T 25.11.2020.

Džinsi, "Pringles" un "Porche" - izcili Latvijas izcelsmes zinātnieki, kuru idejas mainījušas pasauli

Rīgas panorāma. Latvijas Zinātņu akadēmija. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Kaspars Nordens/LETA

Latvijai un latviešiem ir ar ko lepoties un par to liecina Patentu valdes izdotā grāmata "CEĻŠ UZ IZCILĪBU. Latvijas izgudrotāji pasaulē", kur apkopoti 25 pasaulē atzinību guvušu Latvijas izcelsmes zinātnieku panākumi.

Lai arī par daļu no viņiem sabiedrība dzirdējusi gana bieži, ir arī tādi, par kuriem runāts maz un daudzi pat nezina, ka tieši latvieši radījuši Mozarella siera ražošanas iekārtu, "Pringles" čipsus, pirmie patentējuši džinsus vai arī daudzu gadu garumā bija atbildīgi par slavenās automašīnas "Porsche" dizainu.

Nākamā gada sākumā grāmatu būs iespējams arī lejuplādēt, lai iepazītos ar pārējo zinātnieku sasniegumiem. 

Mozzarella siera ražošanas iekārta - Visvaldis Dzenis

Agronoms Visvaldis Dzenis dzimis 1921. gadā Daugavpils novada Naujenē, bet 1950 .gadā ar okupācijas izraisīto bēgļu straumi nokļuvis Amerikas Savienotajās valstīs, kur Ņūdžersijā sāka strādāt siera ražotnē "Brunetto Cheese Manufacturing". 1958. gadā viņš patentēja itāļu siera Mozzarella ražošanas iekārtu, kas sieru mehāniski sadala vienāda svara gabaliņos jeb bumbiņās. Iekārta bija pieprasīta gan Amerikā, gan Eiropā un Austrālijā, jo būtiski atviegloja nogurdinošo roku darbu siera ražošanā.

FOTO: Publicitātes foto

Vēlāk V. Dzenis patentēja vēl divas iekārtas un kopumā sevis izveidotā uzņēmumā "Dzenis Laboratories" konstruēja vairākus simtus dažādus siera ražošanas aparātus. 2018. gadā V. Dzenim piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis "Par izcilu Tēvijas mīlestību un ieguldījumu uzņēmējdarbībā, mecenātismā, latvisko vērtību saglabāšanā un uzturēšanā ārpus Latvijas".

V. Dzenis miris 2018. gadā Amerikas Savienotajās valstīs.

Sirds ritma stimulatora ilglaicīga baterija - Laimdota Alma Estere Sāns-Takeuči

Laimdotas Almas Esteres Sāns-Takeuči dzimusi 1953. gadā ASV, Latvijas emigrantu Rūdolfa Sāns un Marija Sāns ģimenē.

No 1984. gada E. Sāns-Takeuči strādāja medicīnas iekārtu ražošanas uzņēmumā "Greatbatch", kur pētīja iespēju radīt efektīvu bateriju kardiovertera defibrilatoram, kas palīdzētu pacientiem ar smagiem sirds ritma traucējumiem. 1980. gadā pirmoreiz pacientam implantētais aparāts ir revolucionārs izgudrojums sirds slimību jomā, bet tam bija vāja baterija.

1987. gadā E. Sāns-Takeuči izgudro bateriju, kas līdzšinējā viena gada vietā darbojas piecus gadus. Tādējādi vairs nav nepieciešamības pacientus ar implantiem katru gadu pakļaut operācijai, lai nomainītu bateriju.

FOTO: Publicitātes foto

Zinātniece ieguvusi ap 150 ASV un 40 Eiropas patentu un saņēmusi desmitiem dažādu prestižu balvu gan ASV, gan Eiropā.2009. gadā izgudrotāja saņēma ASV augstāko apbalvojumu tehnoloģijās - Nacionālo medaļu ("National Medal of Technology and Innovation").

Balvu pasniedza toreizējais ASV prezidents Baraks Obama un nodēvēja E. Sāns-Takeuči par izgudrotāju, kas izglābusi miljoniem cilvēku dzīvību.

