Rīgas domes Satiksmes departaments atteicās tāmi uzrādīt opozīcijas deputātiem, tāpēc lieta nonāca tiesā. Tikai šonedēļ būvdarbu aprēķins beidzot ir  kļuvis pieejams. 

Taču dokuments ir sagatavots tik vispārīgi, ka nav iespējams izsekot, kam nauda tērēta. 

Pēc margu betona daļas nobrukuma Vanšu tilta kāpnes gadu bija slēgtas un stāvēja aizsegtas arī Latvijas simtgades pasākumu laikā. Nu jau gadu kāpnes atkal ir kārtībā, bet mīkla, kā remonta cena no sākumā aprēķinātajiem simts tūkstošiem četrkāršojās, joprojām nav atrisināta. 

Rīgas infrastruktūras nolaišana līdz kliņķim ir viens no pārmetumiem Nila Ušakova desmit gadus vadītajai Rīgas domes koalīcijai. Tās darbības finālā daļēji satiksmei slēgti ir Deglava tilts un Brasas tilts. Bet pirmais skaļais atgādinājums, ka pilsētas infrastruktūra ir slikti aprūpēja bija 2018.gada marta negadījums, kad sāka brukt Vanšu tilta kāpnes.

Tā kā pie Vanšu tilta 18. novembra krastmalā rudenī bija paredzēti Latvijas simtgades pasākumi, bija jāsteidzas kāpnes sataisīt, lai grausts nebojātu skatu. Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē Satiksmes departamenta vadītājs Emīls Jakrins prognozēja, ka remonts izmaksās ap 100 tūkstošiem eiro.  

Process ievilkās. Latvijas simtgades svinībās  brūkošās kāpnes bija nosegtas. Konkursu par remontu izsludināja tikai 2018.gada beigās. Pieteicās divi pretendenti. Ar zemāko cenu 375 tūkstošiem eiro uzvarēja SIA Rīgas tilti.  Otrs pretendents bija SIA Tilts. Abas šīs kompānijas ir līdzīpašnieces akciju sabiedrībā Transport Systems, kas savulaik izveidota dienvidu tilta būvniecībai. Tur Rīgas tiltu priekšnieks ir priekšēdētāja vietnieks. Priekšsēdētājs ir Guntis Rāvis.

Tā kā kāpņu remonta  cena no prognozētās atšķīrās par vairākām reizēm, tā brīža opozīcijas deputāti pieprasīja atklāt būvniecības izmaksas. Satiksmes departaments informāciju atteica. 

"Nevienam nav noslēpums, ka iepriekšējas politikas taktika bija tāda, ka maksimāli slēpt no iedzīvotājiem šīs tāmes tai skaitā šī informācija tika slēpta arī no opozīcijas deputātiem, neskatoties uz pieprasījumiem, neskatoties uz to, ka likums paredz, ka tāmes, kur tiek tērētas valsts vai pašvaldību finanšu līdzekļi, nebūtu noslepenotas," sacīja Rīgas domes deputāts Valters Bergs.

Deputāti Satiksmes departamentu iesūdzēja tiesā. Tikai šovasar tiesa izskatīja lietu un lika departamentam kāpņu remonta aprēķinus atklāt. Satiksmes departaments spriedumu pārsūdzēja. Departamentā skaidro, ka tā ir principiāla lieta, jo viens likums tam liek tāmes sargāt kā pretendenta komercnoslēpumu, otrs liek publiskot.

"Apstrīdējām pirmās instances spriedumu, jo mēs negribējām palaist garām iespēju, lai to izspriež augstākās tiesas senatori, lai šis nolēmums būtu kā vadlīnijas, visām pašvaldībām, ne tikai Rīgas domei, visām pašvaldībām un noņemtu jebkādu jautājumu," norādīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Tikai pēc jaunievēlētās domes vadības rīkojuma, departaments kasācijas sūdzību atsauca. Šonedēļ Satiksmes departaments beidzot tāmi izsniedza deputātam Bergam. Tomēr lielāku skaidrību par neizprotamo izmaksu pieaugumu dokuments nesniedz. Ta

jā ir norādīti darbi pa etapiem, neatšifrējot cik katrā no tiem maksā skrūves, metāla konstrukcijas vai betons.  Nav uzrādītas ne darbaspēka izmaksas, ne plānotā peļņa. Līdz ar to izmaksas nevar salīdzināt ar tirgus cenām un konstatēt, vai par kāpnēm ir pārmaksāts. 

"Ja sākotnēji es biju nedaudz domājis, ka tur būs iespējama arī darba veicēju kaut kāda iespējami negodīga rīcība, šajā situācijā uz doto brīdi man vismaz izskatās, ka rīcība ir bijusi gana pavirša no darbu pasūtītāja puses, jo tāmju pozīcijas ir ļoti vispusīgas un nav sīka sadalījuma. Nav iespējams atsekot, kas tad ko ir precīzi izmaksājis, cik ir bijis materiāls, cik ir bijis darbs, cik ar attiecīgi tad uzcenojums," atklāja Bergs.

Pats jau pirmais punkts, šī mobilizācija, kas faktiski ietver būvlaukuma sagatavošanu, šis žogs, iespējams, celtniecības vagoniņš, ja viņš tiek izmantots, šī pozīcija vien jau sastādīja kopā ar PVN ap 57 tūkstošiem. Arī šīs pozīcijas izmaksas ir gaužām apšaubāma.

