Piektdien, 6. novembrī, valdība lemj par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Portāls "Apollo" apkopojis, kas par to zināms līdz šim. 

Starp piedāvātajiem ierobežojumiem - publisko pasākumu aizliegums un ilgākas attālinātās mācības

Latvijā līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu varētu atcelt un aizliegt visus organizētos publiskos pasākumus klātienē neatkarīgi no to apmeklētāju skaita un saimnieciskos pakalpojumus, kas saitīti ar izklaidi, kultūru, izstādēm un labsajūtu, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Starp priekšlikumiem ir arī ierosinājums ierobežot pulcēšanos privātos pasākumos, pieļaujot kopā atrasties ne vairāk kā desmit cilvēkiem un ne vairāk kā divām mājsaimniecībām vienlaicīgi. Izņēmums būtu bēres.

Eksperti arī iesaka ierobežot sapulču, gājienu un piketu norisi ārtelpās, atļaujot vienlaicīgi pulcēties ne vairāk kā 50 cilvēkiem. Līdzīgs regulējums jau bija ārkārtējās situācijas laikā pavasarī.

Eksperti piedāvā noteikt, ka kultūras, sporta, izklaides un reliģiskās darbības veikšanas vietām, kā arī sabiedriskās ēdināšanas vietām ārkārtas situācijas laikā varētu darbu varētu ļaut sākt ne agrāk kā plkst. 6 un tām ļaut strādāt ne ilgāk kā plkst.19. Savukārt sabiedriskās ēdināšanas vietas pēc plkst. 19 drīkstētu izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu brīvdienās un svētku dienās valstī varētu atļaut darboties tikai pārtikas, optikas, dzīvnieku barības, higiēnas un saimniecības preču, kā arī būvniecības preču veikaliem. Tāpat izņēmums attiektos uz aptiekām.

Attiecībā uz izglītību Latvijā tiek piedāvāts turpināt pašlaik līdz novembra vidum spēkā esošo regulējumu, proti, mācības klātienē varētu turpināt tikai pirmskolas izglītībā un vispārējās pamatizglītības programmās no 1. līdz 6. klasei, kā arī augstskolu studiju praktiskās daļas apguvē un klīniskajā praksē rezidentūrā, bet pārējiem mācības turpinātos attālināti.

Tāpat kā pašlaik, izņēmumi tiktu piemēroti uz speciālās izglītības iestādēm un klasēm, kurās īsteno mācības skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem.

Kariņš pauž neapmierinātību ar veselības ministres Ilzes Viņķeles tempu Covid-19 jautājumos

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir neapmierināts ar veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) tempu Covid-19 jautājumos, to viņš atzinis intervijā žurnālam "Ir", piebilstot, ka uzņemas pilnu atbildību par to, ka nav spiedis rīkoties ātrāk.

"Sistēma nebija gatava pieņemt, ka krīze aug ļoti dramatiski. Temps, kādā tiek saprasta situācija un piedāvāti risinājumi, ir sen par lēnu," atzīst Kariņš.

Kā norāda Kariņš, 8. oktobrī ministre esot teikusi, ka nekāda stratēģija nav vajadzīga. "27. oktobrī mēs pēdīgi pieņēmām stratēģiju. Ilgstoši mūsu eksperti un ministrija nebija gatava teikt, ka faktiski esam krīzē. Atcerieties - pavasara situācija bija ļoti pozitīva. Visur citur skaitļi gāja uz augšu, mums ne. Tagad, redzot, ka pirmo reizi bija 13, 18 un 30 saslimušo, nebija vēl gatavības rīkoties," neslēpj valdības vadītājs.

Viņš uzsver, ka jau ilgāku laiku ir gribējis, lai "mēs daudz straujāk veram visu ciet". Tomēr Pasaules Veselības organizācija un arī mūsu eksperti ir argumentējuši, ka vajag iet pakāpeniski.

"Mēs esam gājuši, es teiktu, agresīvā pakāpeniskumā, esam tagad trešajā kategorijā, jau pie sarkanās robežas ar visiem ierobežojumiem. Ar šo pakāpeniskumu neko neesam sasnieguši, jo saslimstības izplatība netiek būtiski ierobežota. Latvijā vidēji dienā saslimušo skaita pieaugums no septembra uz oktobri ir trešais straujākais Eiropā," pauda Kariņš.

Viņaprāt, tik pakāpeniski rīkoties nevajag. Vienlaikus gan varot teikt, ka pieņemtie mēri sāk darboties. "Lietuvā, kur nepieņēma mērus, jo viņiem bija vēlēšanas, saslimstība pret iedzīvotāju skaitu ir gandrīz divreiz lielāka nekā mums. Ja mēs būtu pieņēmuši vēl stingrākus mērus, iespējams, skaitlis nebūtu sasniedzis 250. Diemžēl nevienam ekspertam nav melnbaltas atbildes," atzina Kariņš.

Viņķele: Covid-19 krīze ir daudz plašāka nekā epidemioloģiskā krīze

Veselības ministre atzīst, ka, redzot labos rezultātus un pienākot vasarai, komanda esot atslābusi, tomēr darbi turpinājušies.

