/nginx/o/2020/10/27/13437774t1hf9a7.jpg)
Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs
FOTO: Evija Trifanova/LETA
Latvija Banka pārsūdzējusi Rīgas rajona tiesas lemto, ka tās bijušajam prezidentam jāizmaksā 151 000 eiro, ziņo raidījums "Nekā personīga".
Ilmārs Rimšēvičs un viņa advokāti to skaidro kā standarta darba strīdu. Ka esot notikusi dīkstāve. Prezidents esot bijis gatavs strādāt, bet banka to nav ļāvusi. Šiem argumentiem sekojusi arī tiesnese, par kuras darbu vairākkārt bijušas šaubas un neierasti kritiski viņas spriedumus vērtējuši kolēģi. Arī šis spriedums ir ar juceklīgu argumentāciju.
Latvijas Banka noraida iespēju izmaksāt kompensāciju, jo uzteikt darbu Rimšēvičam licis KNAB, kas pret viņu veica kriminālizmeklēšanu.
Atriebība, sazvērestība un apmelojumi. Tā intervijā Nekā Personīga par KNAB sākto lietu teica tobrīd no amata atstādinātais Rimšēvičs.
2018.gada 17.februārī viņu nogādā KNAB, kur vairākas stundas pratina. Divas dienas vēlāk KNAB sūtīja Latvijas Bankai ziņu, ka pret tās prezidentu piemērots drošības līdzeklis, kas ietvēra arī aizliegumu ieņemt bankas prezidenta amatu. Likums nosaka, ka šādi drošības iestāžu lēmumi nav apspriežami un jāizpilda.
"Pats būdams tā laika notikumu aculiecinieks, es varu atstāstīt, ka 2018. gada februārī, kad Rimšēviča kungs jau pēc šiem visiem notikumiem atgriezās Latvijas Bankā, viņš pats arī sniedza informāciju, ka viņam piemērotais drošības līdzeklis liedz pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus. Attiecīgi Latvijas Bankas padome bija konsultācijās ar KNAB un KNAB, sniedza informāciju arī no savas puses par šiem drošības līdzekļiem, lai nodrošinātu to pienācīgu izpildi," norādīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.
Kā "Nekā personīga" skaidro Latvijas Bankas nolīgtais advokātu birojs, tiesnese Grebežniece bijusi ļoti radoša. Secinājusi, ka Rimšēvičs aptuveni gadu bijis dīkstāvē. Tas nozīmē - darbinieks ir bijis gatavs strādāt, bet darba devējs - banka, pienākumu veikšanu nav varējusi nodrošināt. Tāpēc alga jāsaņem.
"Ja mēs ejam dziļāk detalizētāk pašos sprieduma motīvos, tad mēs redzam, ka visam caurvijošais elementus, kas tiesai šķita tiešām nepareizi, no Latvijas Bankas puses ir tā, ka Latvijas Banka vispār nevarēja lemt par šo jautājumu, ka tas bija tikai un vienīgi Saeimas kompetencē. Bet nu tur mums atkal ir jāpatur prātā tas fakts, ka KNAB lēmums par drošības līdzekļa izpildi netiks sūtīts Saeimai, tas tiek sūtīts konkrētajai valsts iestādei, kurā attiecīgi ir nodarbināta konkrētā amatpersona," sacīja zvērināts advokāts Dainis Lasmanis.
Silakalns norādīja, ka līdz ar to viņi arī šo pirmās instances tiesas spriedumu uzskata par nepamatotu un viņi ir pārsūdzējuši tiesā otrajā instancē Rīgas apgabaltiesā.
Tikmēr Rimšēvics no komentāriem atteicās.
Tiesneses Valijas Grebežnieces atbilde "Nekā Personīga":
"Tiesa konstatējusi, ka Latvijas Republika nav pierādījusi, ka I.Rimšēviča atbrīvošana no amata ir balstīta uz tādu pietiekamu elementu esību, kuri liecinātu, ka viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu ECBS un ECB statūtu 14.2.panta otrās daļas izpratnē un līdz ar to nospriests apmierināt prasības pamatu, kas attiecas uz minētā lēmuma nepamatotību. Ar minēto Eiropas Savienības Tiesas spriedumu nospriests atcelt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (Latvija) 2018. gada 19. februāra lēmumu, cik tālu ar to prasītājam Ilmāram Rimšēvičam ir aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus.
Eiropas Savienības Tiesas spriedums ir galīgs un tajā izdarītie secinājumi ir saistoši nacionālajai tiesai, izskatot analogas lietas.
Ievērojot minēto, tiesa secināja, ka ārēju apstākļu radīšana (neielaišana darba vietā, darba funkciju īstenošanas ierobežošana u.tml.) varētu tikt pielīdzināta Darba likumā noteiktajai dīkstāvei, kas pēc analoģijas atbilst Darba likuma 74.panta regulējumam, kas nosaka atlīdzību gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ.
Atbilstoši Darba likuma 74.panta otrās un trešā daļas noteikumiem, darbinieka saistība uzskatāma par izpildītu un darba devējam ir pienākums izmaksāt darba algu arī tad, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve)."
