Kad varas kritika var beigties ar cietumsodu. Kur beidzas vārda brīvība un sākas kriminālatbildība? (34)

Foto: Shutterstock
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Valdības vai Saeimas lēmumi, visticamāk, frustrācijas radījuši ikvienam, kas seko līdzi notikumiem valstī. Tie nereti izsauc kritiku arī paaugstinātos un emocionālos toņos, taču kur velkama robeža starp vārda brīvību un aicinājumiem uz vardarbību vai naida runu? Uz šo jautājumu atbildi centās rast portāls "Apollo".

Īpaši plašu kritiku varas pārstāvji Latvijā saņēmuši saistībā ar Covid-19 un tā ierobežošanai ieviestajiem pasākumiem. Pēdējie no tiem nosaka arī to, ka turpmāk skolās sejas maskas būs jānēsā arī skolēniem, savukārt plaši ierobežojumi ieviesti tirdzniecības vietās, kas cita starpā nosaka, ka brīvdienās nevarēs iegādāties alkoholu un tabakas izstrādājumus.

Jaunie ierobežojumi ļoti sadusmojuši kādu sievieti, kura pagājušajā nedēļā sociālā tīkla "Facebook" tiešraidē emocionāli kritizēja valdību. Video, kas iesākās kā jau bieži dzirdēta neizpratne un sašutums par varas lēmumiem, ātri pārauga aicinājumos uz vardarbību gan pret valdību, gan Saeimu. Tieši šie izteikumi piesaistīja portāla "Apollo" uzmanību un radīja jautājumu - cik tālu iedzīvotāji var iet, veltot asus vārdus varai?

Video sākumā sieviete pauda viedokli, ka valstsvīri lieto psihotropās vielas, un izteicās, ka viņiem vieta būtu kādā ārstniecības iestādē. To viņa turpināja atkārtot visa video laikā.

"Cienītais Kariņa kungs, kā jums ir ar veselību? Jums tur pilns rubulis galvā?" viņa vaicāja.

Sieviete stāstīja, ka ir kravas auto vadītāja un uz laiku darba dēļ brauc prom no valsts, līdz ar to, ierobežojot tirdzniecības vietu darbību brīvdienās, viņa saskaras ar apgrūtinājumiem. "Man nemētājas pa ceļam veikali, kuros es varu iegādāties sev visu uz nedēļu nepieciešamo," viņa sacīja. "Es sev pat cigaretes nevarēšu iepirkt līdzi uz nedēļu?"

Necenzētas leksikas pārbagātajā video sieviete vairākkārt aicināja uz vardarbību pret Saeimas un Ministru kabineta locekļiem: "Mīļā tauta, man ir vienalga, ko viņi tur taisās kriminalizēt, kādus tur, nosodījumus, ceļamies kājās un ejam sitam tos p*******s nost."

Kādā citā brīdī viņa sacīja, ka nepieciešams, "iet ārā uz ielas" un ka "ir jātaisa 11. janvāris", visticamāk, atsaucoties uz 13. janvāra grautiņiem Vecrīgā 2009. gadā. Vēlāk sieviete vērsās konkrēti pret Saeimu, aicinot piekaut deputātus. Tāpat viņa izteicās, ka valstsvīrus plāno sabraukt ar kravas auto: "Es personīgi viņus ar maņku sabraukšu."

Sieviete acīmredzami ir arī Covid-19 skeptiķe. Viņa gan vairākkārt pauda sašutumu par to, ka plānots ieviest obligātu masku nēsāšanu skolēniem, sacīja, ka pati masku nevalkā un neplāno to darīt, kā arī izteicās, ka "no Covid nav tāda miršana, es saprastu, ja Spāņu gripa plosītos".

Vēlāk viņa arī izteicās, ka acīmredzot, Latvijā iedzīvotāji nav gaidīti un draudēja kļūt par Lietuvas rezidenti. Video laikā sievietes izteikumi turpināja mīties starp sašutumu par ierobežojumiem un dažādiem plāniem un aicinājumiem vardarbīgi vērsties pret Latvijas valsts varu.

Dienu vēlāk video jau bija dzēsts no sievietes "Facebook" profila, taču to bija noskatījušies desmitiem tūkstošu cilvēku. Tomēr, kā noskaidroja "Apollo", tas jau paspējis nonākt Valsts drošības dienesta (VDD) redzeslokā, un "dienests ir veicis darbības atbilstoši savai kompetencei".

Kaut gan par konkrēto video ir pāragri spriest, vai šādā veidā pausti uzskati ir krimināli sodāmi vai arī to aizsargā vārda brīvība, jautājums par to, ko un kādā veidā drīkst sacīt, nav viennozīmīgi atbildams.

Komentējot šo jautājumu, advokātu biroju apvienības "Cobalt" vecākā speciāliste Linda Bīriņa norādīja, ka "Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) vairākkārt uzsvērusi, ka tiesības brīvi paust savus uzskatus ir viens no būtiskiem demokrātiskas sabiedrības pamatiem un viens no svarīgākajiem nosacījumiem tās progresam un katra indivīda attīstībai".

Līdzīgu uzskatu pauda arī Laura Vīksna, kura Latvijas universitātē ieguvusi profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju un specializējas cilvēktiesību jautājumos.

"Vārda brīvība ir svarīga un neatņemama demokrātiskas plurālistiskas sabiedrības sastāvdaļā," sacīja Vīksna.

