Rajevskis: Nešķiet, ka valdība varētu krist Kariņa un Viņķeles emocionālā konflikta dēļ (1)

Politologs skaidroja, ka bieži valdības ir kritušas tieši emocionālu apsvērumu dēļ. Tie, kas mēģina gāzt valdību jeb cenšas "izspēlēt spēli", lai valdība kristu, domājot par tālākiem scenārijiem, kā izveidot jaunu valdību, nav bieži.

"Es nevaru pašreiz atsaukt atmiņā, ka valdība būtu gāzta pēc principa - "tad jau redzēs, kas notiks tālāk, kad valdība kritīs", pauda politologs.

Komentējot žurnālā "Ir" publicēto rakstu, kurā Kariņš paudis neapmierinātību ar ministres tempu Covid-19 jautājumos, Rajevskis norādīja, ka vadoties pēc minētā raksta, ierakstiem sociālajos tīklos un valdības sēžu atklātajām daļām, amatpersonu vidū valda nesaprašanās un tiek veltīti pārmetumi par to, kura kompetencē ir pieņemt lēmumus. Rajevskis akcentēja, ka viennozīmīgi var redzēt, ka cilvēciskās attiecības ir saasinātas. Ja, piemēram, salīdzina ar pavasari, tad valdības rīcības ārējā izpausme un rīcība šķita sistemātiska un uzticību raisoša.

"Patlaban tā ir stipri vājāka un samazinājies sabiedrības uzticības līmenis pieņemtajiem lēmumiem, kas, kā var novērot, visu laiku mainās. Nav viennozīmīga plāna, kā rīkoties, un tas izskatās pēc tādas mētāšanās,"

uzsvēra politologs, akcentējot, ka tas ietekmē gan valdības, gan arī valdošās koalīcijas partiju reitingus, padarot atmosfēru vēl nervozāku.

Runājot par pārmetumiem veselības ministrei, Rajevskis norādīja, ka jāņem vērā būtisks faktors - epidemiologi paši atzīst, ka mēs esam nonākuši tādā teritorijā, kur ļoti daudz par Covid-19 nav zināms, tomēr sabiedrība gaida izlēmīgus un viennozīmīgus paziņojumus. Politologs uzsvēra, ka tādi paziņojumi nevar būt, jo informācija visu laiku mainās, turklāt epidemiologi diezgan piesardzīgi izsakās par jauno koronavīrusu un nav daudz jautājumu, kuros viņi izteiktos ar dzelžainu pārliecību.

Politologs atzīmēja, ka sabiedrība no politiķiem sagaida tieši tādus paziņojumus, kas ir viennozīmīgi skaidri un saprotami. Viņa ieskatā, viena no problēmām ir tāda, ka sabiedrības uzticības līmenis ir zemāks nekā pavasarī un valdībā pieņemtos lēmumus tā līdz galam nepieņem tieši uzticības trūkuma dēļ arī tad, ja ministre, piemēram, uzņemtos savu politisko atbildību, sakot: "Klausiet un ticiet man, ja būs šādi!" Rajevskis pauda, iespējams, tāpēc Viņķele aicina ieklausīties epidemiologos, kuru viedokļi ir mazliet nenoteiktāki un vispārīgāki, un tad arī rodas šī neizpratne - sabiedrība neko nesaprot un aizrāda uz putrošanos savos lēmumos.

"Tā kā epidemiologiem nav viennozīmīgā viedokļa, piemēram, ja runājam par radikālāku soļu pieņemšanu,

tad ministrei vai nu jāpieņem lēmums pašai un jāuzņemas atbildība vai arī jāpaliek tādā "gaisā pakārtā" situācijā", ieklausoties ekspertos un kaut kādā veidā balansēt, ar ko Veselības ministre arī vairāk nodarbojas," skaidroja politologs.

Runājot par iespēju, ka Kariņš var būt saprot, ka ar pašreizējo situāciju neizdodas risināt ar labiem rezultātiem, politologs pieļāva, ka pavasarī mazāk tika domāts par to, kā pieņemtie lēmumi ietekmēs ne tikai veselības aprūpes sistēmu, bet arī ekonomiku. Pirms laika Ministru prezidents norādīja, ka valstij ir daudz naudas un liels budžets, valsts var aizņemties. Tomēr patlaban var redzēt, ka viss ir daudz sarežģītāk. Ja, piemēram, pavasarī cilvēkiem šķita, ka nāks vasaras beigas un, iespējams, saslimstība ar Covid-19 ievērojami samazināsies, tad šobrīd šis pat nav uz horizonta līnijas.

"Ir daudz neatbildētu jautājumu par ekonomisko atbalstu un, kā rīkoties, lai cilvēkiem nesāktu ņemt nost mantu, nekustamo īpašumu, tāpat cilvēkiem uzkrājas parādi un, nedod dievs, viņiem nebūs par ko ēst. Tas situāciju padara sarežģītāku un lēmumu pieņemšanu emocionāli smagāku," sacīja Rajevskis, akcentējot, ka sabiedrībā nav arī viennozīmīgi pozitīvs vērtējums tiem soļiem, kas veikti to atbalstam, kas tieši cieta no valdībā pieņemtajiem lēmumiem.

Politologs norādīja, ka nav skaidrs par kādu naudu atbalsts tiks sniegs, no kurienes šo naudu ņems, jo patlaban notiek ļoti sāpīgs budžeta veidošanas process, kas pats par sevi raisa stresu, kur nu vēl tādos neziņas apstākļos, cik lielā mērā kritumu piedzīvos ekonomika, cik valstij būs jāaizņemas un kā to naudu varēs atdot. Tāpat viņš atzīmēja, ka finanšu līdzekļi būs vajadzīgi ilgākam laikam, ja ekonomika būs jāstutē, piemēram, vēl gadu.