Uzņēmumā Rīgas tilti ir sašutuši par lēmumu viņu tāmi publiskot. Tas došot priekšrocības konkurentiem citu objektu tenderos.  Aizdomas, ka tāmē summas ir nepamatoti uzpūstas un konkurss sarunāts, uzņēmumā noraida. 

"To vēsturi es ļoti labi zinu., tāpēc es biju vienkārši sašutis, kad es dzirdēju tos ciparus. Es vienkārši biju sašutis. Jo granīts vien tur maksā vairāk kā simts tūkstoši. Tie akmeņi, ja. Tā ka cilvēks, kas to pateica, vai nu nebija lietas kursā vai vienkārši žurnālists uzprasīja un vienkārši pateica, nu labi – 100 tūkstoši. Tāpēc es uzskatu, ja jau tā mana tāme tiek, tad arī pārējie visi ir jāredz. Citādāk es nokļūstu situācijā., kad mani analizē, ķidā, a citi izmanto to izzina," norādīja SIA "Rīgas tilti" valdes priekšsēdētājs Albīns Jasaitis.

"Es taču nevaru zināt, vai Latvijas tilti ies, vai viadukts ies vai neies, kā es varu zināt, ar ko es varu sarunāt, tā kā viss tas ir muļķības. Pēdējā laikā vispār tādas lietas nenotiek. Jo mēs esam konkurenti," piebilda Jasaitis.

Lēmumus par Vanšu tilta kāpņu remontu pieņēma laikā, kad Satiksmes departamentu vadīja Emīls Jakrins. "Es atturēšos komentēt tāpēc ka es goda vārds vairs neatceros. Tik daudz tie projekti bijuši, bet nu noteikti tur ir pilnīgi pamatots skaidrojums, par to nav nekādu šaubu," teica Jarkins.

Ir domes speciālisti, kas pēc kaut kādiem analoģiskiem objektiem, kādi citreiz ir, kādi citreiz nav bijuši, izrēķina provizorisko cenu savukārt cena jau pēc tam veidojas konkursā. 

Satiksmes departamenta arhīvos neesot neviens dokuments, kurā kāpņu remonta izmaksu prognoze būtu 100 tūkstoši. 2018.gada martā pasūtītajā tehniskās  inspekcijas atzinumā minētas citas summas. 

"Viņi pēc tehniskās inspekcijas bija iezīmējuši 3 variantus. Viens bija 150 tūkstoši eiro, otrs – 75 tūkstoši eiro un trešais 556 tūkstoši eiro. Pēc tam projektētājs projektējot kāpnes remontu, izvēlējās variantu, kas bija vidu un šis variants paredzēja ilgtermiņa risinājumu, bet neizmantojot esošās granīta kāpnes, bet aizvietojot ar jaunām," raidījumam sacīja Reinbahs.

Ekonomikas ministrijā uzskata, ka iepirkumā par kāpņu remontu Rīgas domes Satiksmes departaments ir apgājis likumu. Nav ievērots būvnormatīvs par būvizmaksu noteikšanu. 

"No mums pieejamās informācijas šis būvnormatīvs nav ievērots, nav izvēlētas tāmes formas, kas ir paredzētas normatīvajā regulējumā. Cik detalizēti tāmi taisīt, nosaka projektētājs," Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Jebkurā gadījumā, bija jābūt atšifrētam gan būvmateriālu izmaksām gan darbaspēka izmaksām, gan saistītajām izmaksām, gan arī bija jāparādās būvuzņēmēja peļņai. 

Mazāk detalizētu tāmi būvnormatīvs pieprasa transporta būvēm, piemēram ceļiem. Burtiski lasot likumu, arī tilta kāpnes var atzīt par transporta būvi.

Lai izvairītos no apgrūtinošām prasībām, kas attiecas uz tiltu būvniecību, departaments būvvaldē panācis, ka vanšu tilts tiek sadalīts. Kāpnes atzītas kā atsevišķa būve ar mazākām prasībām to remontējot.  Tad nav jāveic būvekspertīze, kurā vērtē arī izmaksu pamatotību. 

"Sākotnēji bija paredzēts, ka tā ir trešās grupas būves būvdarbi un vēlāk attiecīgi būvvaldei lūdza mainīt būves grupu tieši kāpnēm, viņas nodalot no lielā tilta un nosakot viņiem otrās grupas kategoriju. Pie otrās grupas būvekspertīze nav obligāta," teica Feldmane.

Feldmane sacīja, ka viņai grūti komentēt, kas noticis šajā gadījumā. "Protams, būve ir viena, vienota un nedalāma un nevar noteikt vienai būvei dažādas sastāvdaļas ar piekritību dažādām grupām. Tas tā nav iespējams izdarīt, tas būtu pretrunā ar būvniecības regulējumu."

Būves sadalīšana top arī būvniecības procesā, sagatavojot būvprojektēšanas dokumentāciju pārliecinoties, ka katra būve tiešām ir atsevišķa būve.

Ja par tiltu varētu izvairīties no detalizētas tāmes sagatavošanas, tad atsevišķa būve – kāpnes nav uzskatāmā par transporta būvi un tāme būtu obligāta. 

Turklāt, Satiksmes departamentam bija pienākums prasīt detalizētu tāmi no konkursa uzvarētāja, jo kontroltāmē, ko sagatavoja projektētājs cena bija 290 000 – par ceturto daļu zemāka, nekā konkursa uzvarētāja aprēķinātā.