Raidījums: Izglītības iestādes meklē risinājumus, kā katram skolēnam atvēlēt vismaz trīs kvadrātmetrus

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Tukša mācību klase. Ilustratīvs attēls.
Tukša mācību klase. Ilustratīvs attēls. Foto: BlurryMe/Shutterstock.com

No pirmdienas jaunas drošības prasības īsteno izglītības iestādes. Ja skolas skolēniem no 1. līdz 6. klasei mācības organizē klātienē, tad uz vienu audzēkni jānodrošina ne mazāk kā trīs kvadrātmetri no klases telpas, vēsta raidījums "TV3 Ziņas".

Daļā skolu īsteno jaukto modeli – kamēr vieni mācās klātienē, otri attālināti. Tas gan esot samocīts process, tādēļ skolu direktoru asociācija lūgšot izsludināt ārkārtējo brīvlaiku līdz brīdim, kad Covid-19 norimstas.

Siguldas Laurenču sākumskola ir viena no daudzajām skolām Latvijā, kas īsti nespēj savās esošajās telpās fiziski izpildīt valdības jauno prasību – trīs kvadrātmetri katram skolēnam. Šeit mācās no 1. līdz 6. klasei. Vietas pietiek tikai līdz 3. klasei, un radās jautājums – kur likt pārējos 197 bērnus.

"Uzreiz tādu ātro risinājumu nevarēja atrast. Nācās vairākas dienas domāt, zīmēt, rakstīt," stāsta Siguldas Laurenču sākumskolas direktors Kristaps Zaļais.

Kā risinājums rasts – mazajiem sākumskolas bērniem mācības organizēt pilsētas pilnīgi citā galā, citā ēkā – Siguldas valsts ģimnāzijā. Tā šobrīd būtu tukša tāpat, jo 7. – 12. klašu skolēni mācās attālināti.

"Ļoti jūtamies kā mājās, bet vienalga kā ciemiņi. Vai tā mēs gribētu pavadīt visu mācību gadu, nē. Gan jau visādi var mācīties un šādi, bet jautājums – vai tas ir komfortabli," saka Siguldas Laurenču sākumskolas direktors Kristaps Zaļais.

Savukārt Siguldas novada lauku skolās, Allažos un Morē, rasta iespēja savās telpās organizēt mācību procesu klātienē.

"Izmantojot visas zāles, cik vien iespējams, rekreācijas telpas, bibliotēku lasītavas. Neviena no klasēm nav atstāta mājās tikai tāpēc, ka nepietiktu kvadrātmetri," norāda Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa.

Arī skolu direktoru asociācijā skaidro – epidemioloģisko prasību par 3 kvadrātmetriem katram skolēniem vissekmīgāk Latvijā spējot īstenot tieši pagastu skolās.

"Skolēnu blīvums nav tik liels. Klases ir mazskaitlīgākas, un tas jau ir izpildāmi. Daži direktori atzīst, ka viņiem vispār nekādu problēmu nav," pauž Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītājs Rūdolfs Kalvāns.

Ar jaunās prasības ieviešanu visgrūtāk klājas Rīgai. Te no 108 skolām, tikai 32 notiek pilnvērtīgas klātienes mācības no pirmās līdz sestajai klasei. Līdzīgi kā Siguldā, arī Rīgā, piemēram, Valda Zālīša pamatskola kvadrātmetru trūkumu atrisināja ar skolēnu izvietošanu kaimiņos – Rīgas Valsts pirmajā ģimnāzijā. 

Nekādu iespēju nebija piecām Rīgas skolām, un to pirmo līdz sesto klašu skolēni nu mācās attālināti. Pārējā 71 skolā ir hibrīdmodelis, kad klašu grupas nedēļā pamīšus dienu vai divas ierodas klātienē. Citviet, ja pat telpas fiziski pietiktu, nav pedagogu.

"Bieži vien šī klātienes mācību nodrošināšanai ir vajadzīgs divas reizes vairāk pedagogu nekā iepriekš. Tajā brīdī, kad klase tiek dalīta divās vai pat trijās telpās, tas automātiski nozīmē palielināt personāla skaitu," norāda Rīgas domes Izglītības departamenta direktors Māris Krastiņš.

"Principā tas izglītības process ir samocīts," atzīst Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītājs. Redzot, kā esošā situācija negatīvi ietekmē skolēnu zināšanu līmeni un sekmes, skolu direktoru asociācija un pedagogu arodbiedrība rosina jau decembra sākumā izsludināt ilglaicīgu brīvlaiku, piemēram, līdz februārim. To kompensētu ar mācīšanos vasaras mēnešos.

"Cerību, ka mums nebūs jāīsteno šis hibrīdmodelis sākumskolā. Iegūt laiku, lai šī epidemioloģiskā situācija stabilizējas un 1.-6. klase varētu atgriezties pie normālas klātienes, nevis klātienes ar kvadrātmetriem," norāda Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītājs.

No šodienas arī pedagogiem ir jauna prasība – gan stundu laikā, gan ārpus tām ir jālieto sejas aizsargmaska.

"TV3 Ziņu" uzrunātā skolotāja Siguldas Laurenču sākumskolā, Santa Bērziņa apliecina, ka jau pēc sešām stundām masku izjūt kā apgrūtinājumu: "Jaunieši nedzird, īpaši tie, kas sēž tālāk, jo tā skaņa slāpējas. Visu laiku ir jārunā pastiprinātā tonī, tas noslogo balss saites. Trešās stundas vidū es sapratu, ka man jau ir grūti runāt."

Ja vecāki nevēlas laist savus bērnus uz skolu, tagad ir atvieglota iespēja pieteikt mājmācību. Vairs nav vajadzīga ārsta izziņa vai psihologa atzinums. Izglītības nodrošināšanai mājās pandēmijas laikā nu pietiek vien ar vecāku rakstisku iesniegumu skolas direktoram.

Video: "TV3 Ziņas" sižets

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu