Internetā diskusiju par Covid-19 netrūkst un nesen kādas "Facebook" domubiedru grupas komentāru sadaļā kāda sieviete pikti vērsās pret masku noliedzējiem, aicinot šo visu pastāstīt viņas 18 gadīgajam dēlam, kurš ir inficējies ar Covid-19, un saslimšana norit smagi. Par dēla inficēšanos un psiholoģiskajiem pārbaudījumiem sarunā ar portālu "Apollo" stāsta Ieva Kudiņa.

Ar Covid-19 Ievas dēls inficējies pagājušajā nedēļā un sieviete stāsta, ka kopš tā brīža piedzīvotas psiholoģiski smagas dienas.

"Tas ir briesmīgi, ka cilvēkiem ir tāda attieksme, bet laikam jau ir tā - kamēr pašam ar pirkstu pierē neiebaksta, kamēr pats kaut kādā tādā situācijā nenonāk, tikmēr jau viņi nesaprot," teic Ieva.

9

Inficēšanās un slimības gaita

"Sākās tas pagājušās nedēļas pirmdienas, 16. novembra, vakarā.

Pirmkārt, dēlam ir 18 gadu, dēls nav nekāds mazulītis, dēls ir liels bērns, bet tam nav nekādas nozīmes - 18 vai pieci gadi. 

9

Viņš sūdzējās par nelāgu pašsajūtu, tāpēc izmērīja temperatūru, kura sākotnēji bija 37, bet pēc stundas - 37,5. Temperatūra nebija augsta, taču viņš jutās ļoti slikti. Otrdienas rītā temperatūra bija jau 39, tad 38,7, tad atkal 39.

Tā šāda temperatūra turējās visu diennakti, viņam bija nenormāls bezspēks, pat krūzi nevarēja noturēt. Es zvanīju ģimenes ārstam, kurš lika veikt Covid-19 testu, jo jaunieši šajā vecumā mēdz satikties uz tusēties.

Otrdienas rītā es piezvanīju SPKC un jau trijos dienā bija pieejams tests Rīgas centrā, kur arī dzīvojam.

Tas, ka cilvēki stāsta, ka ilgi jāgaida, ir absolūtas muļķības, jo arī man bija tāda pati situācija - ceturtdien pulksten 9 zvanīju SPKC, bet jau pulksten 11 veicu testu," stāsta Ieva.

9

Nākamajā rītā apstiprinājās, ka bērnam ir pozitīvs Covid-19 tests.

"Temperatūra turējās trīs diennaktis, vienā brīdī tā sasniedza 39,6 un tad ģimenes ārste obligāti lika iedzert kaut ko tās nosišanai uz leju. Viņš iedzēra vienu tableti un temperatūra uzkāpa uz 39,8. Tā sajūta, ka tu skaties uz savu bērnu un apzinies, ka nevari viņam pieiet klāt un ne galvu noglaudīt, neko, tu vienkārši skaties, kā viņš tur mokās, ir šausmīga. 

Morāli tā situācija ir briesmīga. Nekad jau nevar zināt, ar kādām beigām būs mūsu stāsts. Viens izslimo bez simptomiem, bet citam pārplīst trombi.

9

Tāpat man ārsti stāstīja, ka šis viss arī ļoti uz depresijām..., tāpēc mums vēl joprojām jāgaida un jāvēro, kā viss izvērtīsies.

Tad parādījās klepus un nenormāls vājums. Arī, kad temperatūra nokritās līdz 38 grādiem un mums tie likās svētki, viņš tāpat bija ļoti vājš un nevarēja pat īsti aiziet uz tualeti," stāsta puiša mamma.

Ar Ievu un viņas dēlu dzīvo arī jaunākais brālis un vīrs, kuram neesot visstiprākā veselība, tāpēc sieviete cenšas izrauties uz visām pusēm, apkalpojot slimnieku un saudzējot tos, kuri vēl ir veseli.

"Es visam esmu pa vidu - viens jāapkalpo un jāpienes ēdiens un dzēriens, tai pašā laikā jāskrien ar dezinfekcijas līdzekļiem un jātīra rokturi katru reizi, kad viņš aizgājis uz tualeti vai vannasistabu.

Tas stress un spriedze ir baigi trakā. Psiholoģiski tas ir ļoti nogurdinoši, jo visu laiku pa galvu maisās domas par tīrību un pārējo mājinieku drošību.

9

Es pati veicu testu, jo sākumā, kad likās, ka dēlam ir vienkārši saaukstēšanās, komunicēju ar viņu bez maskas. Es vēlējos būt droša, ka pēc tā nevaru aplipināt mājiniekus. Ar vīru guļu vienā gultā, ar pirmklasnieku kopā mācāmies, tāpēc man vajadzēja savam sirdsmieram saprast," viņa turpina.

Piesardzība - pirmajā vietā

Pēdējais kontakts ar cilvēkiem ārpus ģimenes Ievas dēlam bijis piektdien, 13. novembrī.

"Simptomi parādījās vien pirmdien, bet liku viņam sazināties ar visiem, ko tajā dienā bija saticis, bet pilnīgi visi ir veseli, nevienam nekas nav parādījies joprojām, tāpēc pieņemam, ka viņš inficējies sabiedriskajā transportā vai kādā veikalā. Ir traki, ka esam nonākuši tik tālu, ka nevar izsekot, kur un kā tas ir dabūts.

Līdz šim man likās, ka aiziet satikt draugus vai uz kādu ballīti - nav jau nekas, jo kopš marta jau aizmirsies, cik tas viss ir nopietni, arī es biju atslābusi. Protams, maskas nēsājam un citus ierobežojumus ievērojam.

Tagad, pēc šīs mūsu pieredzes, kad visi apkārt ir veseli, bet dēls tomēr Covid-19 kaut kur saķēra, varu teikt, ka nav jau tik traki un var pasēdēt pāris mēnešus ģimenes lokā.

Pavasarī cilvēki notiekošo uztvēra ļoti nopietni. Rīgas centrā tas ļoti labi bija novērojams - cilvēku nebija, automašīnu nebija. Visi ļoti uzmanījās.

Cilvēki ir baigie egoisti, manā uztverē tā ir, pirmkārt, muļķība un egoisms.

9

Tu pat par sevi nedomā, pieejot šim vieglprātīgi, jo neviens taču nevar zināt, kā tā loze izkritīs - kāds būs mūsu Covid-19.

Visas tās runas par gripu... Laba draudzene ir bijusi vairāku slimnīcu vadītāja un man stāstīja, ka gripas vīruss ir vājāks par Covid-19, tāpēc no tā lielu daļu cilvēku šogad pasargā maskas, ko nēsājam koronavīrusa dēļ.

Tā cilvēku bezatbildība man šķiet vienkārši briesmīga.

9

Man pašai ir sava tūrisma aģentūra, kuru es reorganizēju, jo ir pilnīgi skaidrs, ka ar tūrismu es nenodarbošos vēl vismaz gadu," stāsta Ieva.

Bezpalīdzība un neziņa

Ieva atzīst, ka saskaršanās ar Covid-19 ir biedējoša pieredze, kas ir patiešām smags, psiholoģisks pārbaudījums.

"Manā gadījumā visbriesmīgākais ir noskatīties uz savu bērnu un apzināties, ka nekā nevari palīdzēt.

9

Es vēl iedomājos, ja tas būtu mazs bērns, kuram vajag tuvību, vakara pasaku, palīdzību, tas būtu neizsakāmi smagi. Tu skaties uz to bērnu un neko nezini. Tu esi šīs nepatīkamās situācijas priekšā un tu nezini, kā tas beigsies. Mēs taču nezinām - būs viņam depresija vai nebūs, jo it kā Covid-19 atstājot ļoti spēcīgu ietekmi uz nervu sistēmu un daudziem cilvēkiem ir novērota depresija tieši pēc Covid-19 izslimošanas. Tu jūties bezpalīdzīgs un tu esi neziņā," stāsta Ieva.

Ceļš uz atlabšanu

Ievas ģimenei noteikta karantīna līdz 30. novembrim, ieskaitot. Ar Ievu sazinājies gan Slimību kontroles un profilakses centrs (SPKC), gan ģimenes ārste, kura Ievas dēla stāvokli uzmanot regulāri.

"Mūs ļoti cītīgi uzmana ģimenes ārsts un lielais bērns, kad būs pagājis šis periods un nebūs nekādu simptomu, varēs doties ārā, atkārtotu testu neveicot. Mūsu ģimenes ārsts uzskata, ka viņš varēs doties ārā ieelpot svaigu gaisu, bet par mācībām gan varot aizmirst uz trim nedēļām, jo psiholoģiskā slodze uz smadzenēm mācību brīdī nekādi nepalīdzēs organismam atjaunoties," stāsta Ieva.

Sieviete min, ka šī gan neesot pirmā reize, kad kāds no mājiniekiem divas nedēļas pavadījis karantīnā.

"Es smejos, ka mans mazais pirmklasnieks ir karantīnas profesionālis.

9

Viņa skolā bija Covid-19 gadījums tieši pirms brīvlaika, kad bija "jāsēžas" karantīnā un tagad atkal. No nepilniem trim mācību mēnešiem, viens ir pavadīts karantīnā," viņa stāsta.

Ieva uzsver, ka vēl jau nekas nav beidzies, bet vismaz apetīte dēlam esot atgriezusies.

Es pirmo reizi priecājos, ka dēls lūdz, lai nopērk batoniņu vai citu našķi, jo esmu laimīga, ka viņš beidzot jūtas kaut cik sakarīgi.

9

Dēlam ir gan oža, gan garša, uz kādām divām dienām parādījās iesnas un tāds atklepojošs krekšķis. Protams, vājums, bet to arī ir grūti raksturot, ņemot vērā, ka tālākais, kur viņš aiziet, ir vannasistaba," viņa stāsta.

Šobrīd ārsti neliekot darīt neko īpašu, vien vērot veselību.

