Ilmārs Rimšēvičs un viņa advokāti to skaidro kā standarta darba strīdu. Ka esot notikusi dīkstāve. Prezidents esot bijis gatavs strādāt, bet banka to nav ļāvusi. Šiem argumentiem sekojusi arī tiesnese, par kuras darbu vairākkārt bijušas šaubas un neierasti kritiski viņas spriedumus vērtējuši kolēģi. Arī šis spriedums ir ar juceklīgu argumentāciju.
Latvijas Banka noraida iespēju izmaksāt kompensāciju, jo uzteikt darbu Rimšēvičam licis KNAB, kas pret viņu veica kriminālizmeklēšanu.
Atriebība, sazvērestība un apmelojumi. Tā intervijā Nekā Personīga par KNAB sākto lietu teica tobrīd no amata atstādinātais Rimšēvičs.
2018.gada 17.februārī viņu nogādā KNAB, kur vairākas stundas pratina. Divas dienas vēlāk KNAB sūtīja Latvijas Bankai ziņu, ka pret tās prezidentu piemērots drošības līdzeklis, kas ietvēra arī aizliegumu ieņemt bankas prezidenta amatu. Likums nosaka, ka šādi drošības iestāžu lēmumi nav apspriežami un jāizpilda.
"Pats būdams tā laika notikumu aculiecinieks, es varu atstāstīt, ka 2018. gada februārī, kad Rimšēviča kungs jau pēc šiem visiem notikumiem atgriezās Latvijas Bankā, viņš pats arī sniedza informāciju, ka viņam piemērotais drošības līdzeklis liedz pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus. Attiecīgi Latvijas Bankas padome bija konsultācijās ar KNAB un KNAB, sniedza informāciju arī no savas puses par šiem drošības līdzekļiem, lai nodrošinātu to pienācīgu izpildi," norādīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.
Kā "Nekā personīga" skaidro Latvijas Bankas nolīgtais advokātu birojs, tiesnese Grebežniece bijusi ļoti radoša. Secinājusi, ka Rimšēvičs aptuveni gadu bijis dīkstāvē. Tas nozīmē - darbinieks ir bijis gatavs strādāt, bet darba devējs - banka, pienākumu veikšanu nav varējusi nodrošināt. Tāpēc alga jāsaņem.
"Ja mēs ejam dziļāk detalizētāk pašos sprieduma motīvos, tad mēs redzam, ka visam caurvijošais elementus, kas tiesai šķita tiešām nepareizi, no Latvijas Bankas puses ir tā, ka Latvijas Banka vispār nevarēja lemt par šo jautājumu, ka tas bija tikai un vienīgi Saeimas kompetencē. Bet nu tur mums atkal ir jāpatur prātā tas fakts, ka KNAB lēmums par drošības līdzekļa izpildi netiks sūtīts Saeimai, tas tiek sūtīts konkrētajai valsts iestādei, kurā attiecīgi ir nodarbināta konkrētā amatpersona," sacīja zvērināts advokāts Dainis Lasmanis.
Silakalns norādīja, ka līdz ar to viņi arī šo pirmās instances tiesas spriedumu uzskata par nepamatotu un viņi ir pārsūdzējuši tiesā otrajā instancē Rīgas apgabaltiesā.
Tikmēr Rimšēvics no komentāriem atteicās.
Tiesneses Valijas Grebežnieces atbilde "Nekā Personīga":
"Tiesa konstatējusi, ka Latvijas Republika nav pierādījusi, ka I.Rimšēviča atbrīvošana no amata ir balstīta uz tādu pietiekamu elementu esību, kuri liecinātu, ka viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu ECBS un ECB statūtu 14.2.panta otrās daļas izpratnē un līdz ar to nospriests apmierināt prasības pamatu, kas attiecas uz minētā lēmuma nepamatotību. Ar minēto Eiropas Savienības Tiesas spriedumu nospriests atcelt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (Latvija) 2018. gada 19. februāra lēmumu, cik tālu ar to prasītājam Ilmāram Rimšēvičam ir aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus.
Eiropas Savienības Tiesas spriedums ir galīgs un tajā izdarītie secinājumi ir saistoši nacionālajai tiesai, izskatot analogas lietas.
Ievērojot minēto, tiesa secināja, ka ārēju apstākļu radīšana (neielaišana darba vietā, darba funkciju īstenošanas ierobežošana u.tml.) varētu tikt pielīdzināta Darba likumā noteiktajai dīkstāvei, kas pēc analoģijas atbilst Darba likuma 74.panta regulējumam, kas nosaka atlīdzību gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ.
Atbilstoši Darba likuma 74.panta otrās un trešā daļas noteikumiem, darbinieka saistība uzskatāma par izpildītu un darba devējam ir pienākums izmaksāt darba algu arī tad, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve)."