Turklāt vārda brīvība neattiecas tikai uz tādiem izteikumiem, ko sabiedrība vai tās vairākums uztver labvēlīgi - vārda brīvība attiecas arī uz to, ko daudzi, iespējams, nosodītu, norādīja ekspertes.

"ECT ir uzsvērusi, ka vārda brīvība attiecināma ne tikai uz informāciju vai idejām, kas tiek uztvertas labvēlīgi vai neitrāli, bet arī uz tām, kas apvaino, šokē vai satrauc valsti vai kādu sabiedrības daļu," norādīja Bīriņa. "

Jo īpaši attiecībā uz politisko debati ir pieļaujamas daudz plašākas vārda brīvības robežas, dodot iespēju jebkuram piedalīties brīvās politiskajās diskusijās, kas ir pašā pamatā demokrātiskas sabiedrības idejai."

Arī Vīksna norādīja, ka gadījumā, ja personas izteikumi skar sabiedriski nozīmīgus jautājumus, valstij ir šaurāka rīcības brīvība, tos ierobežojot.

Bīriņa gan uzsvēra, ka "pastāv būtiska atšķirība starp saturu, kas apvaino, šokē vai satrauc kādu personu vai iedzīvotāju daļu un saturu, kas ietver tīšu un nopietnu kūdīšanu uz vardarbību vai naida kurināšanu".

Iepazīstoties ar dažiem citātiem no konkrētā video, advokāte norādīja, ka to nav iespējams pienācīgi izvērtēt, jo katrs izteikums jāskata kontekstā. Uz konteksta nozīmi norādīja arī Vīksna, piebilstot, ka nozīme ir arī to raksturam, personas statusam, vietai, kur tie pausti, kā arī citiem apstākļiem.

"Tiek aizsargāta arī emocionāla un pārspīlēta runa, kas var izraisīt sašutumu vai kādu aizvaino," norādīja Vīksna.

Savukārt starptautiskajā tiesu praksē bijuši gadījumi, kad attaisnoti pat ļoti skandalozi izteikumi.

"ECT tiesību uz vārda brīvību ietvaros ir vērtējusi, piemēram, tādus izteikumus, kuros tiek aicināts "dedzināt bezdievīgos policijas pārstāvjus" atzīstot, ka tie nepārkāpa pieļaujamās vārda brīvības robežas," pastāstīja Bīriņa. 

"Tā tika uzskatīta par provokatīvu metaforu, kuras mērķis bija paust savu neapmierinātību un nostāju par konkrētu policijas kā iestādes rīcību, taču no izteikumu konteksta tiesa nekonstatēja, ka ar tiem bija domāts reāls aicinājums uz fizisku vardarbību pret policijas pārstāvjiem."

Tas gan nenozīmē, ka vārda brīvībai nav ierobežojumu - netiek aizsargāta naida runa, tieši aicinājumi uz vardarbību. Par šādiem izteikumiem Krimināllikumā ir paredzēts sods, tostarp brīvības atņemšana, "jo tie vēršas pret pašām demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām un apdraud tās pastāvēšanu", pauda Vīksna.

Arī VDD norādīja, ka katrs gadījums jāvērtē individuāli, taču "vienlaikus tādi gadījumi, kas ietver aicinājumu uz vardarbību, nav savienojami ar vārda brīvību".

"Latvija ir demokrātiska un tiesiska valsts, kurā ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, taču vienlaikus katram ir arī pienākums ievērot tiesību regulējumā noteiktās normas.

Proti, ikvienam ir tiesības brīvi paust savu viedokli, ciktāl tas nepārkāpj citu personu tiesības, tajā skaitā tiesības uz dzīvību, personas neaizskaramību, godu un cieņu.

VDD atgādina, ka, piemēram, draudi izdarīt slepkavību vai nodarīt smagus miesas bojājumus, ir noziedzīgs nodarījums, par ko paredzēta atbildība," skaidroja dienestā.

Bīriņa norādīja, ka Latvijā ir salīdzinoši neliela tiesu prakse šajos jautājumos, turklāt Krimināllikumā paredzētas noteiktas pazīmes, kurām jāizpildās, lai personu varētu atzīt par vainīgu un sodīt.

Savukārt tad, ja persona par kādiem izteikumiem tiek sodīta, "personas pamattiesību ierobežojumam jābalstās likumā, jābūt nepieciešamam noteikta leģitīma mērķa sasniegšanai un jābūt samērīgam", uzsvēra Vīksna.

"Pat ja, izvērtējot apstākļus, tiek nolemts personas vārda brīvību ierobežot, izvēlētais līdzeklis nevar būt nesamērīgs," uzsvēra juriste.

Taču šāda veida izteikumus viennozīmīgi nedrīkst ignorēt, norādīja Bīriņa, un tiesībsargājošām iestādēm būtu jāpievērš tiem pastiprināta uzmanība, lai pārliecinātos, vai minētais paziņojums patiešām nesatur reālu aicinājumu uz vardarbību.

Kā skaidroja drošības dienestā, VDD ir novērojis, ka Covid-19 pandēmijas laikā ir pieaugusi draudus saturošu, kā arī godu un cieņu aizskarošu komentāru izplatība Latvijas informatīvajā telpā. VDD aicina iedzīvotājus atturēties no nepārdomātiem publiskiem izteikumiem un respektēt līdzcilvēku tiesības, izturoties pret ikvienu ar cieņu.

Video autore uz portāla "Apollo" jautājumu, cik nopietni viņa domājusi aicinājumus vardarbīgi vērsties pret valdību un Saeimu, nav atbildējusi.

Komentāri (34)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu