Kad 2002. gada decembra beigās operatīvie dienesti atvēra Linnamē ielas 79. daudzdzīvokļu nama durvis Tallinā, redzētā aina bija šokējoša. Dzīvojamajā istabā atradās kails vīrieša līķis ar vismaz 20 durtām brūcēm. Tajā brīdī to varēja uzskatīt par vienu no nežēlīgākajām slepkavībām Igaunijas vēsturē, vēsta laikraksts "Postimees".
2002. gada 29. decembrī nogalinātā Aleksandra (vīrieša vārds ir mainīts) māsa, kura dzīvoja viņam kaimiņos, bija ievērojusi, ka brāļa dzīvokļa durvis palikušas vaļā.
Ielūkojoties pa durvju spraugu, viņa ieraudzīja, ka dīvānā nekustīgi un pilnīgi kails guļ Aleksandrs. Sieviete nekavējoties par notikušo ziņoja policijai.
Kad Linnamē ielā 79 ieradās likumsargi, viņi slepkavības vietu aplūkoja vien caur atvērtajām durvīm, jo saskaņā ar Igaunijas likumiem iekšā doties varēja tikai pēc tam, kad slepkavības vietu bija aplūkojusi speciālā darba grupa.
Noslepkavotais vīrietis strādāja Tallinas cietumā.
Emocionālā slepkavība
Izmeklētājus visvairāk piesaistīja dzīvojamā istaba - līķis gulēja dīvānā ar seju pret to. Likumsargi uzreiz sajuta spēcīgu alkohola smaku.
Nāves cēlonis bija acīmredzams - vismaz 20 durtas brūces (pēc citiem datiem pat 37).
"Tik liels dūrienu skaits liecināja par emocionālu slepkavību," laikrakstam "Postimees" stāstīja izmeklētājs Reimo Reisbergs.
Tas nozīmēja, ka slepkavības motīvs varēja būt saistīts ar mīlas lietām, mantas dalīšanu vai kaut ko citu, kas spēja slepkavā izraisīt emocionalitāti.
Dzīvoklī slepkavības ierocis atrasts netika. Vienīgais, kas par kaut ko liecināja, bija televizors. Izmeklētājiem izdevās noskaidrot, ko savas dzīves pēdējos mirkļos bija skatījies noslepkavotais vīrietis.