LIZDA vēl nelems par Šuplinskas demisijas pieprasīšanu, dodot vēl laiku atbildēt uz virkni jautājumu

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska Foto: Zane Bitere/LETA

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pagaidām vēl nelems par izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) demisijas pieprasīšanu, bet pagaidīs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atbildes uz arodbiedrībai vairākiem svarīgiem jautājumiem, izriet no šodien LIZDA vadītājas Ingas Vanagas sacītā.

Viņa norādīja, ka šodienas sēdē ar ministri un IZM ierēdņiem arodbiedrībā nav saņemtas nepārprotamas atbildes uz visiem LIZDA aktualizētajiem jautājumiem, tāpēc arodbiedrībā lūgs rast iespēju sniegt atbildes līdz 23.novembrim, lai 25.novemebrī LIZDA padomes sēdē var lemt par tālākajām darbībām.

Dzirdot ministres viedokli, padomes pārstāvji esot vīlušies, un norādījuši, ka ministre atļaujas paust viedokli, ka viss ir kārtībā, bet realitātē esot citādāk. "Mēs turpinām runāt divās atšķirīgās valodās. Ir divi monologi, kas netuvojas dialogam," teica Vanaga.

No IZM atbildēm būšot atkarīgi tālākie arodbiedrības lēmumi - vai un kādā laika ietvarā tiks sadzirdētas LIZDA prasības, vai veiks grozījumus, radīs nepieciešamo finansējumu, un kā pilnveidos šo dialogu.

Vienlaikus Vanaga akcentēja, ka pēc sanāksmes viņai "nolasījies, ka kādam prioritātes ir tehnoloģijas un digitalizācija", bet LIZDA - vairāk cilvēki un nozarē strādājošie.

Šuplinska, reaģējot uz šo piezīmi, norādīja, ka tehnoloģijām iztērēti desmit miljoni eiro, bet pedagogu atalgojuma kāpinājumā šogad atvēlēti septiņi miljoni eiro, bet nākamgad 40 miljoni eiro. Vienlaikus ministre norādīja, ka viņa ir par sarunu un konstruktīvu vienošanos, taču, ja "dialogā ir pieprasījums, tad jādomā, kā dialogs veidojas".

Vanaga atbildēja, ka pieprasījumi arī turpmāk būs, jo tas izriet no nozarē strādājošo prasībām. Tāpat viņa minēja, ka no ministres sniegtajām atbildēm būs atkarīgs tas, kāds veidosies sadarbības tilts starp LIZDA un IZM. "Mēs lūkotu to redzēt stipru un drošu. Mūsu aicinājums ir ieklausīties un sadzirdēt," teica arodbiedrības priekšsēdētāja.

Sēdes sākumā Vanaga akcentēja, ka arodbiedrība ir atvērta dialoga stiprināšanai, tai pat laikā, uzsverot, ka iebildīs pārmaiņām, kas to neuzrunā vai pasliktina nozarē strādājošo intereses. Viņasprāt, ja vēlas panākt kvalitāti, tad atbildībai jābūt kopīgai un dalītai.

Vanagas ieskatā, pārmaiņas ir vajadzīgas, taču, ja arodbiedrība redz, ka nozarē strādājošiem tās jāīsteno, bet tam nav nepieciešamo resursu, protams, LIZDA celšot trauksmi.

Vienlaikus Vanaga minēja dažādas reformas, ko LIZDA konceptuāli atbalsta un neatbalsta, un kādus riskus tā saskata pie katras iniciatīvas. Viņa minēja, ka riski ir būtiski, lai runātu par reformu īstenošanu tā, kā to sagaida sabiedrība, un runātu par "jaudīgāku izaugsmes rādītāju nodrošināšanu".

LIZDA vadītāja minēja, ka sadarbību negatīvi ietekmējoši faktori ir IZM un ministres attieksme, publiskā retorika, kā arī īstenotās reformas un pieņemtie lēmumi. Tāpat tika norādīts, ka tiek noteikti īsi atzinumu sniegšanas termiņi par būtiskiem grozījumiem, kā arī pēdējā laikā vairākos grozījumos arodbiedrībai neesot bijusi iespēja sniegt atzinumus.

