Latvijas basketbola izlase otrā Eiropas čempionāta kvalifikācijas cikla divās spēlēs izcīnīja vienu uzvaru. Pēc šādiem mačiem allaž var atrast iemeslus gan puišu uzslavēšanai, gan arī veselīgai devai kritikas.

Latvijas vīriešu basketbola valstsvienība pirmajā atlases cikla mačā izcīnīja svarīgu uzvaru, ar rezultātu 77:66 (20:21, 22:9, 22:20, 13:16) pārspējot Grieķijas basketbolistus. Savukārt svētdien tika piedzīvots zaudējums pret mājiniekiem, Bosnijas un Hercegovinas basketbolistiem -  73:79 (17:20, 11:20, 17:20, 28:19).

Latviešiem izdevās izcīnīt svarīgu uzvaru, kas uz noslēdzošo, trešo kvalifikācijas ciklu ļauj doties ar nelielu komforta spilvenu, tomēr iespējas aizķerties bija arī mačā pret Bosniju un Hercegovinu.

Turpinājumā par labo un ne tik labo Latvijas izlases izpildījumā.

Labais

Mārtiņš Laksa

Klejs Tomps... tas ir, Mārtiņš Laksa, Latvijas izlases kreklā savas labākās kvalitātes demonstrēja visaugstākajā līmenī. Basketbola cienītājiem ir skaidrs, ka Laksa pirmām kārtām ir lielisks tālmetienu realizētājs, un šajā sabraukumā Mārtiņš to vēlreiz pierādīja.

Laksa divās aizvadītajās spēlēs kopā raidīja deviņus metienus no spēles (sešus no tālmetiena līnijas), kā arī trīs sodiņus. Latviešu snaiperis nekļūdījās ne reizi, abos mačos saglabājot 100% metienu realizāciju.

Arī aizsardzībā 198 centimetrus garais uzbrucējs, tā sakot, nekrita ārā. Vienīgais jautājums rodas, apskatot nospēlēto minūšu skaitu (22 pret Grieķiju un 20 pret Bosniju un Hercegovinu). Kāpēc spēlētājam, kurš bija tik "karsts", netika atvēlēts vairāk minūšu laukumā?

FOTO: basket.lv

Mārtiņš Meiers

Laksas vārdabrālis Mārtiņš Meiers ir bijusi stabila Latvijas basketbola izlases vērtība jau dekādi. Kad Latvijas izlasei pievienojas mūsu Eirolīgas un NBA galvenie spēki, tad Meiers laukumā lielākoties dodas no rezervistu soliņa, produktīvi aizvadot sev atvēlētās minūtes. Savukārt kvalifikācijas ciklos Mārtiņš ir spējīgs uzņemties līdera lomu.

Šajā kvalifikācijas ciklā Meiers izcēlās ar vidēji 14 punktiem un deviņām bumbām zem groziem. Uzbrukumā centra spēlētājs bija lieliska opcija "Pick and Roll" sadarbībā, pēc kuras viņam allaž atvērās opcijas groza apakšā. Vairumā gadījumu šī sadarbība arī noveda pie vēlamā rezultāta.

Iespējams, būtu gribējies Mārtiņu biežāk redzēt tieši jau pieminētajā "Pick and Roll" sadarbībā, jo tā, atskaitot Laksas tālmetienu, bija latviešu drošākā opcija uzbrukumā.

FOTO: basket.lv

Aigars Šķēle

Runājot par izlases kvalifikācijas turnīru līderiem, pavisam noteikti nevar aizmirst par Aigaru Šķēli. 

Mačā pret Bosniju un Hercegovinu aizsargs neapšaubāmi bija vadošais Latvijas valstsvienības spēlētājs. Tieši Šķēle bija spēlētājs, kurš jau pieminētajā "Pick and Roll" sadarbībā vislabāk spēja atrast Meieru. Tāpat Šķēle vajadzīgos brīžos, it sevišķi ceturtajā ceturtdaļā, spēja saasināt spēli, gūstot svarīgus grozus. 

Spēlē pret Grieķiju gan Šķēle brīžiem nedaudz forsēja uzbrukumus, dodoties groza apakšā, kad tur jau gaida viens vai pat divi pretspēlētāji. Pēc šādiem caurgājieniem sekoja bumbas izmisīga atmešana perimetra spēlētājiem. Tomēr arī šajā mačā aizsargs apliecināja savas labākās kvalitātes - spēju gūt punktus caurgājienos.

Šķēles kvalifikācijas cikla statistika - vidēji 13 punkti, 4,5 atlēkušās bumbas un sešas rezultatīvas piespēles.

Atvēliet Šķēlem spēles sekundārā veidotāja lomu, un viņš sevi demonstrēs pašā spožākajā gaismā! Tomēr nav šaubu, ka blakus viņam prasītos kāds spēlētājs, kuram spēles veidošana komandas biedriem ir primārais uzdevums laukumā.

Papildus jau pieminētajiem vīriem gribētos izcelt arī Arta Ates darbību aizsardzībā, kā arī komandas sniegumu savā laukuma galā kopumā. Latvieši abos mačos demonstrēja aktīvu un nepiekāpīgu aizsardzību, cīnoties garām teju katram pretinieku veidotajam aizsegam, kuri bieži vien (runa ir par Grieķijas maču) bija uz pārkāpuma robežas.

Tāpat, nobeidzot par labo, nevar aizmirst par vēl vienu ilggadēju izlases vērtību - Mareku Mejeri, kurš, kā ierasts, spēja komandai dot enerģiju ar spilgtām epizodēm abos laukuma galos.

Varēja būt labāk...

Rihards Lomažs

Rihardu Lomažu Latvijas valstsvienības atbalstītāji gaidīja kā glābēju. Galu galā aizsargs bija vienīgais no Eirolīgas vīriem, kurš šajā kvalifikācijas ciklā spēja palīdzēt Latvijas valstsvienībai.

Tomēr šajā atlases ciklā Rihardu pievīla metienu precizitāte - 3/11 tālmetienos un 4/10 divpunktu metienos. Tiesa, no soda metienu līnijas Lomažs divos mačos bija teju nekļūdīgs, realizējot astoņus no deviņiem soda metieniem.

Vērojot abus mačus, bija jūtams, ka Rihards vēlas uzņemties fanu atvēlēto līdera lomu. Brīžiem, iespējams, pat pārāk daudz, kā rezultātā tika izdarīts pa kādam ne tik kvalitatīvam metienam. Lomažs ir līdzīga profila basketbolists kā Šķēle - aizsargs, kurš primāri izceļas ar spēles saasināšanu un individuālām darbībām (šā termina labajā nozīmē). Tomēr līdzīgi kā Šķēlem, arī Lomaža primārajam uzdevumam laukumā nevajadzētu būt saspēles veidošanai. 

Kā jau minēts, Šķēle un Lomažs laukumā pilda līdzīgu lomu, bet šajā kvalifikācijas ciklā veiksmīgāku sniegumu demonstrēja tieši "VEF Riga" spēlējošais aizsargs.

FOTO: basket.lv

Atlēkušās bumbas un soda metieni

Ja komanda realizē soda metienus ar 56% (20/36) precizitāti, par uzvarām cīnīties ir sarežģīti. Tomēr Latvijas izlasei vienu panākumu izdevās izcīnīt, bet, ja soda metienu precizitāte būtu augstāka, nevar izslēgt iespēju, ka latviešiem būtu izdevies aizķerties arī mačā pret Bosniju un Hercegovinu. Kā nekā uz soda metiena līnijas tika atstāti 10 punkti (12/22).

Savukārt cīņā par atlēkušajām bumbām latvieši spēja būt pārāki par auguma parametros līdzīgajiem grieķiem - 43 pret 37. Savukārt savas groza apakšas zaudēšana (33 pret 46), visticamāk, bija galvenais cēlonis neveiksmei pret Bosnijas un Hercegovinas vīriem.

Jā, Bosnijas un Hercegovinas basketbolisti bija augumā raženāki, taču šajā situācijā, iespējams, vēl vairāk cīņā par atlēkušajām bumbām vajadzēja iesaistīties tieši perimetra spēlētājiem. Ļoti labs piemērs ir 2017. gada Latvijas izlase, kad 221 centimetru garais Kristaps Porziņģis vairāk pildīja pretinieku atbloķētāja lomu, cīņā par atlēkušajām bumbām iesaistījās visi kolēģi, bet Latvijas izlases veiksmīgākais cīnītājs par tām toreiz bija Jānis Timma.

Trenera rotācijas

Šeit gan uzreiz ir vairāki konkrēti jautājumi - pirmkārt, kāpēc laukumā salīdzinoši maz bija redzams jau pieminētais Laksa? Varbūt fiziskās sagatavotības bedre? Negribētos ticēt, jo sezona tomēr jau ir uzņēmusi apgriezienus.

Grieķijas spēli latvieši uzvarēja ar pietiekami komfortablu 11 punktu pārsvaru. Tomēr varēja būt arī ievērojami vairāk. Grieķijas basketbolistiem ceturtās ceturtdaļas vidū latviešu pārsvaru izdevās sadeldēt līdz pat viencipara skaitlim, kad vairākus uzbrukumus pēc kārtas izdevās apturēt latviešu rezervistus, kuri, visticamāk, laukumā tika pārturēti pārāk ilgi.

Tāpat var diskutēt, vai šajā mačā pārāk daudz spēles laika neredzēja Mārcis Vītols un Māris Gulbis, jo abiem basketbolistiem, maigi izsakoties, šis nebūt nebija karjeras veiksmīgākais mačs.

Nevajag aizmirst, ka neatkarīgi no pretinieka spēles rezultāta starpība šajā atlases ciklā ir būtiska un katrs punkts var izrādīties svarīgs.

Tad seko mačs pret Bosniju un Hercegovinu. Lielāko spēles daļu latvieši bija iedzinējos. Tomēr ceturtās ceturtdaļas ievadā izdodas veikt izrāvienu, sadeldējot deficītu līdz astoņiem punktiem. Šajā spēles nogrieznī galvenais varonis bija tieši Šķēle, bet četras ar pusi minūtes līdz pamatlaika beigām pie astoņu punktu deficīta Aigars dodas uz rezervistu soliņu.

Laukumā Šķēle atgriezās pie septiņu punktu deficīta, kad spēles pulkstenis rādīja atlikušu minūti un 21 sekundi. Bet pretējā virzienā, kad Latvijas izlasei kā ēst ir nepieciešams precīzs tālmetiens, dodas... Mārtiņš Laksa.

Saprotams, Šķēlem vajadzēja atpūtu, bet tā varēja būt minūte vai pusotra minūte, nevis trīs. Tāpat latviešiem spēles beigās būtu noderējusi Laksas "karstā" roka.

FOTO: basket.lv

Varbūt trenerim Robertam Štelmaheram joprojām rādās murgi (kam gan nerādās?) par 2019. gada Pasaules čempionāta atlases turnīra noslēdzošo maču, kad kolēģa Arņa Vecvagara vadībā no laukuma teju nenogāja Jānis Strēlnieks, kas rezultējās savainojumā. Tajā vakarā Latvijas izlase, visticamāk, zaudēja cerības Strēlnieku piesaistīt turpmākajos kvalifikācijas mačos, neatkarīgi no turnīra...

Kā pozitīvo gan var izcelt trenera lēmumu laukumā teju visu laiku atstāt vienu no izlases vadošajiem garā gala vīriem - Mārtiņu Meieri vai Mareku Mejeru.

Latvijas basketbolam trūkst saspēles vadītāju

Kā jau minēts, šajā sabraukumā galveno spēles veidotāju lomu uzņēmās Aigars Šķēle un Rihards Lomažs. Abiem spēlētājiem tā nav primārā funkcija laukumā, bet grūtiem laikiem ir jāpielāgojas, un to mūsu puiši vairāk vai mazāk arī izdarīja.

Tomēr nedaudz bažas rada fakts, ka Latvijā šobrīd ir tikai viens augsta līmeņa saspēles vadītājs, un viņa vārds ir Jānis Strēlnieks. Turklāt lolot lielas cerības uz pieredzējušā saspēles vadītāja iziešanu laukumā kādā kvalifikācijas ciklā nevajadzētu.

Spānijas klubā Badalonas "Joventut" "aug" nākotnes opcija šajā postenī - Artūrs Mārtiņš Žagars.

Bet, atskaitot abus minētos vīrus, izteiktu augsta līmeņa saspēles vadītāju latviešiem nav, kā rezultātā šī loma tiek uzticēta basketbolistiem, kuru spējas labāk būtu realizējamas citos spēles aspektos.

Kas Latvijas izlasi gaida?

Priekšā ir kvalifikācijas turnīra trešais un noslēdzošais cikls, kas norisināsies 2021. gada februārī. Vispirms, 20. februārī Latvijas izlase aizvadīs svarīgāko maču, savā laukumā (ja tas būs iespējams) tiekoties ar Bulgārijas basketbolistiem, bet 22. februārī paredzēta cīņa pret Grieķijas basketbolistiem, kurai teorētiski būtu jānotiek viesos.

Lai tiktu uz Eiropas čempionāta finālturnīru, ar septiņu punktu pārsvaru ir jāuzvar Bulgārija; ja mačs noslēdzas ar latviešu sešu punktu uzvaru, būs jārēķina kopējā rezultātu starpība, kas pagaidām krietni simpātiskāka ir Latvijas izlasei (-2) nekā Bulgārijas basketbolistiem (-49). Par visiem pārējiem scenārijiem īsi un kodolīgi zemāk redzamajā grafikā.

 

Cerību vieš fakts, ka Latvijas rīcībā vēl ir rezerves. Iespējams nākamajā ciklā valstsvienībai varētu pievienoties izlases ilggadējā vērtība Jānis Blūms, kā arī jau pieminētais Žagars. Tāpat var cerēt, ka ar savainojumu likstām galā būs ticis Žanis Peineris un no Kazahstānas izlasei talkā ierastos Ojārs Siliņš. Tas viss, protams, izslēdzot domu par Krievijā spēlējošajiem Eirolīgas vīriem un FC "Barcelona" uzbrucēju Rolandu Šmitu.

Šobrīd gan vēl ir grūti spriest par nākamo atlases ciklu, jo pilnībā jāpiekrīt izlases stūrmanim Robertam Štelmaheram: "[..] Šobrīd ir par agru runāt par to, kas notiks nākamajā logā. Mēs vēl nezinām, kas šajā laikā notiks pasaulē. Centīsimies piesaistīt labākos spēlētājus un cīnīsimies par ceļazīmi. Šajos mačos esmu sapratis, ka man ir laba komanda ar lieliskiem spēlētājiem."

Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš nesen nāca klajā ar spārnotu frāzi: "Draugi, nav labi!" Ja runājam par Latvijas basketbola izlasi, šo vārdus vajadzētu pārveidot uz: "Draugi, varēja būt sliktāk!" Daudz sliktāk.

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!