "labas" izredzes izcīnīt otru pilnvaru termiņu Baltajā namā.
Viņš piebildis, ka nav vēl sagatavojis nedz uzvaras runu, nedz paziņojumu par savas sakāves atzīšanu.
Iepriekš sarunā ar televīzijas kanālu "Fox News" prezidents paziņojis, ka savu uzvaru neizsludinās, kamēr viņa pārvēlēšana nebūs pilnīgi droša.
Tramps vairākkārt ir pieprasījis, lai balsošanas rezultāti tiktu pasludināti vēlēšanu naktī, taču, ņemot vērā lielo vēlētāju skaitu, kas šoreiz balsojuši pa pastu, balsu skaitīšana var ievilkties dienām un pat nedēļām ilgi.
Prezidents paudis bažas, ka balsošana pa pastu var novest pie nopietniem balsu skaitīšanas pārkāpumiem, un sagaidāms, ka abas nometnes cīņu par vēlēšanu iznākumu turpinās tiesās.
Tramps pēcvēlēšanu ballīti rīkos Baltajā namā, taču sākotnēji plānotais viesu skaits no 400 samazināts līdz 250.
Bažījoties par iespējamajiem protestiem, ap Balto namu uzslietas drošības barjeras.
ASV prezidenta vēlēšanās, izmantojot iepriekšējās balsošanas iespējas pirms vēlēšanu galvenās dienas 3. novembra, nobalsojuši vairāk nekā 100,2 miljoni cilvēku, liecina vietnes "United States Elections Project" ("Savienoto Valstu Vēlēšanu projekts") aplēses.
Iepriekšējā balsošanā piedalījušies vairāk nekā 72% no 2016. gada prezidenta vēlēšanās nobalsojušo skaita. Togad vēlēšanās piedalījās 137 miljoni amerikāņu.
Sagaidāms, ka šogad vēlētāju skaits pārsniegs 2016.gadā nobalsojušu skaitu un, iespējams, vēlēšanās piedalīsies lielākais vēlētāju skaits ASV vēlēšanu vēsturē.
Cilvēki skaidro, ka nobalsojuši pirms galvenās vēlēšanu dienas, lai izvairītos no rindām, tādējādi koronavīrusa pandēmijas apstākļos gādājot par drošību.
Teksasā, Havaju salās, Vašingtonas štatā un Montānā šogad iepriekšējā balsošanā nobalsojuši vairāk cilvēku nekā 2016. gadā kopumā.
2016. gadā iepriekšējā balsošanā ASV prezidenta vēlēšanās nobalsoja 57 miljoni vēlētāju.