Latvijā ūdeļu saimniecībās inficēšanās ar jauno korona vīrusu nav konstatēta. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pastiprināti uzrauga kažokzvēru audzētavas, kurām jāievēro stingri biodrošības pasākumi. Kāpēc tieši ūdeles slimo ar Covid-19, zinātniekiem pagaidām nav pilnībā skaidrs, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Dānijā, kas ir pasaulē lielākā ūdeļu kažokādu ražotāja, fermas ir tukšas. Īsā laikā likvidēja 15 miljonus kažokzvēru. Ūdeļu populācijā vīruss piedzīvoja arī mutāciju, un ar jauno paveidu inficējās cilvēki. Ūdeļu saslimšana apstiprināta arī Francijā un Polijā.
Šonedēļ arī Lietuvā kādā zvērkopības saimniecībā sāka nobeigties ūdeles. Dzīvnieki bija inficējušies no slima fermas darbinieka.
"Ir grūti teikt, vai ir notikusi vīrusa mutācija. Ir jāveic pilna genoma pilna sekvencēšana," stāsta Lietuvas Veselības zinātņu universitātes profesors Arūns Stankevičs.
Lietuvā infekcija nav sasniegusi tādu līmeni, kad saslimušās ūdeles varētu inficēt cilvēkus. Tiek veikti pasākumi un ieviesti ierobežojumi un slimie dzīvnieki tiek iznīcināti.
Latvijā ir deviņas ūdeļu fermas. Vasaras sākumā tajās kopumā bija apmēram pusmiljons ūdeļu. Rudenī sāka dzīvniekus eitanizēt, lai iegūtu ādas.
Šobrīd četrās novietnēs darbs jau pabeigts. Divās – likvidētas visas ūdeles. Uz ziemu paliks piecas fermas ar vaislas dzīvniekiem.
"Latvijā ūdelēm šī saslimšana nav konstatēta. Līdz ar to ūdele ūdelei nevar nodot šo slimību. Ja Latvijā kādas ūdeles saslimtu, tad tas varētu notikt caur inficētiem cilvēkiem, kopējiem, kas nonāktu kontaktā ar ūdelēm," stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga.
PVD kopā ar zinātnisko institūtu BIOR veic notekūdeņu testus, lai konstatētu, vai ūdeļu audzētavās ir Covid-19 pēdas.
"Pirmie rezultāti no tām saimniecībām, kuras ir izmeklētas, neuzrāda kādus signālus, ka ūdeles tur būtu inficējušās. No citu valstu pieredzes mēs zinām, ka fermās, kur ūdelēm ir konstatēta saslimšana, ir novērojama šo dzīvnieku pastiprināta mirstība. Arī šādas pasīvās uzraudzības ietvaros mums nav nekādas indikācijas no zvēraudzētavām, ka tādas problēma būtu," norāda Lamberga.
Pētnieki meklē atbildes uz jautājumu – kāpēc ir uzliesmojums tieši ūdeļu populācijā? Kā norāda zinātnieki – patiesībā nav zināms, cik daudzās dzīvnieku sugās SARS vīrusi no sikspārņiem ir nonākuši.
Kā vienu no starpnieksugām parasti min pangolīnu, no kura vīruss pārgājis uz cilvēku un tālāk uz ūdeli.
"Zinātnieki ir izpētījuši, ka sikspārņu populācijā vīrusa mutācija notiek daudz straujāk nekā cilvēku sabiedrībā. Šķiet, ka arī ūdelēm ir arī kāds faktors, kas izraisa šī vīrusu mutāciju, un pastāv diezgan liels risks, ka šis vīruss pārveidojas un var izraisīt otro vilni ar izmainītu vīrusa struktūru. Bet viens no galvenajiem faktoriem, kas visu šo nosaka, ir ACE2 receptors, kas ir plaši izplatīts zīdītājdzīvnieku vidū," skaidro Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns, profesors Kaspars Kovaļenko
ACE2 receptors organismā atbild par asinsspiediena pazemināšanu. Tas atrodas uz plaušu epitēlija, asinsvados, aknās, zarnās, nierēs. Saslimšana sākas, kad vīruss pa augšējiem elpošanas ceļiem nonāk plaušās.
"Tas atrod šo ACE2 receptoru, pie kura piesaistās un iekļūst šūnā. Tagad, skatoties ACE2 receptora struktūru starp dažādiem dzīvniekiem, mēs redzam, ka receptors starp cilvēku un ūdeli ir līdzīgs. Tāpat ir līdzība ar kaķiem, vaļiem, delfīniem, ja skatās visus zīdītājus kopumā," stāta Kovaļenko.
Pagaidām nav skaidrs, kāpēc tādā gadījumā neinficējas arī citi dzīvnieki. "Ja salīdzinām ar citiem dzīvniekiem, piemēram, ar cūkām, kurās, kā pierādīts, var vīrusa replikācija arī notikt, (nav skaidrs) kāpēc tieši ūdelēs viņš tik strauji vairojas un kāpēc citos dzīvniekos, kuros ACE2 receptors ir līdzīgāks cilvēkam, nenotiek tik strauja vīrusa pavairošanās. Tas nozīmē, ka ir vēl kāds mehānisms, par kuru mēs līdz galam nezinām," atzīst profesors.
Iespējams, viens no faktoriem varētu būt dzīvnieku lielais blīvums. Ūdeles audzētavās tur būros, āra apstākļos. Dzīvnieki var viegli viens otru aplipināt. Turklāt Eiropā vienas ūdeļu šķirnes ir uzņēmīgākas, citas mazāk uzņēmīgas pret slimībām. Izturīgākas ir tās, kuras radniecībā ir tuvākas savvaļas ūdelēm.