"Šobrīd liek skatīties, kas notiek ar klepu un elpošanu, lai neattaptos ar skābekļa trūkumu organismā. Ārste teica, ka stipru iesnu vai kakla sāpju parādīšanās gadījumā jālieto medikamenti, kas parasti ar šādām kaitēm palīdz tikt galā," skaidro Ieva.

Svarīgi domāt līdzi un neticēt visam, ko dzird

Ieva stāsta, ka regulāri saskaras ar muļķībām sarunās vai, piemēram, "Facebook", tomēr mums visiem ir iespēja izmantot galvu uz pleciem un neticēt aplamībām par un ap Covid-19.

"Man jau sen ir gribējies izdzēsties no "Facebook", bet es to nedarīju, jo caur turieni regulāri notika ar darbu saistīta darbošanās.

Visiem, kas dalās ar muļķībām, esmu atsekojusi.

9

Piemēram, man Anglijā dzīvo vairāki draugi, kuri nav šeit bijuši, kuri nezina, kas šeit realitātē notiek, toties, izlasot kaut kādu propagandu, aicinot neievērot Ministru kabineta noteiktos noteikumus, kas ir likumi, man ir jābrīnās, ar kādām tiesībām vispār tas anglis spiež šo pogu "dalīties".

Tajā pašā laikā es saprotu, ka tā ir informācijas telpa un mums ir vārda brīvība, bet mums ir dota arī domāšana.

9

Tāpat Ieva min runas, kas cilvēku vidū vairāk klīda tieši pavasarī, kad ar koronavīrusu saskārāmies pirmo reizi.

"Tās runas par Covid-19 testiem, ka tos puļķus bāž degunā, lai tiktu līdz smadzenēm... Nu, tiem, kas tā runā, tiem deguns ar smadzenēm ir savienots un ar pirmajām iesnām viņi tās smadzenes izšņaukuši.

Savukārt noliegt runas par to, ka Covid-19 tiek "piešūts" daudziem mirušajiem, Ieva var noliegt, jo rudenī apglabājusi vecmāmiņas brāli.

"Viņš bija vecs onkulis ar daudzām kaitēm, bet tās runas par Covid-19 pierakstīšanu klāt ir pilnīgas muļķības.

9

Nepazīstu nevienu cilvēku, kurš ar ko tādu būtu saskāries. Visi runā "viena tante kaut kur kaut ko teica". Es ceru, ka cilvēki kādā brīdī attapsies un sāks domāt," teic Ieva.

Padoms ierobežojumu noliedzējiem - ej un dari

"Cilvēki ir tik tālu aizgājuši, ka pat nedomā, ko viņi runā, ka tik kaut ko noliegt. Man pat šķiet, ka viņi nenoliedz Covid-19 kā tādu, bet vienkārši iet pret sistēmu.

Bet, ja tev šī sistēma nepatīk, jautājums - ko tu esi darījis, lai to mainītu? Ej mācies, mēģini tikt politikā un maini kaut ko, nevis tikai bļausties, ka viss ir nepareizs. Tas ir mans aicinājums visiem - ja tevi kaut kas neapmierina, rīkojies un maini to.

9

Tiem, kuri noliedz Covid-19 un maskas... Ko tur daudz var pateikt. Man tas šķiet ļoti, ļoti egoistiski.

Cilvēki ir tik tālu aizgājuši, ka viņu ego ir stiprāks nekā viņu dvēsele. Nu, tad, kad viņš saslims un, piemēram, būs viens pats mājās? Ko tad? Tev pašam nav fiziski spēka par sevi parūpēties. Vai, ja tev būs jāstāv savas mammas bērēs? Ko tad tie cilvēki teiktu? 

9

Jā, varbūt cilvēki nenomirst no Covid-19, bet šis vīruss pastiprina tās kaites, ar kurām cilvēki varētu dzīvot vēl ilgi un dikti, ja nenorautu koronavīrusu. Cilvēkiem ir vienkārši jāpaciešas - šis taču nav uz mūžu, tas ir tikai uz laiku," stāsta Ieva.

Kopējie ierobežojumi - par vāju

Runājot par valdības pieņemtajiem lēmumiem šajā laikā, Ieva nenoliedz, ka ir daudz lietu, ko varētu darīt citādāk, tomēr ministru vietā sieviete atrasties negribētu.

"Droši vien ir kaut kādas lietas, ko valdība dara ļoti nepareizi, kaut vai naudas jautājumi, par tiem padomājot ir ļoti bēdīgi, bet nu paši jau esam šos cilvēkus ievēlējuši.

Bet es arī neapskaužu ministrus. Lai vai kādi nebūtu šie lēmumi, šī ir pilnīgi jauna situācija. Neviens nav mācījis, kā rīkoties, ja uznāk tāds Covid-19, tas ir kaut kas pavisam jauns. 

9

Ieva uzskata, ka kopumā ierobežojumi ir par vāju.

"Lēnā garā ķermenim, kas pēdējos elpas vilcienus izdveš, pa vienam loceklim amputē. Es uzskatu, ka vajadzēja aizvērt visu tad, kad parādījās pirmie neizsekojamie gadījumi. Tad nebūtu jāmokās mēnešiem ilgi un jāpaliek bez ienākumiem," skaidro Ieva.

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!