Kritiskās situācijās pacientam implantētais defibrilators ar E. Sāns-Takeuči radīto litija/sudraba - vanādija oksīda bateriju veic elektrošoku, tā neļaujot apstāties sirdsdarbībai un novēršot pēkšņas nāves iestāšanos. 2018. gadā E. Sāns-Takeuči saņēma arī Eiropas izgudrotāju augstāko apbalvojumu (European Inventor Award).

"Pringles" čipsi - Aleksandrs Leons Liepa

Aleksandrs Leons Liepa dzimis 1919. gadā Rīgā. 20. gadsimta 60. gados viņš kā ASV uzņēmuma "Procter & Gamble" darbinieks izgudroja un patentēja inovatīvu čipsu gatavošanas metodi.

1968. gadā uzņēmums pieteica tirgū pēc šīs metodes gatavotu produktu ar nosaukumu "Pringles", kas kļuva populārs teju vienas nakts laikā.

A. Liepa turpināja strādāt "Procter & Gamble", patentējot arī citus savus izgudrojumus, piemēram, sojas proteīnu saturošas brokastu pārslas un nelielus uzkožamos, kā arī gaļas aizstājējus.

A. Liepas izgudrojumi patentēti ASV, Kanādā, daudzās Eiropas valstīs un Austrālijā. Kopumā viņam vienam vai kopā ar kolēģiem pieder vairāk nekā simt dažādās valstīs izsniegtu patentu.

Aleksandrs Leons Liepa miris 1999. gadā ASV.

Aeronavigācijas izgudrojumi - Jānis Akermanis

Jānis Akermanis dzimis 1897. gadā Rundāles pagastā. Pēc došanās uz Amerikas Savienotajām valstīm, 30. gados viņš projektēja vairākus vēsturiskus lidaparātus un patentēja dažādus ar aeronavigāciju saistītus izgudrojumus. J. Akermanis veicis novatoriskus eksperimentus, lai noskaidrotu liela augstuma un aukstuma ietekmi uz pilotiem un izstrādātu atbilstošu ekipējumu.

FOTO: Publicitātes foto

J. Akermanis pētījumus turpināja Otrā pasaules kara laikā rūpnīcu "Boeing Aircraft Corporation" un "Bell Aircraft" uzdevumā un patentēja vairākus pilotu tērpus - skafandrus izdzīvošanai lielā aukstumā. Pēc ASV Gaisa spēku pasūtījuma viņš projektēja pirmo iznīcinātāju, kas spētu lidot lielā augstumā. Kara beigu fāzē J. Akermani iecēla par īpašo padomnieku ASV gaisa spēkiem Eiropā.

Pēc kara J. Akermanis turpināja pētījumus liela augstuma lidojumiem - tika konstruēts pirmais virsskaņas vēja tunelis, ko ASV Jūras spēki pasūtīja slepeniem virsskaņas lidaparātu izmēģinājumiem.

J.Akermanis mira 1972. gadā ASV.

Lidmašīnu konstruēšana un būvniecība - Kārlis Irbītis

Kārlis Irbītis dzimis 1904. gadā Lādes pagastā. Kā dizainers viņš radīja VEF logo, kā arī izstrādāja VEF pirmo masveidā ražoto radiouztvērēju korpusus, tāpat uzsāka arī

VEF rūpnīcas vēsturē unikālu darbības posmu - lidmašīnu projektēšanu un būvniecību. No 1925. līdz 1945. gadam K. Irbītis projektēja un konstruē teju 20 lidaparātus. Otrā pasaules kara gados viņš strādāja kara lidmašīnu būves rūpnīcā "Messerschmitt" Vācijā.

FOTO: Publicitātes foto

No 1951. gada konstruktors darbojās Kanādas civilo un militāro lidmašīnu būves uzņēmumā "Canadair" Monreālā. Piedalījās arī vertikālās pacelšanās lidmašīnas "CL-84" projektēšanā un radīja tās sarežģīto vadierīču sistēmu. 1970. gadā Kārli Irbīti un projekta vadītāju Frederiku Kleitonu Filipsu apbalvoja ar prestižo Makārdija balvu (McCurdy Award).

1992. gadā par izciliem nopelniem K. Irbītis saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktora grādu inženierzinātnēs.

K.Irbītis miris 1997. gadā Kanādā.