"Tiesa mēģina šos jautājumus sajaukt kopā, tas to mēs nevaram noliegt, ka argumentācija ir diezgan pretrunīga dažbrīd, un tāpēc mēs līdz galam varbūt nevaram atbildēt, kas ir bijusi tā pārliecība tiesai, kāpēc tieši Ilmāram Rimšēvičam būtu tiesības saņemt atalgojumu no Latvijas Bankas, jo visa pamatā vai visa esence, spriedumā ir par to, ka Latvijas Banka ir pārkāpusi savas pilnvaras. Un primāri pārkāpusi pilnvaras uz Ilmāra Rimšēviča atstādināšanu. Un tai pašā laikā tiesa spriedumā sāk visu savu sprieduma motīvu daļu ar to, ka atstādināšanu ir veicis Korupcijas novēršanas apkarošanas birojs ar savu drošības līdzekli, tad, protams, tas raisa neizpratni šajā ziņā," norādīja Lasmanis.
Pirms sešiem gadiem uzmetienu "Dobeles dzirnavniekam" sarīkoja zemnieku saimniecība Zemturi. Tā bija palikusi parādā 163 000 eiro par saņemto produkciju. Firma mantu izpārdeva un nomainīja juridisko adresi. Tiesa Siguldā, kur maksātnespējas lietas skatīja tikai viena tiesnese Valija Grebežniece, ierosina tiesisko aizsardzību.
Par administratoru ieceļ Andri Bērziņu. Jau gadiem juristu aprindās klīda nostāsti par viņa ciešo tandēmu ar Siguldas tiesnesi. Uzradās iespējams fiktīvi kreditori, kuri no Zemturiem pieprasīja parādu. Viss liecināja - "Dobeles dzirnavnieks" savu naudu neatgūs.
Aizdomīgajā lietā protestu iesniedza Ģenerālprokuratūra un lietas materiāli nonāca Augstākajā tiesā. Taču tiesnese Grebežniece pasteidzās un nesagaidīja tās iznākumu un pat bez lietas materiāliem pasludināja Zemturu bankrotu. Par to viņai tiesnešu disciplinārkolēģija vēlāk izsaka rājienu.
2018. gadā Tieslietu padomes īpaši izveidota ekspertu komisija secina - trīs tiesneši - Raimonds Buls, Jolanta Zaškina un arī Valija Grebežniece - vairākkārt pieņēmuši lēmumus, kas ir "klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu". Līdz tam tik skarba cunftes pārstāvju kritika maksātnespējas lietu tiesnešiem nebija izskanējusi.
Tieslietu padomes eksperti secināja, ka uzkrītoša bijusi tiesneses Grebežnieces saikne ar maksātnespējas administratoru Andri Bērziņu. Pusē no lietām parādnieki pirms vēršanās tiesā bija mainījuši savu juridisko adresi, lai lieta nonāktu tieši pie viņas.
Kā "Nekā personīga" šonedēļ skaidroja Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja, kāds no malas nevar dot norādījumus par tiesnešu specializāciju vai ierobežojumu noteikšanu kādam tiesnesim. Turklāt ekspertu secinājumam par šaubīgajiem tiesnešu spriedumiem esot tikai informatīvs raksturs.
Rīgas rajona tiesas priekšsēdētājas Ineses Siliņevičas atbilde "Nekā personīga":
"Tiesas priekšsēdētājas rīcībā ir 2018. gada augustā publiskotais Tieslietu padomes ekspertu darba grupas ziņojums par maksātnespējas procesu tiesvedību izvērtējumu. Informācija, kas apkopota minētajā ziņojumā, nav uzskatāma par patstāvīgu pamatu vai iemeslu, lai noteiktu kādam tiesnesim ierobežojumus tiesneša pienākumu pildīšanā."
Kā min viņas priekšniece - tiesā kopš 2019.gada milzu slodzi radījušas aptuveni 1000 pārsūdzētas administratīvā pārkāpuma lietas par iebraukšanas maksu Jūrmalā. Redzot, ka tiesnešiem Siguldā noslodze ir maza, Grebežniece nozīmēta skatīt arī šīs lietas. Viņai netika iedalīti jauni pieteikumi saistībā ar maksātnespēju, bet Grebežniece turpināja skatīt tās lietas, kas jau bija viņas tiesvedībā.
Rīgas rajona tiesas priekšsēdētājas Ineses Siliņevičas atbilde "Nekā personīga": "Tiesneses V.Grebežnieces darbs 2015. gadā tika vērtēts Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā un tiesneses darbs tika novērtēts pozitīvi. Laika posmā no 2015. gada Grebežniecei nav bijušas ierosinātas disciplinārlietas saistībā ar darba pienākumu pildīšanu, t.sk. maksātnespējas lietu izskatīšanu."
Rimšēviča advokāts Mārtiņš Kvēps Nekā personīga sākumā telefoniski piekrita skaidrot tiesas spriedumu, bet pēc tam vairs nebija sazvanāms.
Joprojām turpinās Valsts policijas izmeklēšana par neparaso gadījumu, kad no Rimšeēviča mājas Langstiņos dienās, kad KNAB viņu pratināja, zagļi aiznesa seifu.