"Veselības ministrijā turpinājām iesākto. Covid-19 krīzes vadības grupa ne brīdi nepārtrauca darbu. Samazinājām gan tikšanās biežumu no 6 reizēm nedēļa uz divām.  Strādājām pie veselības aprūpes sistēmas veiktspēja stiprināšanas stratēģijas, kurā ietvērām tās vajadzības un pasākumus, kas ļautu sistēmu nostiprināt šai un citām nākotnes epidēmijām. Pasākumu tvērums – sākot no SPKC jaudas un slimnīcu ventilācijas sistēmām, beidzot ar psiholoģiskā atbalsta iespējām iedzīvotājiem. Kompleksi risinājumi. Iesniegts vērtējumam premjeram," viņa stāsta.

Strādājot pie rudens Covid-19 uzliesmojuma scenārijiem, ministrijā analizējuši pavasara pieredzi.

"Bija skaidrs, ka rudens būs nesalīdzināmi sarežģītāks, jo ar rotaļīgo  "2x2metri" vairs nevarēs iztikt. Bija skaidrs, ka ierobežojumi būs jāievieš pakāpeniski, regulējums būs daudz niansētāks, valdībai skaidrojošā darba krietni vairāk. Un vēl lielāka nozīme valdības kā komandas un tās līdera koordinētai sadarbībai," turpina Viņķele.

Viņa vērš cilvēku uzmanību, ka "Covid-19 krīze ir daudz plašāka nekā epidemioloģiska."

"Lēmumu pieņemšanas kļūda, manuprāt, slēpjas nevis nepietiekami stingru ekspertu ieteikumu nepietiekami stingrā īstenošanā. Tā slēpjas arī lēmumu pieņēmēju, kas paši dzīvo pietiekoši turīgā vidusšķirā, nespējā iekāpt tā cilvēka, tās ģimenes kurpēs, kas pamatoti uztraucas gan par savu veselību, gan to, ka ierobežojumu dēļ paliek bez iztikas," teic veselības ministre.

Reirs atklāj, kāds atbalsts plānots saistībā ar ierobežojumiem ārkārtējā situācijā

"Tagad mums ir iespēja izvērtēt pozitīvo, iespēja izvērtēt negatīvo, un šī palīdzība būs kombinēta, jo tagad būs gan nozares, kurās, ja būs aizliegumi, būs dīkstāve, ja būs samazināts apmērs, tad būs subsidētās darbavietas," pauda ministrs.

Reirs minēja, ka arī atbalsta mehānismi, kas bija pieejami Covid-19 pirmajā vilnī pavasarī, bija ļoti veiksmīgi, ļaujot Latvijai šobrīd nonākt situācijā, kad bezdarba līmenis pēc ilga laika perioda ir mazāks nekā Igaunijā.

"Ieviešot šo dīkstāves pabalstu pavasarī, mēs devām atelpu uzņēmumiem un no apmēram 55 000 cilvēku, kas saņēma dīkstāves pabalstu, 40 000 tagad strādā tajās pašās darbavietās, kur viņi strādāja iepriekš," sacīja Reirs, piebilstot, ja nebūtu dīkstāves pabalstu, ja nebūtu subsidēto darbavietu, darba devējam nebūtu iespēja maksāt algu un šie cilvēki nonāktu bezdarbnieku statusā.

Reirs arī pauda, ka vēl nevar pateikt, kuras tieši nozares saņems atbalstu.

Tāpat finanšu ministrs ceturtdien skaidroja, ka valsts varētu apmaksāt darbinieku slimības lapas pirmo dienu.

Reirs informēja, ka patlaban tiek gatavots lēmums, kas paredzēs, ka valsts apmaksā slimības lapas pirmo dienu. Pēc ministra teiktā, šādu lēmumu plānots pieņemt, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, jo patlaban, kad slimības lapas pirmo dienu apmaksā darba devējs, darbinieki ar slimības simptomiem neizvēlas doties pie ārsta.

Tādējādi, ja tiks pieņemts šāds lēmums, tad valsts apmaksās slimības lapu par pirmo dienu, no otrās līdz devītajai dienai - uzņēmējs, savukārt no desmitās dienas - valsts.

Pēc pašreizējās kārtības, ja slimības ilgums ir līdz desmit dienām, tiek piešķirta darbnespējas lapa A, kas nozīmē, ka slimības naudu izmaksā darba devējs. Savukārt par slimošanas periodu, kas pārsniedz desmit dienas, tiek piešķirta darbnespējas lapa B, par kuru tiek piešķirts slimības pabalsts un to apmaksā valsts.

Ekonomikas ministrija (EM) uzņēmēju atbalstam rosina valstij pilnā apmērā kompensēt darba nespējas lapu darbiniekiem, kā arī atjaunot dīkstāves pabalstus.

Ar šiem diviem priekšlikumiem ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) ceturtdien iepazīstināja finanšu ministra vadīto darba grupu uzņēmējdarbības un nodarbinātības atbalstam.

 

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!