Džinsu bikses - Džeikobs Viljams Deiviss

Džeikobs Viljams Deiviss dzimis 1831. gadā Rīgā kā Jākobs Jufess. Jau agrā jaunībā viņš apguva drēbnieka amatu un darba gaitas uzsāka kādā Rīgas šūšanas darbnīcā, līdz 1854. gadā izceļoja uz Ņujorku.

1869. gadā Reno pilsētā Dž. Deiviss atvēra drēbnieka darbnīcu.

Gadu vēlāk viņš izpildīja pasūtījumu, kas strauji iekaroja popularitāti - no bālgana rupja kokvilnas auduma uzšuj bikses ar nostiprinātām vīlēm un kabatu atverēm, ko mūsdienās pazīstam kā džinsu bikses.

FOTO: Publicitātes foto

1873 .gadā Dž. Deiviss savu izgudrojumu nostiprināja ar patentu. Tiesības uz to piederēja arī Sanfrancisko dzīvojošajam audumu vairumtirgotājam Līvajam Strausam (1829–1902), kurš apmaksāja ar patenta iegūšanu saistītos izdevumus un palīdzēja aprakstīt izgudrojumu. Turpmāk Dž. Deiviss piedalījās uzņēmuma "Levi Strauss & Co" vadībā.

1907. gadā tiesības uz patentu saņēma uzņēmums "Levi Strauss & Co", bet Dž. Deivisa iesākto darba drēbju šūšanu turpināja viņa dzimta, kurai pieder uzņēmums “Ben Deivis Manufacturing”.

Dž.Deiviss miris 1908. gadā ASV.

Pīpju konstrukcijas - Kārlis Pētersons

Kārlis Pētersons dzimis 1852. gadā Zaļeniekos, Jelgavā (toreiz Mītavā) apguva koka virpotāja amatu, līdz 1872. gadā devās mācīties uz ārzemēm: vispirms uz Sanktpēterburgu (toreiz Pēterpili), tad uz Lībeku Vācijā.

1876. gadā K. Pētersons sāka strādāt par pīpju griezēju Frīdriha Kapa pīpju darbnīcā Dublinā, Īrijā un ērtības labad pieteica sevi kā Čārlzu Pētersonu. 1887. gadā viņš kļuva par pīpju ražotnes "Kapp Brothers" līdzīpašnieku, savukārt 1890. gadā patentēja Lielbritānijā pavisam jaunas konstrukcijas pīpi ar nosaukumu "Peterson System pipe".

FOTO: Publicitātes foto

1893.gadā uzņēmums mainīja nosaukumu uz "Kapp & Pēterson", un K. Pētersons kļuva par uzņēmuma direktoru. 20. gadsimta sākumā viņa pīpes konstrukcija saņēma vairākas prestižas balvas starptautiskajās izstādēs. Līdz Pirmajam pasaules karam

amatnieks patentēja vēl vairākus pīpes konstrukcijas uzlabojumus un viņam pieder arī patenti Eiropas valstīs un ASV.

K.Pētersons mira 1919. gadā Vācijā.

"Porsche" - Anatols Lapiņš

Anatols Lapiņš dzimis 1930. gadā Rīgā. Otrā pasaules kara sākumā viņa ģimene emigrēja uz Poliju, vēlāk - uz Vāciju, bet 1951. gadā izceļoja uz ASV.

FOTO: Publicitātes foto

A. Lapiņš bija automobiļu inženieris un dizainers, strādājis tādos uzņēmumos kā "General Motors", "Opel", bet no 1969. gada līdz 1988. gadam vadīja "Porsche" dizaina studiju un noteica "Porsche" sporta automobiļu dizainu 20 gadu garumā. A. Lapiņa vadībā tika tālāk attīstīts leģendārais modelis "911", tirgū parādījās arī vairāki jauni modeļi: "924", "928", "944", "964".

A. Lapiņš ieguva patentus Vācijā, Lielbritānijā, Francijā u. c. valstīs. Pēc aktīvo darba gaitu beigām dizainers lasīja lekcijas Vīnes Tehniskajā universitātē.

A.Lapiņš miris 2012. gadā Vācijā.

Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!  

Redaktors iesaka