P 18.01.2021.

Sociologs: Patlaban starp sabiedrību un valdību ir izveidojusies diezgan liela distance

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Patlaban starp sabiedrību un valdību ir izveidojusies diezgan liela distance, turklāt, neskatoties uz ierobežojumiem pulcēties, visticamāk, gaidāmajos svētkos cilvēki pieturēsies pie tradicionāliem uzvedības modeļiem, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda sociologs, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas fakti" direktors Aigars Freimanis.

Runājot par to, kā valdības lēmums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu varētu ietekmēt Ministru kabineta popularitāti iedzīvotāju acīs, sociologs atzīmēja, ka valdības nekonsekventie lēmumi nevairo iedzīvotāju uzticību.

Viņš norādīja, ka Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) teiktais otrdien daļēji atšķīrās no tā, ko premjers sacīja pirmdien. Piemēram, iepriekš tika ziņots, ka Kariņš rosinās 1. līdz 4.klašu audzēkņus jau no nākamās nedēļas sūtīt pagarinātā ziemas brīvlaikā. Tomēr valdība lēma, ka 1. līdz 4.klašu skolēni varēs turpināt mācības klātienē.

"Brīžiem neapdomīgi izteikti viedokļi, bet brīžiem arī versijas nevairo uzticību valdībai. Grūti spriest par sabiedrību kopumā, bet, vērtējot pašam savu attieksmi, man rodas sajūta, ka valdība pati ir neziņas stāvoklī un mēģina operēt ar kaut kādiem faktiem, kas, iespējams, man nav zināmi," sacīja Freimanis.

Viņaprāt, valdība nespēj pieņemt skaidrus un pietiekami prognozējamus lēmumus, savukārt saistībā ar jau pieņemtajiem lēmumiem ir virkne jautājumu, kurus varētu adresēt valdībai, bet uz kuriem būtu grūti saņemt atbildes.

Runājot par to, vai cilvēki ievēros ierobežojumus Ziemassvētku laikā, sociologs akcentēja, ka, visticamāk, cilvēki pieturēsies pie tradicionāliem uzvedības modeļiem un masveidā netiks atcelti braucieni pie radiem, draugiem un paziņām. Tāpat Freimanis norādīja, ka Ziemassvētki, atšķirībā no Jaunā gada sagaidīšanas svinībām, vienmēr bijusi intīmi svētki. Viņaprāt, Kariņa vai veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) paziņojumi, kas mēdz atšķirties atkarībā no dienas, nespēs mainīt tradīcijas, kas iedibinātas jau gadu desmitiem.

Jautās, kā skaidrot daļu cilvēku nevēlēšanos ievērot ierobežojumus, Freimanis skaidroja, ka sabiedrību iespaido cilvēku bieži vien arī personiskās traģēdijas un viņu viedoklis, tomēr latviešu vidū pastāv uzskats, ka "ar mani tas nenotiks".

"Domāju, ka tas ir īpašs psiholoģisks stāvoklis, kas raksturīgs katram no mums un tas, savukārt, paver iespēju cilvēkam riskēt. Nedomāju, ka valdības viedoklis šajā nozīmē kaut ko var ietekmēt," pauda sociologs.

Runājot par sabiedrības uzticību valdībai, Freimanis atzīmēja, ka tā ir bijusi ļoti zema jau ilgu laiku, un šī uzticība nevar kristies, jo īsti nav kur. Tāpēc, sociologa ieskatā, jebkuras valdības pieņemtās izmaiņas ir maznozīmīgas. Pēc sociologa paustā, nav pamata cerēt, ka sabiedrības uzticība valdībai būs strauji mainījusies, tai palielinoties vai samazinoties. Viņa ieskatā tas ir nedefinēts stereotips, ka "mēs neuzticamies nevienai varai" un tam nav nekādas saistības ar Kariņa valdību.

Jautāts par ierobežojumu samērīgumu, sociologs uzsvēra, ka vienmēr būs lietas, kuras nevarēs pakļaut ierobežojumiem un tā tas esot bijis vienmēr, jo pārregulācija nav regulācija. Tā ir antiregulācija, uzsvēra Freimanis.

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!

Aktuālākās ziņas