Sv 9.05.2021.

Lietuvas zinātnieki paziņo, cik ilgi antivielas saglabājas cilvēka organismā pēc Covid-19 pārslimošanas

Covid-19. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Shutterstock

Antivielas pēc Covid-19 pārslimošanas cilvēka organismā saglabājas arī pēc pusgada, apgalvo Viļņas Universitātes zinātnieki, kas veikuši pētījumu vienā no Lietuvas uzņēmumiem, kur pavasarī bija izveidojies inficēšanās perēklis.

Viņi atgādinājuši, ka izslimošana negarantē pilnīgu imunitāti, tomēr pētījuma rezultāti liecina, ka cilvēka imūnsistēma nav bezspēcīga pret šo vīrusu.

Kā pastāstījusi universitātes Dzīvības zinātņu centra profesore Aurēlija Žvirbliene, kādā Nemenčines uzņēmumā, kurā aprīlī tika fiksēts inficēšanās uzliesmojums, lielākā daļa darbinieku izmeklēti ar molekulāro metodi. Pētījumā pārbaudīti gan tādi inficētie, kurus nācies ievietot slimnīcā, gan tādi, kuri slimības simptomus vispār nav jutuši.

Lietuvas zinātnieki vēlējušies novērtēt citu pētījumu gaitā iegūto pretrunīgo informāciju, ka antivielas, kas radušās pēc slimošanas, pazūd četru līdz piecu mēnešu laikā un dažkārt cilvēki inficējas ar jauno koronavīrusu vēlreiz.

Otra izmeklēšana veikta jūnijā, un tajā atklājies, ka lielākajai daļai pārslimojušo, ieskaitot tos, kuriem nav bijis simptomu, antivielas organismā joprojām ir.

Nākamā izmeklēšana veikta oktobrī. Pēc Žvirblienes teiktā, šajā reizē pārbaudīts divreiz lielāks cilvēku skaits, ietverot arī citus izslimojušo darbabiedrus.

"Visiem, kuriem antivielas tika atklātas jūnijā, tās bija joprojām. Tas tiešām ir interesants rezultāts, kas liecina, ka antivielas tik viegli neizzūd," norādījusi profesore.

"Izmeklējām kopskaitā aptuveni simt cilvēku, divām trešdaļām no viņiem bija antivielas. Kā jau varēja sagaidīt, viņiem bija  IgG klases jeb vēlīnās antivielas, kas uzrāda sen pārslimotu infekciju. Taču pārsteidzoši, ka gandrīz pusei no viņiem bija arī IgM klases jeb agrīnās antivielas, ko pieņemts uzskatīt par akūtas infekcijas rādītāju."

Trešā daļa izmeklēto cilvēku, kuriem antivielas netika atklātas, vispār nebija inficējušies, skaidrojusi zinātniece.

"Pētījumā piedalījās ne vien izslimojušie, bet arī tie, kuri nejuta nekādus simptomus un kuriem molekulārais tests pavasarī bija negatīvs. Seroloģiskais tests vēlreiz apliecināja, ka šie cilvēki tiešām nebija inficējušies un nesaslima, lai gan daži no viņiem strādāja kopā ar inficētajiem darbabiedriem," viņa stāstījusi.

Kā uzsvērusi Žvirbliene, antivielu klātbūtne neliecina, ka cilvēks nav atveseļojies, jo pat tiem, kuri Covid-19 izslimoja smagā formā, vīrusa organismā vairs nav.

Vienlaikus viņa atgādinājusi, ka pārslimošana negarantē absolūtu imunitāti un arī Pasaules Veselības organizācija uzskata, ka pagaidām nepietiek zinātnisko datu, lai apgalvotu, ka pozitīvi seroloģisko izmeklējumu rezultāti liecina par iegūtu imunitāti.

"Aprakstīti vairāki gadījumi, kad pārslimojuši cilvēki inficējušies vēlreiz. Tomēr tādi gadījumi ir diezgan reti, lai gan pasaulē jau pārslimojuši miljoniem cilvēku. Var domāt, ka viņu risks inficēties ir mazāks nekā tiem, kuri nav pārslimojuši," spriedusi profesore.

Atkārtotas inficēšanās gadījumi, viņasprāt, skaidrojami arī ar citiem cilvēka organismā notiekošajiem procesiem.

"Imunitāte - tās nav tikai antivielas. Svarīga ir arī šūnu reakcija - T limfocīti, kuru aktivitāti ir grūti izmērīt. Vēl grūtāk izmērīt, vai veidojas imūnās atmiņas šūnas, jo tās aktivizējas tikai tad, ja saskaras ar vīrusu atkāroti. Tātad noturību pret slimību nosaka daudzi faktori," skaidrojusi Žvirbliene.

"Tomēr domāju, ka antivielu izveidošanās un saglabāšanās tik ilgu laiku - pusgadu - ir pietiekami svarīgs imunitātes rādītājs. Tas rada cerību, ka mūsu imūnsistēma nebūt nav tik bezspēcīga pret šo vīrusu," viņa piebildusi.