Kamēr simtiem tūkstošu bērnu Lielbritānijā pandēmijas laikā bija pārtraukuši mācības, jo nespēja nodrošināt pienācīgu pieeju klēpjdatoram vai internetam, Igaunijas skolēni ir spējuši samērā netraucēti turpināt izglītības procesu, kas ir izrādījies ļoti izaicinoši vairumam Eiropas valstu. Šīs veiksmes galvenais faktors - valsts ilgtermiņa ieguldījums digitālajā izglītībā, vēsta portāls "The Guardian".
Jau daudzus gadus pirms Covid-19 pandēmijas sāpīgā "uzvaras gājiena" pasaulē Igaunija par nacionālo prioritāti izvirzīja digitālo prasmju, ātrgaitas interneta un daudzpusīgas informācijas tehnoloģiju infrastruktūras attīstību. 2001. gadā tā bija viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas interneta piekļuvi klasificēja kā cilvēktiesības.
Igaunijas skolas jau gadiem ilgi izmanto digitālos mācību materiālus un elektroniskās skolas vadības sistēmas, tāpēc, kad sākās pandēmija un mācības vairs nevarēja notikt klātienē, igauņu bērni devās mājās, kur mācības pludeni pārgāja uz tiešsaistes režīmu.
"Tas nav bijis vienkārši, tacu daudzējādā ziņā mēs noteikti esam veiksmīgākā situācijā nekā citas valstis," sacījis Taavi Kreitsmans, kas vada "Tartu Erakool", septiņu līdz 13 gadus vecu bērnu mācību iestādi Tartu.
Vēl pirms pandēmijas sākuma visiem 340 skolas skolēniem bija savi planšetdatori, kurus skola centralizēti pārvalda un regulāri izmanto stundu vadīšanai un vielas apguvei, un bērni bija pieraduši pie tiešsaistes mācību dienām - ik pa laikam organizētām dienām, kurās skolēni strādāja mājās, nevis skolas ēkā.
Jāatzīst, ka "Tartu Erakool" ir privāta mācību iestāde un, iespējams, ir labāk aprīkota nekā citas skolas, taču, kopš Igaunija 1991. gadā ieguva neatkarību no Padomju Savienības, valsts līderi ir metušies izaicinājumā izveidot "digitālu valsti", kuras interešu centrā ir tieši izglītības joma.
1997. gadā tika uzsākts projekts Tiigrihüpe (Tīģera lēciens - no igauņu val.), lai nodrošinātu datorus un piekļuvi internetam skolām, kā arī skolotājiem sniegtu būtiskas digitālo prasmju apmācības.
"Igaunija gadiem ilgi gatavojas digitālajai izglītībai," sacījusi Laura Limperka-Kütaru, Igaunijas nacionālās starptautisko attiecību nodaļas vadītāja. "Mums šī pāreja uz tālmācību nebija kaut kas jauns."
Pirms pandēmijas lielākā daļa Igaunijas skolu regulāri izmantoja digitālos mācību materiālus, tostarp digitālo grāmatu platformu ar nosaukumu "Opiq" un elektroniskās skolas vadības sistēmas, piemēram, "eKool", kas savieno skolēnus, vecākus un skolotājus.
"Visas šīs sistēmas strādā jau gadiem ilgi," sacīja Limperka-Kütaru. Kamēr Covid-19 pandēmija daudzās valstīs apstādināja mācības, Igaunijā "tās vienkārši pārcēlās no klasēm uz virtuālo vidi".
Ne katram bērnam Igaunijā bija piekļuve klēpjdatoram vai planšetdatoram, taču tur, kur šādas iespējas nebija, iesaistījās skolas, vietējās pašvaldības un brīvprātīgo organizācijas. Ar skolotājiem strādāja apmācītu "izglītības tehnologu" komanda, kas atrodās mācību iestādēs, lai nodrošinātu digitālo resursu vislabāko izmantošanu.
Līdzšinējie rezultāti ir pozitīvi. "Skolotāju ir spējuši sasniegt gandrīz visus bērnus. Pašlaik mēs neesam redzējuši lielu atšķirību apguves kvalitātē, salīdzinot ar citiem gadiem," atklājusi Limperka-Kütaru. Tikmēr Lielbritānijā pastāv bažas, ka pandēmijas situācija, iespējams, ir iznīcinājusi 10 gadu progresu, samazinot mācību sasniegumu atšķirības starp nelabvēlīgā situācijā esošiem skolēniem un viņu vienaudžiem.
Igaunijas izglītības sistēma ir uzrādījusi spožus rezultātus arī pirms globālās pandēmijas, izglītības kvalitātes rādītājos pārspējot pat Somiju.
Andreass Šleihers ir izglītības un prasmju komitejas vadītājs Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), kur viņš pārrauga arī starptautiskos izglītības kvalitātes testus (Pisa test). Jautāts, kāpēc Igaunijas pāreja uz tālmācību ir bijusi tik veiksmīga, salīdzinot ar Lielbritāniju, viņš sacījis:
"Galvenā atšķirība ir tā, ka skolotāji un skolu vadītāji Igaunijā ir pieraduši strādāt kā novatorisku mācību vides dizaineri un viņiem piemīt gana liela spēja problēmu risināšanai pieiet elastīgi.
Tas vistiešākajā mērā attiecas uz laiku, kad Igaunija kļuva neatkarīga. Atšķirībā no citām reģiona valstīm, viņi nemēģināja atjaunot veco sistēmu, bet jaunajai uzņēmēju paaudzei bija jāveido pilnīgi jauna valsts sistēma, kuras centrā ir uzņēmējdarbība un digitalizācija."
Pandēmija ir pastiprinājusi Igaunijas apņemšanos izmantot digitālo izglītību, un, iespējams, kamēr turpināsies pārtraukums klasiskās skolas izglītības nodrošināšanā, citas valstis sekos šim piemēram.
"Daudzas sfēras pēc šī laika vairs nekad nebūs tādas pašas," prognozējis Kreicmans, "un izglītība neapšaubāmi būs viena no šādām jomām."
Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!