Arodbiedrība pieprasīja uzlabot dialogu ar nozari un arī citām organizācijām, reformas īstenot ar atbilstošiem resursiem, taču, ja to nav - atlikt ieceru īstenošanu. Tāpat LIZDA vēlas būt iesaistīta reformu un dokumentu grozījumu izstrādē, kā arī piedalīties IZM rīkotās starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmēs, un vēlas operatīvu priekšlikumu apzināšanu. LIZDA arī lūdza ministri atvainoties pedagogiem par viņas pausto attieksmi.

Vairākkārtīgi Vanaga norādīja, ka LIZDA prasa atcelt grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē" par kvalitatīvo un kvantitatīvo kritēriju maiņu un pārskatīt arī OCE indeksa aprēķina formulu. Ja to nepilda, tad LIZDA ieskatā nepieciešams pārskatīt pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, un veikt attiecīgus grozījumus, kas stātos spēkā nākamā gada 1.septembrī.

Viņa skaidroja, ka šie grozījumi paaugstinās sasniedzamo kritēriju latiņu, un tos neizpildot, tiks samazināta mērķdotācija par 20%, kas esot nesamērīgi, īpaši Covid-19 apstākļos.

Vēl LIZDA prasīja iesniegt Saeimā alternatīvo, apvienoto likumprojektu par augstāko izglītību un zinātni vai atsaukt grozījumus Augstskolu likumā, kas nosaka minimālo studējošo skaitu, tāpat tika pausts aicinājums noteikt, ka koledžas ir augstākās izglītības iestādes un pārskatīt augstskolas funkcijas.

Vanaga preses konferencē pēc LIZDA padomes sēdes sacīja, ja ministre piekritīs ņemt vērā arodbiedrības prasības, tiks analizēts, cik daudzas un kuras no tām ņemtas vērā. Vienlaikus viņa akcentēja, ka, ja ministre piekritīs kaut ko no LIZDA aktualizētā ņemt vērā, tas jau apliecināšot viņas attieksmes maiņu un to, ka arodbiedrību ne tikai uzklausa, bet arī sadzird.

Izglītības ministre, vaicāta vai plāno iekļauties LIZDA noteiktajā termiņā, atbildēja apstiprinoši, uzsverot, ka prezentācijā, ko viņa redzēja šodien, būtiski atšķīrās no dokumenta, ko viņa bija saņēmusi iepriekš. Iepriekš saņemtajā dokumentā bija izvirzīti astoņi jautājumi, taču šodien to skaits bijis virs 20. "Mēģināsim atbildēt, iezīmējot noteikto reformu gaitu, un tās lietas, kas šobrīd ministrijā tiek aktualizētas," teica politiķe.

Vienlaikus, taujāta, kā viņa vērtē savstarpējo sadarbību, Šuplinska klāstīja, ka viņa to neuztver kā dialogu, jo, viņasprāt, "diktējot prasības, ir samērā grūti atrisināt pat vismazāko izglītības problēmu". Tāpat viņa uzsvēra, ka aktualizētās problēmas nav samilzušas pēdējo divu gadu laikā - tā esot sistemātiska nozares nesakārtošana vairāku gadu garumā.

Viņa uzsvēra, ka, lai notiktu kāda reforma, to jāsadala pa soļiem un mērķtiecīgi jāvirzās uz rezultātu. Tāpat, viņasprāt, nozarei nepieciešamas "pašrefleksijas" spējas un spēja izmantot pašu esošo resursu, ar to domājot ne tikai finansiālo, bet arī cilvēkresursus un infrastruktūru.

Savukārt uz jautājumu, vai ministre piekrīt LIZDA prasībai par atvainošanos pedagogiem, un uzskata to par pamatotu, Šuplinska atbildēja izvairīgi, norādot, ka demisijas pamatotība nav viņas kompetences jautājums. "Varu pateikt paldies katram pedagogam, vecākam visos izglītības līmeņos, ja šajā tik sarežģītajā laikā viņš redz iespēju attīstībai, mobilizācijai un tam, kā konstruktīvi risināt problēmas," teica ministre, atbildot uz augstāk minēto jautājumu.

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu