Latvijas Hokeja federācija pieprasa skaidrot incidentus, kuros iesaistīts Baltkrievijas hokeja dzīves vadītājs

Starptautiskās ledus hokeja federācijas (IIHF) padome trešdien nepieņēma lēmumu par to, vai daļu no nākamā gada pasaules čempionāta rīkošanas turpināt uzticēt Minskai.

2021.gada pasaules čempionātu nākamgad jāuzņem Minskai un Rīgai, taču Latvijas valdība nevēlas rīkot turnīru kopā ar Baltkrieviju, jo tās pašpasludinātā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīms pielieto represijas pret mierīgajiem protestētājiem.

LHF valdes sēdē pirmdien tika pieņemts lēmums nosūtīt FHB paziņojumu, kurā lūgts skaidrojums notikušajiem incidentiem un informācijai, kas tieši saistīta ar FHB vadības līdzdalību tajos.

Kā teikts vēstulē, kuru parakstījis organizācijas prezidents Aigars Kalvītis, notikumi Baltkrievijā traucē LHF gatavošanos čempionātam.

"LHF visu laiku ir nelokāmi uzskatījusi un ar darbiem pierādījusi, ka, neskatoties uz nu jau trīs mēnešus ilgajiem notikumiem kaimiņvalstī, mūsu draudzīgās un lietišķās attiecības ar FHB ir ļāvušas turpināt darbu arī šajos, visnotaļ sarežģītajos, apstākļos," teikts LHF paziņojumā.

IIHF Padomes sēde notika dažas dienas pēc tam, kad aizpagājušajā nedēļas nogalē Baltkrievijas sporta portāls "Tribuna" nāca klajā ar ziņu, ka Baskovs bijis klāt uzbrukumā, pēc kura slimnīcā mira opozīcijas aktīvists Ramans Bandarenka. Pagājušajā pirmdienā Baskovs un pasaules čempions taiboksā un kikboksā Dmitrijs Šakuta, kurš tiek turēts aizdomās uzbrukuma iniciēšanā, tika iekļauti Latvijai nevēlamo personu sarakstā.

"Mēs nevaram ignorēt gan masu informācijas līdzekļos pieejamo informāciju un materiālus, gan arī nepietiekami skaidroto notikumu attīstību no jūsu puses. Uzskatām, ka notikumi tiešā veidā apdraud un negatīvi ietekmē gan pašas FHB reputāciju, gan ir arī nopietns drauds sporta veida - hokeja reputācijai," raksta LHF.

Lai gan LHF pirms tam vairījusies publiski komentēt notiekošo Baltkrievijā, tagad Latvijas hokeja jumtorganizācija uzsver, ka tai ir svarīgas tādas morālās un ētiskās vērtības kā godīgums, savstarpējā cieņa, profesionālā ētika un augsta atbildības sajūta pret federāciju biedriem, sponsoriem un visu sabiedrību. 

"Mūsu federācijas biedri ir klubi, halles un sporta organizācijas, kurās hokeja prasmes un iemaņas apgūst bērni, jaunieši un arī profesionāli sportisti. Viena no pamatvērtībām, ko cienām un godājam, ir cilvēka veselība un, protams - dzīvības vērtība," raksta LHF.

2019.gada 15.februārī abas puses noslēdza savstarpēju līgumu par kopīgu pasaules čempionāta rīkošanu. Lai arī abu federāciju sadarbība čempionāta organizēšanas jomā ir bijusi sekmīga, pēdējā laika notikumi Baltkrievijā radījuši gan tiešus, gan netiešus šķēršļus sadarbības turpināšanai un pienācīgai līguma izpildei.

"Piemēram, noslēgtais līgums paredz abu tā pušu apņemšanos čempionāta sarīkošanā ievērot visus spēkā esošos likumus, noteikumus un IIHF prasības. Par nepārprotamu un abām pusēm saistošu šajā sakarā ir atzīstams IIHF izstrādātais Uzvedības kodekss ("Code of Conduct"), kas paredz, ka tas ir piemērojams attiecībā uz jebkādu rīcību, kas negatīvi ietekmē hokeja integritāti un reputāciju, tajā skaitā, jo īpaši attiecībā uz rīcību, kas ir prettiesiska, amorāla vai neētiska," uzsver LHF.

LHF norāda, ka masu medijos izplatītā informācija un pieejamie materiāli par Baskova iespējamo piedalīšanos represijās pret Baltkrievijas iedzīvotājiem ir nepārprotami neatbilstoša vispārzināmiem morāles un ētikas principiem un tā nevar tikt ne pieņemta, ne attaisnota. 

"Par šādu rīcību, neatkarīgi no tās juridiskā novērtējuma saskaņā ar Baltkrievijas likumiem, atbilstoši IIHF Uzvedības kodeksam ("Code of Conduct") personai ir piemērojama disciplinārā atbildība," uzsver LHF.

Minētajā kodeksā paredzētā atbildība ir individuāla un personiska, tomēr šie fakti būtiski ietekmējot IIHF un abu hokeja federāciju, kā arī  visa starptautiskā hokeja labo slavu.

"Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ar šo paziņojumu vēršamies pie jums, Baltkrievijas Hokeja federācijas, lai lūgtu skaidrojumu notikušajiem incidentiem un satraucošajai informācijai, kas tieši saistīta ar federācijas vadības līdzdalību tajos. Vēlamies saprast, kādā veidā jūs, kā mūsu kolēģi, plānojat atjaunot iepriekšējo uzticību un lietišķās attiecības, kā arī pasargāt hokeja, kā sporta veida kuru pārstāvam, reputāciju," paziņojuma noslēgumā raksta LHF.

Rīga un Minska 2017.gada maijā notikušajā balsojumā sīvā cīņā pārspēja Somijas pilsētas Helsinkus un Tamperi. Plānots, ka Rīgā un Minskā notiks grupu turnīri un pa diviem ceturtdaļfināliem, bet pusfināli un fināls tiks aizvadīti Baltkrievijas galvaspilsētā.

Maijā IIHF lēma, ka Rīgā B grupā spēlēs Latvija, Kanāda, Somija, ASV, Vācija, Norvēģija, Itālija un Kazahstāna, bet Minskā A grupā cīnīsies Baltkrievija, Krievija, Zviedrija, Čehija, Šveice, Slovākija, Dānija un Lielbritānija.

Minska pasaules čempionātu uzņēma arī 2014.gadā, un jau toreiz Eiropas Parlaments aicināja IIHF liegt Baltkrievijai uzņemt meistarsacīkstes, norādot uz varas iestāžu represijām pret opozīciju.

2022.gadā turnīru plānots uzņemt Somijai (Helsinkiem un Tamperei), 2023.gadā - Krievijai (Sanktpēterburgai), 2024.gadā Čehijai (Prāgai un Ostravai), bet 2025.gadā - Zviedrijai un Dānijai.

2021.gada pasaules čempionāts ieplānots no 21.maija līdz 6.jūnijam. Iepriekš bija plānots, ka meistarsacīkstes sāksies 7.maijā, taču tās tika pārceltas pāris nedēļas uz priekšu, jo Eiropā varētu aizkavēties nacionālo čempionātu izspēle.

Rīga pasaules meistarsacīkstes līdz šim vienīgo reizi uzņēmusi 2006.gadā.