C 3.12.2020.

Covid-19 ⟩ Lielāku sabiedrības uzticību joprojām saglabā eksperti, nevis politķi

Veselības ministrijas galvenais infektologs, profesors Uga Dumpis

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Saistībā ar Covid-19 sabiedrība visvairāk uzticas Veselības ministrijas (VM) galvenajam speciālistam infektoloģijā Ugam Dumpim un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktoram Jurijam Perevoščikovam, noskaidrots LTV un pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā.

Aptaujā respondentiem tika lūgts pašiem ierakstīt kādu personu, kuras teiktajam viņi uzticas visvairāk. Dumpi izvēlējušies 20,2% cilvēku, bet Perevoščikovu - 9,7%.

Trešajā vietā ierindojas mediķi, ārsti, epidemiologi un zinātnieki kopumā, neizdalot kādu atsevišķu personību. Šādu izvēli pauduši 5,3% respondentu.

Ceturtajā vietā ar 4,4% ir Pēteris Apinis, kurš izcēlies gan ar valdības, it sevišķi Veselības ministrijas kritiku Covid-19 kontekstā, gan ar nepatiesas informācijas publicēšanu.

Viņam seko Ilze Viņķele, kuru atzīmējuši 4,3%, savukārt valdības vadītāju Krišjāni Kariņu - 2,5%. Vienu no aktīvākajiem valdības kritiķiem Aldi Gobzemu, kurš arī izcēlies ar savdabīgiem izteicieniem par Covid-19, norādījis 1% respondentu.

20,7% norādījuši, ka neuzticas nevienam.

Aicinot novērtēt amatpersonu darbu, visaugstāko vērtējumu ieguvis Perevoščikovs, kuram seko Dumpis un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NPMD) vadītāja Liene Cipule.

Viņiem seko Kariņš, kurš, kaut gan novērtēts krietni negatīvāk, ir vienīgais no politiķiem, kura bilance bijusi pozitīva, proti, vairāk respondentu to novērtējuši pozitīvi, nevis negatīvi.

Tālāk seko Viņķele un Valsts prezidents Egils Levits. Visnegatīvāk sabiedrība novērtējusi finanšu ministra Reira, Izglītības ministres Šuplinskas un labklājības ministres Petravičas darbu.

Vērtējot iestāžu darbu, iedzīvotāji visvairāk uzticas speciālistiem no NMPD un SPKC. Tad seko VM, bet Ministru kabinets un Saeima ieņem pēdējās vietas.  Salīdzonot ar pavasara datiem, izkārtojums ir tāds pats, bet sabiedrības uzticība visām minētajām institūcijām sarukusi. Nedaudz straujāk kā pārējie savas pozīcijas zaudē valdība.

Kā LTV skaidroja eksperti, tas ir vairāk saistīts ar nepārdomātām iniciatīvām nākamā gada budžeta kontekstā, nevis kļūdām, cīnoties ar Covid-19.

"Pat ja varas vīriem un finanšu ministram, valdībai šķiet, ka viņi kaut ko labu iecerējuši, jāpatur prātā, ka pat miera laikos daļa sabiedrības jūtas nedroši.

Tas mazāk attiecināms uz publisko sektoru, kur katru mēnesi tiek maksāta cietā alga. Bet privātajā sektorā tas izskatās savādāk. Tagad mums pie tam vēl ir sērga, Covids, liela nenoteiktība - būs darbs vai nebūs darbs? Uzņēmumi bankrotēs, nebankrotēs? Un šajā neskaidrību laikā sākt atvērt debati par nodokļiem, sāk baidīt cilvēkus, ir ļoti nesaprātīgi. Nav šaubu, ka šis bijis viens ļoti būtisks aspekts, kādēļ uzticēšanās valdībai ar Covid aspektā ir tāda, kādā viņa ir," LTV skaidroja SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

RSU asociētais profesors, filosofs Vents Sīlis LTV norādīja, ka Latvijā saslimušo skaits un mirušo skaits ir izcili zems, par ko jāpateicas Latvijas medicīnas aprūpes sistēmai. 

"Būtībā patreizējā Latvijas situācija ir tiešs mediķu darba rezultāts. Pašreizējā valdība par savu pastāvēšanu var pateikties tieši mediķiem, kuru algu palielinājumam viņiem atkal neatradās līdzekļu.  

Valdību vairāk interesē labi izskatīties pašiem savās acīs. Viņiem dīvainā kārtā vairāk rūp pateikt, ka mēs darām, ko mēs varam, nevis reāli kaut ko izdarīt. To varēja īpaši izjust tajā, kā tika celti nodokļi un attieksmē pret kultūras darbiniekiem, kuru ienākumi cieš vēl vairāk," sacīja Sīlis. 

Vērtējot valdības darbu, 68,2% to vērtēja negatīvi, 20,4% pozitīvi, bet 11,4% nevarēja sniegt.

Aktuālākās ziņas