Vai Latvijā sniegotas ziemas ir pagātnē? (1)

2019./2020. gada ziema bija siltākā novērojumu vēsturē. Arī šogad tendence ir līdzīga - novembris bija siltākais novērojumu vēsturē, vidējai gaisa temperatūrai par 3,9 grādiem pārsniedzot normu, savukārt pašreizējā ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes prognoze liecina, ka arī pirmie ziemas mēneši gaidāmi silti.

Ekstremāli siltas ziemas nav gaidāmas katru gadu

Kā portālam "Apollo" pastāstīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) klimatologs Edgars Maļinovskis, pagājušā ziema bijusi "ekstremāli silta" un tajā arī bija vismazākā sniega sega, kāda jebkad novērota.

"Bet tik ekstremālas [ziemas] tuvākajā laikā nav bieži gaidāmas," norādīja klimatologs, piebilstot, ka tiek prognozēts, ka tās būs aizvien siltākas, ar mazāku sniega segu un vairāk atkušņiem. 

"Bet tik un tā ir iespējamas atsevišķas ziemas ar brangu salu un daudz sniega," sacīja Maļinovskis.

Vaicāts, vai nākotnē gaidāms, ka retums būs nevis siltas, bet aukstas ziemas, klimatologs atbildēja apstiprinoši. Kaut gan arī tajās gaidāmi periodi ar stipru salu un snigšanu, tas, ka tā būtu visu ziemu, būs arvien retāk.

Kaut gan pagājušais gads bijis īpaši silts un pagaidām neizskatās, ka šogad gaidāma balta ziema, Maļinovskis norādīja, šādas izmaiņas ir sarežģīti prognozēt atsevišķi katram gadam. Atsevišķiem gadiem ir sarežgīti izteikt prognozes, jo laika apstākļus ietekmē daudz faktoru, kas var arī strauji mainīties un prognozes, kas izteiktas ziemas sākumā, beigās var neattaisnoties.

"Klimata pārmaiņu ietekmi uz ziemu skatās - vidēji, par vismaz desmit gadiem, parasti mēs skatāmies pa normas periodiem, kas ir 30 gadi, un salīdzinām tos, kā ir mainījušās ziemas un to ierastie laikapstākļi.

Tur ir redzams, ka vidēji ziemas kļūst īsākas, siltākas, ar mazāk sniegu, bet atsevišķos gados tik un tā var būt tādas ziemas kā agrāk," norādīja eksperts.

Pārmaiņas ne tikai jāaptur, bet tām arī jāpielāgojas

Ekspertu prognozes par klimata pārmaiņām kļūst aizvien draudīgākas. Tiek gan prognozēts, ka nākotnē miljardiem cilvēku dzīvos nepanesama karstuma apstākļos, gan norādīts, ka pēdējo desmitgažu klimata katastrofas liecina - "mēs esam ar nolūku iznīcinoši".

Zinātniskajā sabiedrībā ir izvirzīti vairāki nozīmīgi klimata pārmaiņu sliekšņi, piemēram,  Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izvirzītie klimata kritiskie punkti jeb sliekšņi (Climate tipping points), pēc kuru sasniegšanas būtu vērojamas neatgriezeniskas izmaiņas. Arī Parīzes nolīgumā minētais globālās gaisa temperatūras pieaugums par 2°C arī ir viens no šiem sliekšņiem.

Klimata politika, kas cenšas nepieļaut šo sliekšņu sasniegšanu Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā, savukārt LVĢMC palīdz VARAM veidot lēmumus, analizējot līdzšinējās un prognozētās klimata pārmaiņas.

Gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā plānots līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti. Īsāka termiņa mērķi Latvijā noteikti "Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam", kas paredz virkni pasākumu, tostarp par 6% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu darbībās, kas nav lielā enerģētika un rūpniecība, salīdzinot ar 2005. gadu.

Ņemot vērā, ka zinātnieki aizvien brīdina - laika, lai novērstu klimata katastrofu, paliek aizvien mazāk, rodas jautājums, vai, sasniedzot klimatneitralitāti 2050. gadā, jau nebūs par vēlu.

Kā skaidroja VARAM Klimata pārmaiņu un adaptācijas politikas nodaļas vadītāja Elīna Baltroka, Latvijas siltumnīcefekta gāzu apjoms pasaules līmenī ir salīdzinoši neliels, līdz ar to mērķis ir adekvāts. Taču, skatoties globāli uz centieniem ierobežot klimata pārmaiņas, lielāks uzsvars tiek likts uz tieši to, ka vairāk būtu jādara līdz 2030. gadam, jo pētījumi liecina, ka pašreizējie globālie mērķi nav pietiekami ambiciozi.

Diemžēl uzstādīto mērķu sasniegšana arī nenozīmē, ka klimats uzreiz normalizētos un jau drīz varētu gaidīt aukstas un sniegotas ziemas ik gadu.

"Samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, izmaiņas nākotnē var gaidīt mazākas, bet tomēr izmaiņas ir gaidāmas, tādēļ klimata politikas lēmumos un dokumentos, piemēram, Parīzes nolīgumā ir divi mērķi. Pirmais ir cilvēka ietekmes uz klimatu mazināšana, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un veicot citas darbības. Otrais ir adaptēties pielāgoties klimata pārmaiņām. 

Atbilstoši klimata modelēšanas rezultātiem, pat ja mēs ar šo brīdi pārtrauktu visas siltumnīcefekta gāzu emisijas, vēl vismaz 13 gadus klimats varētu mainīties, līdz tas stabilizētos," norādīja eksperts. 

Tieši tādēļ, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju pārtraukšana neaptur jau radīto gāzu ietekmi uz klimatu - nepieciešams ne tikai mazināt cilvēku ietekmi uz klimatu, bet arī pielāgoties izmaiņām, skaidroja klimatologs. Tas pats tiekot darīts arī Latvijā, prognozējot iespējamos scenārijus nākotnei - viens scenārijs ir situācijai, kad emisijas samazinās, līdz ar to izmaiņas ir mazākas, bet otrs - kad tiek turpināts kā līdz šim un arī izmaiņas ir straujākas.

Siltāki kļūs visi gadalaiki

Pašreizējās tendences liecina, ka straujāk siltas kļūst ziemas-pavasara sezonas, salīdzinot ar vasaru-rudeni, kas skaidrojams ar to, ka straujāk ir pieaugušas tieši minimālās gaisa temperatūras, norādīja Maļinovskis.

Taču tiek prognozēts, ka arī vasaras kļūs siltākas, karstuma viļņi varētu būt noturīgāki un stiprāki nekā līdz šim, sacīja klimatologs. Tāpat palielinās citu klimatisko indeksu, kas raksturo ekstremālu karstumu, vērtības un biežums palielinās, un tiek prognozēts, ka palielināsies arī turpmāk.

Savukārt lielas nokrišņu izmaiņas vasarā vidēji netiek prognozēts, taču tās varētu būt pa gadiem.

"Varētu būt ekstremāli sausi gadi, kam sekos ekstremāli mitri, taču ilgstošā periodā vidējā vērtība krasi nemainās, bet mainās amplitūda starp atsevišķiem gadiem," sacīja Maļinovskis. 

Vasaras sezonai netiek prognozēts tik straujš nokrišņu daudzuma pieaugums, kā tas ir ziemas sezonai, bet biežāk varētu būt gaidāmi ekstremāli sausas vai mitras vasaras. 2017. un 2018. gada vasaras varētu būt kā piemērs, cik krasi nākotnē varētu gadu no gada atšķirties vasaras.

Vaicāts, vai tas nozīmē, ka sausos gados būs jārēķinās ar plašākiem ugunsgrēkiem arī Latvijā, bet mitros - ar applūdušiem laukiem, klimatologs norādīja, ka minētie gadi parādīja, ar ko rēķināties ļoti sausās vai mitrās vasarās. Piemēram, 2017. gadā bija ekstremāli nokrišņi, kuru dēļ Rēzeknes pusē tika izskaloti ceļi un lauki bija zem ūdens. Vēlāk šajā pašā gadā daudz nokrišņu bija arī Kurzemē.

Savukārt nākamā - 2018. gada - vasara bija diezgan karsta un salīdzinoši daudz ugunsgrēkiem.

Pašlaik atliek rēķināties ar to, ka klimata pārmaiņu sekas būs jūtamas arī Latvijā.

"Galvenais, ar ko rēķināties, ir tas, ka gaidāma pasiltināšanās. Protams, atsevišķi gadi var būt arī pretēji visai tendencei, bet tie būs atsevišķi gadi.

Gatavoties tomēr, ka tās izmaiņas būs," sacīja Maļinovsksis.

Klimata pasiltināšanās ir nozīmīgākās pārmaiņas, kas vērojamas, bet mainās arī citi klimata parametri, piemēram, nokrišņi, vējš, sniegs un citi.

Klimatologs arī norādīja, ka tas attiecas gan uz katru cilvēku atsevišķi, gan uz tautsaimniecības, drošības, veselības un citām nozarēm.

"Jāpieņem lēmumi, kas pamazām jau tiek darīts, kā šajām jomām pielāgoties klimata pārmaiņām, kā arī kā tās var mazināt savu ietekmi uz klimatu," pauda Maļinovskis.

Piemēram, lopkobības un mežsaimniecības jomām "Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam" uzstādīti tādi mērķi, kā meža platību nesamazināšana un ilgtspējīga attīstība, ilgtspējīga zemes apsaimniekošana, lauksaimniecības kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana un meža apsaimniekošana, ievērojot klimata, dabas aizsardzības, ekonomiskos un sociālos aspektus, kā arī ka augstas produktivitātes panākšana, efektīvi izmantojot bioresursus.

Klimata pārmaiņas gan nenes tikai riskus, tām ir arī pozitīvā puse - viens no piemēriem ir veģetācijas perioda pieaugums. Turklāt arī citas izmaiņas kādā konkrētā jomā vai situācijā var būt pozitīvas, savukārt citās - negatīvas. "Bet pozitīvās un negatīvās puses var novērtēt attiecīgās jomas speciālisti un ministrijas," norādīja klimatologs.