"Sākoties asiņošanai, viņa domājusi, ka mirst." Pārmaiņu treneris atklāj, kāpēc par menstruāciju kultūru Latvijā gatavs runāt vien retais (7)

Foto: ViDI Studio/Shutterstock
Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Kamēr Skotija kļuvusi par pirmo vietu pasaulē, kur menstruālās higiēnas preces būs brīvi un bez maksas nodrošinātas ikvienai, kam tās nepieciešamas, Latvijā "menstruācijas", šķiet, joprojām ļoti kutelīgs temats. Par sabiedrības izpratnes veicināšanu šajā jautājumā un nepieciešamajām pārmaiņām sarunā ar portālu "Apollo" stāsta pārmaiņu treneris Arturs Šulcs.

Skotija ir pozitīvs piemērs sabiedrības un tās līderu attieksmē menstruāciju jautājumos, un tam varētu sekot arī citur pasaulē, tomēr, šķiet, Latvijā par to runāt gatavs vien retais.

Jautāts par to, kur slēpjas galvenā problēma, ekperts norāda, ka laika gaitā, dažādu reliģiju ietekmē, tā un citas ar intimitāti saistītas tēmas kļuvušas par tabu.

"Pirmkārt, tas ir ķermeņa un seksualitātes pieņemšanas jautājums. Menstruācijas ir saistītas ar seksuālo un reproduktīvo jomu un, ja raugāmies anatomiski, tās ir saistītas ar jomu, kas atrodas zem jostasvietas. Dažādu reliģiju ietekmē par šo jomu nav runāts. Kultūras aspektā par tām nav runāts ne ar sievietēm, ne vīriešiem, ne meitenēm, ne zēniem.

Par mēnešreižu kultūru būtu jārunā ne tikai ar meitenēm, bet arī ar puišiem, lai veidotu viņos izpratni un cieņu pret sievietēm šajā dzīves aspektā.

Otrkārt, trūkst izglītības. Par mēnešreizēm vairāk tiek runāts tieši medicīniskā aspektā, bet mazāk par to tiek runāts kā kultūras procesu. Ja trūkst kultūras, trūkst instrumentu, kā par to runāt, kā pasniegt. Manuprāt, tāpēc šī tēma raisa mulsumu, tomēr šobrīd situācija ir labāka," stāsta Šulcs.

Eksperts pats ar mēnešreižu kultūru sastapies, jo ir strādājis sieviešu nometnēs. 

"Šajās nometnēs pie manis pienāca sieviete, kura par savu pirmo mēnešreižu pieredzi domājusi kā nāves pieredzi, jo, dzīvojot lauku teritorijā, zinājusi, ka, piemēram, kaujot dzīvnieku, radījumam ir asinis un tas aiziet bojā.

Šai sievietei par menstruācijām nebija stāstīts ne skolā, ne ģimenē, tāpēc, sākoties asiņošanai, viņa domājusi, ka mirst.

Viņa gājusi pie draudzenes atvadīties. Draudzene gan bijusi zinošāka un pastāstījusi, ka dzīve nevis beidzas, bet tikai tagad sākas," viņš stāsta.

Šulcs min, ka kopumā vecāka gadagājuma sieviešu dzīvēs mēnešreižu pieredzes ir bijušas ļoti pazemojošas.

"Ja par kādu lietu nevar runāt, par to nevar saņemt arī informāciju, palīdzību, tīri praktiskas lietas.

Piemēram, pusaugu meitene aizbrauca vasarā pie radiem uz otru Latvijas galu un viņai sākās mēnešreizes. Tā nebija viņas pirmā reize, taču tā ir tik delikāta tēma, ka viņa par to nevis izvēlējās runāt, bet gan braukt mājās. Meitene brauca pāri visai Latvijai ar starppilsētu autobusiem, bet viņai pašai bija tikai viens kabatlakatiņš, ko viņa skrēja autoostu tualetēs mazgāt.

Kāda ir tās jaunās meitenes pieredze par sevi kā par sievieti? Tas ir traumējoši.

Ārprāts, pazemojums, nevar apsēsties, bailes par kaut kā sasmērēšanu. Šobrīd gan viss ir stipri cilvēcīgāk un labāk, bet tajos laikos... Šausmas! Bērnam tā ir ārprātīga emocionālā trauma par savu intimitāti," viņš stāsta.

Šulcs vairākkārt uzver, ka par šo ir īpaši svarīgi runāt ne tikai ar meitenēm, bet arī ar puišiem, jo zināšanu trūkums var izprovocēt neadekvātu reakciju.

"Piemēram, kāda no klases meitenēm var nepiedalīties sporta nodarbībā menstruāciju dēļ, uz ko puiši, saprotot iemeslu, var reaģēt neadekvāti. Teiksim, pagrābt viņas somiņu, izkratīt tās saturu uz grīdas un gadījumā, ja izkrīt tamponi, sākt tos mētāt pa klasi. Arī tas ir šausmīgs pazemojums un līdztiesību pārkāpums agrā vecumā.

Ja puišiem netiks stāstīts, ka tieši mammas mēnešreižu dēļ viņi ir dzimuši, ja viņiem tieši tik vienkāršu teikumu nepateiks un nepaskaidros, viņiem būs emocionālas problēmas," stāsta Šulcs.

Labdarības organizācijas norāda, ka Covid-19 pandēmijas laikā īpaši pieaudzis to sieviešu un meiteņu skaits, kas nespēj atļauties katru mēnesi vajadzīgajā apjomā iegādāties higiēnas preces.

Kustības "Women for Independence" veiktais pētījums liecina, ka šādu situāciju kādreiz dzīvē piedzīvojusi teju katra piektā sieviete, un nespēja šādus produktus atļauties atstāj nopietnu negatīvu iespaidu uz sievietes higiēnu, veselību un pašsajūtu.

Runājot par mūsu atbildīgo iestāžu un politiķu problēmu šajā jautājumā un sabiedrības kategorismu, kad runa ir par kaut ko tik pašsaprotamu, Šulcs atzīst, ka trūkst sarunu.

"Trūkst dialoga ar sabiedrību. Es labprāt aizietu uz ministriju un izrunātu priekšlikumus, kas varētu risināt šos jautājumus, taču likumdevējiem un izpildvaras pārstāvji bīstas no sadarbības ar organizācijām, ar ko kopā varētu izstrādāt pozitīvus, praktiskus priekšlikumus, kas palīdzētu jaunām meitenēm iekļauties sabiedrībā.

Esmu atvērts šādām sarunām, mani kolēģi tāpat, sieviešu organizācijas arī, taču šāda dialoga nav.

Otrs, ko varam darīt, ir par šādām lietām rakstīt. Mēs varam uzrunāt sievietes politikā, deputātus, kuri vērsti uz cilvēktiesībām. Piemēram, aizsūtīt viņiem šīs publikācijas linku. Nav tā, ka nekā nevaram rīkoties," viņš stāsta.

Šulcs min, ka rīkoties iespējams arī šajos laikos, kad tikšanās klātienē nav iespējama.

"Arī pandēmijas laikā var rīkoties, piemēram, organizējot diskusijas tiešsaistē, iesaistot kādu no resursu centriem sievietēm vai citas organizācijas. Tāpat varētu iesaistīt kādu sievieti, kas startē politikā. Katram, nākot ar saviem priekšlikumiem, šai lietai būtu jāiekustas.

Esmu strādājis Saeimā ar dažādiem normatīvajiem aktiem, kas saistīti ar seksualitātes jomu, un no pilsoņa puses tas likumdošanas veidošanas ietvars ir skaidrs, taču ir svarīgi, lai otra puse ir atvērta.

Mēs kā sabiedrība varam gribēt, bet ir svarīgi, lai arī likumdevējam to vajag, lai to ņemtu pretī," viņš stāsta.

Daudzām sievietēm menstruācijas rada diskomfortu, tomēr brīvu pirmo mēnešreižu dienu Latvijā nodrošina vien retums darba vietu.

Runājot par nepieciešamajiem uzlabojumiem, Šulcs min, ka darba jautājumā varam smelties iedvesmu no zviedriem.

"Mums nemaz nebūtu jāizdomā nekas jauns, par piemēru var ņemt Zviedriju, kur sievietes vienu dienu mēnesī var dabūt brīvu.

Zviedri ir ļoti racionāli, kā arī tur tiek piedomāts par dažādu iedzīvotāju grupu vajadzībām, līdz ar to varam pasekot viņu pieredzei," viņš stāsta.

Eksperts min, ka tāpat svarīgi būtu izsniegt kaut kādu higiēnas preču minimumu skolās, līdzīgi, kā tas ir bijis ar, piemēram, augļiem un pienu. Varētu arī padomāt par bezmaksas prezervatīvu dalīšanu.

"Runājot par higiēnu, vajadzētu rosināt rokas dušu tualetē. Tās neko daudz nemaksā, tas nav milzīgs kapitālieguldījums, toties kultūra.

Tas ir salīdzinoši vienkārši, bet tas paaugstinātu kopējo ķermeņa kultūras un atzīšanas līmeni.

Vēl šāda intīmo vietu regulāra mazgāšana nozīmē to, ka tu esi tīrs un vesels. Ja tu visu laiku esi tīrs, kāpj arī pašapziņa. Pamatvajadzībai pēc tīrības un higiēnas esot apmierinātai, ir vieglāk īstenot savu iekšējo potenciālu," skaidro eksperts.

Šulcs skaidro, ka sabiedrības izpratne šādos jautājumos atkarīga no pasniegšanas veida un viņš nešaubās, ka arī par delikātiem tematiem var runāt cilvēcīgi, jo tieši tāda bija viņa pieredze, 5. klasē klausoties par menstruācijām.

"Ir svarīgi, ka arī par intīmiem tematiem runā cilvēcīgi un dzīvesgudri cilvēki. Šādi cilvēki vienmēr iedod tādus impulsus un atbalstu dzīves sakārtošanā, ko nekādas grāmatas nespēj.

Arī par menstruācijām var runāt cilvēcīgi un mīļi.

Tāda bija mana pieredze. Es mācījos lauku skolas 5. klasē un kādu dienu atbrauca mediķi no Cēsīm, kuri meitenēm stāstīs kaut ko slepenu. Puišiem, arī, protams, bija interese, tāpēc stāvējām pie loga un klausījāmies. Bet mums bija bioloģijas skolotāja, ar kuru varēja par šādām lietām runāt, tad nu mēs pēc tam viņai uzdevām sev interesējošo.

Viņa tik cilvēcīgi, aizraujoši un pieņemoši par to stāstīja, ka mums izveidojās dzīves izpratne par atšķirībām starp sievieti un vīrieti.

Tas noteikti veicināja mūsos pieņemšanu," viņš stāsta.

Jau ziņots, ka Skotija kļuvusi par pirmo vietu pasaulē, kur menstruālās higiēnas preces būs brīvi un bez maksas nodrošinātas ikvienai, kam tās nepieciešamas.

Menstruālo preču bezmaksas nodrošināšanas likums otrdienas, 24. novembra, vakarā vienprātīgi tika pieņemts Skotijas parlamentā. Tas pašvaldībām uzliek pienākumu nodrošināt bezmaksas higiēnas preces, lai tās nepieciešamības gadījumā būtu pieejamas.

Šādas iniciatīvas jau ieviestas vairākās pašvaldībās, kur jau pāris gadus bezmaksas higiēniskās paketes un tamponi pieejami pašvaldības ēkās - bibliotēkās, jauniešu centros, iestādēs un tamlīdzīgi.

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!

Komentāri (7)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu