Vai Covid-19 "nozags" Ziemassvētkus un Jaungadu arī Latvijā? (6)

Neskatoties uz pašreiz izsludināto ārkārtējo situāciju, Rīgas domes kultūras departamentā ir noslēgušies dažādi finansēšanas konkursi, kas liecina, ka gada skaistākajos svētkos Rīgā rotāsies jau tradicionālais "Ziemassvētku egļu ceļš", tāpat ir paredzēti dažādi Adventes laika un Ziemassvētku koncerti.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Indra Vilde portālam "Apollo" apstiprināja, ka jau pavasarī, pirmās ārkārtējās situācijas laikā tika nolemts, ka

"šogad nevienos svētkos galvaspilsētā netiks rīkoti masu pasākumi, un Ziemassvētki un Jaunais gads nav izņēmums".

Pasaules pieredze rāda, ka daudzas lielpilsētas jau vasaras izskaņā paziņojušas, ka 2021. gadu sagaidīs bez uguņošanas. To skaitā ir Londona, Singapūra, Lasvegasa un arī Rīga. Vilde apgalvo, ka tāpat kā 18. novembrī, tā arī gadumijā uguņošana 11. novembra krastmalā nenotiks.

Vilde arī norādīja, ka arī jau ieplānotie svētku koncerti "nav akmenī cirsti", jo viss ir atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas valstī: "Jāskatās, kas notiks 6. decembrī [Latvijas ārkārtējās situācijas beigu datums], vai pateiks, vai var notikt koncerti vai nevar. Tas viss ir ļoti saistīts."

Epidemiologa prognozes

"Latvijā vēl aizvien ir viena no zemākajām saslimstībām Eiropas Savienībā," portālam "Apollo" norādīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Uz jautājumu, vai Latvijā cilvēki gada nogalē varēs svētkus pavadīt kuplā ģimenes pulkā, Perevoščikovs ir atturīgs: "Prognozes ir ļoti daudz un dažādas, bet es nekad neesmu redzējis, ka kāda prognoze būtu 100% attaisnojusies." Epidemiologs skaidro, ka "ir jāņem vērā daudzi faktori, kas nav ietekmējami".

"Mēs varam prognozēt, ka ierobežojumi strādās, bet nevaram paredzēt, kā cilvēki tos ievēros," uzsver Perevoščikovs.

"Ir jāturpina sekot līdzi epidemioloģiskajai situācijai, lai varētu paredzēt, vai cīņa ar Covid-19 ir sekmīga." Epidemiologs atkārtoti izceļ, ka Latvijas Covid-19 rādītāji ir krietni zem vidējās saslimstības Eiropā, taču piebilst, ka "mūsu galvenā problēma ir ārstniecības iestāžu noslogojums".

Jautāts, pēc cik ilga laika zināsim, vai ārkārtējais stāvoklis ir efektīgs, Perevoščikovs norāda, ka "ir jāpaciešas".

"Vērtējot pavasara un citu valstu pieredzi, pirmajās divās nedēļās [pēc ārkārtējā stāvokļa izziņošanas] nevar īpaši novērot inficēto skaita samazinājumu, bet trešajā un ceturtajā nedēļā tā situācija kļūst pietiekami skaidra."

Epidemiologs atminas, ka pavasarī pirmajās trīs nedēļās inficēto skaits tikai turpināja pieaugt un tikai tad "līkne sāka slīdēt lejup". Viņš norāda, ka, ņemot vērā Covid-19 epidemioloģiskās īpatnības, ir vajadzīgs laiks, lai redzētu, kā ierobežojumi darbosies.

Pasaules valstu un organizāciju līderi brīdina, ka Ziemassvētkus faktiski nāksies atcelt

Francijas prezidents Emanuels Makrons cer, ka nesen izsludinātā 15 dienu karantīna dos pietiekamu efektu, lai Ziemassvētkus un Jauno gadu cilvēkiem izdotos pavadīt kopā. Makrona optimisms radījis zināmu trauksmi citu Eiropas līderu vidū, vēstī laikraksts "The Washington Post".

"Domāju, ka šie Ziemassvētki būs daudz citādāki, nekā esam pieraduši," sacīja Eiropas Komisijas prezidente Ursula fon der Leiena.

Fon der Leiena faktiski atkārto Spānijas veselības ministra Salvadora Iljas vārdus. Viņš vietējai radiostacijai RAC1 teica, ka "šī gada Ziemassvētki noteikti nebūs normāli – tie būs citādāki un ar distanci".

Bažas par pandēmijas ietekmi uz Ziemassvētkiem nav vērojamas tikai politiķu aprindās. Daudzi politiskie līderi ir pauduši šaubas par to, vai viņu pārstāvētajās valstīs vispār notiks kaut kas, kas saistīts ar Ziemassvētkiem.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons jūlijā sacīja, ka "novembrī varētu notikt atgriešanās pie normālas dzīves", tomēr realitātē izrādījās, ka no 5. novembra valstī sākās karantīnas režīms, kas ilgs vismaz līdz decembra sākumam.

Savukārt Kanādā Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita straujš pieaugums pēc Pateicības dienas svinībām ir brīdinājuma signāls pārējai pasaulei, ka svētku svinēšana var būt pārlieku riskanta.

ASV, kur Pateicības diena un Ziemassvētki ir galvenie ziemas sezonas svētki, oficiāli nekādas bažas nav paustas. Atsevišķas republikāņu partijas amatpersonas ir aicinājušas "jebkurā gadījumā turēt valsti atvērtu svētku sezonas laikā".

Līdz Ziemassvētkiem laika vēl ir gana, un jau ir skaidrs, ka daļā Eiropas šogad Ziemassvētku faktiski nebūs. Vairākās pilsētās Vācijā, Čehijā un Lielbritānijā šogad ir atcelti tradicionālie Ziemassvētku tirdziņi, baidoties par pandēmijas izplatību.

Pat Vatikāns, kas ir Katoļu baznīcas centrs, paziņojis, ka notiek pārmaiņas. Vatikāna amatpersonas paziņojušas, ka pāvesta Franciska vadītajā Ziemassvētku misē būs ierobežots apmeklētāju skaits, skaidrojot to ar straujo vīrusa izplatību Itālijā.