"Godīgi sakot, tā tāda muļļāšanās vien bija..." Gacho atceras cīņu pret Ozolu un atklāj savas domas par slavenību došanos boksa ringā (3)

2009. gadā Gacho aizvadīja boksa cīņu ar reperi Ozolu, izcīnot uzvaru. Nākamajā gadā abu mūziķu duelī pārāks atkal izrādījās tieši Gacho. Līdz ar to mūziķim slavenību boksa maču ažiotāža nav nekas svešs.

Pirmkārt, vai tu vispār vēl trenējies boksā?

Jā, bet daudz retāk. Vairāk staigāju vienkārši uz svaru zāli. Ar boksu vairāk nodarbojos tīri, lai saglabātu fizisko [formu]. Bet tā, lai boksētu ringā un sparingotu, nē to gan es vairāk nedaru.

Tad, kad sāki nodarboties ar boksu, bija doma tur veidot karjeru?

Pirmkārt man bija tādi draugi apkārt, kuri ar to nodarbojās profesionāli. Ar to nodarbojās arī mans labākais draugs. Viņi mani uz to pavilka. 

Otra lieta bija tā, ka reiz profesionāli trenējos BMX. Tad man bija muguras trauma, kā rezultātā tur vairs nevarēju trenēties. BMX ir tāds tehnisks sporta veids. Tāpēc man prasījās kaut ko līdzvērtīgu un tehnisku. Viss salikās tā, ka trenējās mani draugi un pavilka uz to. Un, jā, pierādījās tas, ka bokss ir tikpat tehniski grūts.

Atceros, kad sāku trenēties, ar mani strādāja vairāki treneri - Edgars Kārkliņš, Romans Nazarovs, Aleksandrs Sotņiks un Pēteris Petrovs. Neatceros, kurš, bet man teica, ka sākot ātrāk, no manis būtu labs bokseris sanācis. Tā kā es sāku par vēlu... nu kāds tur bokseris. Tā doma jau bija, bet saproti, ka jau ir pa vēlu. Man šķiet, ka tas ir no mazotnes jāliek iekšā.

Ideja [par profesionālo boksu] bija, bet vairāk kā tāds sapnis.

Jau dekāde pagājusi kopš cīņām pret Ozolu. Vai atceries, cik ilgi tām gatavojies? 

Precīzi neatceros, bet gatavojāmies tāpat kā profesionālajā boksā, kas ir kādi trīs mēneši, ja nemaldos. Pirms tās cīņas es biju trenējies gadu vai divus, bet viņš [Ozols] septiņus.

Gatavojāmies smagi, bet es, iespējams, sadegu jau pirms tām cīņām. No komentāriem, no runām, ažiotāžas. Es zinu, ka otrajai cīņai biju labāk sagatavojies, bet es sadegu no tā, ka klausījos runas: "Ozolam tur tāds treneris. Viņš tagad ir divreiz labāks." Un tu to visu dzirdi. Tas visu apziņu nosit, lai gan tu zini, ka esi labi sagatavojies.

Vislabāk laikam patika tieši pirmā cīņa pret Ozolu. Ja runājam par pašu cīņu, tad es darbojos kā otrais numurs un strādāju ar galvu. Savukārt Ozolam tā doma laikam bija kauties kā uz ielas un izslēgt mani. Redz, ka ar tādu kaušanos vien boksā nepietiek.

Vai tu to darītu vēlreiz?

Nē! Kāpēc mēs vispār to darījām? Pirmkārt, mēs nekad neesam bijuši draugi. Toreiz mums bija saķeršanās uz ielas. Man šķiet, ka es biju tas, kurš pateica: "Ko tad mēs te ņemamies? Lienam ringā, ja mēs abi ar to nodarbojamies, un pārbaudām viens otru." Un viņš piekrita. Tobrīd tas laikam bija uz kaut kādām emocijām balstīts. 

Otrajā reizē es to darīju naudas dēļ, jo mums organizators teica, ka samaksās vēlamo honorāru. Man tas bija 2000 latu. Tā bija nauda, ko gribēju atlikt universitātei. Galā, protams, nesamaksāja visu, tikai daļu kaut kādu.

Lūk, bet ja man prasa vai šodien to darītu... Nesen bija gadījums. Viens no jaunajiem reperiem, nav svarīgi kurš, man sacīja: "Ejam uz ringu, es tev parādīšu un tā tālāk." Nodomāju, pirmkārt, kas tu tāds esi? Otrkārt, kādā sakarā? Ko es no tā panākšu? Es teicu, ka par man vēlamo honorāru, ko es pēc tam varētu noziedot, es to varu apdomāt. Visādi citādi, man tas nav nepieciešams.

Līdz ar to, šobrīd īsti nezinu, kāpēc man tas būtu nepieciešams. Kaut ko pierādīt? Nav nepieciešams. Papildus popularitāte arī nav vajadzīga. Ja nu vienīgi kāda labdarības cīņa. Visādi citādi, manos gados nav gribēšanas baigi trakot.

Video: Gacho un Ozola otrā cīņa

Runājot par tavām cīņām pret ozolu, tagad atskatoties, vai bija prāta doma ringā līst bez galvas sargiem? Tomēr jūs bijāt amatieru statusā...

Toreiz jau šķita, ka neesam amatieri. Es gan domāju, ka neko tas nemainīja. Atceroties tos sitienus... Godīgi sakot, tā tāda muļļāšanās vien bija. Nezinu kā viņš [Ozols], bet es kopš tām cīņām esmu audzis. Tagad atskatoties nāk smiekli.

Nu kā šitā var boksēties? Man kaut kur pat ir kauns. Tāpat ir arī mūzikā - paklausies vecās dziesmas un domā: "Kā es šitā repoju?" Mēs katrā dzīves posmā mācāmies. Tas pats arī ar boksu skatos un domāju: "Kā es tur situ? Kas tas ir vispār?" Nu tā kā tādu cirku skatīties.

Bet, atgriežoties pie ķiverēm, nedomāju, ka tas būtu ko mainījis. Bija tas nokdauns arī ar visu ķiveri.

Jautāju par galvas sargiem, jo nesen cīņā pret Džeiku Polu brutāli nokautēts tika Neits Robinsons. Redzēji šo cīņu?

Visu cīņu neredzēju, bet, protams, to pašu momentu, kad tas "jūtūberis" pretinieku nokautēja, redzēju. 

Ja atgriežamies pie ķiveres, pirms kādiem trim gadiem man bija atgadījums. Nebiju apmēram piecus gadus trenējies un viens mans kluba biedrs paaicināja mani uz sparingu. Domāju: "Nu, bāc, vecīt, es piecus gadus neesmu trenējies..." Jo boksā tev visu laiku ir jātrenējas. Bet es piekritu.

Uzvilkām tās ķiveres. Pagāja pirmais raunds, otrais, trešais, ceturtais un piektais, bet pēdējā raundā izlaidu aperkotu un viņš mani nokautēja. Pēc tam devos uz slimnīcu pārbaudīt galvu, lai gan ķivere bija. Kaut ko jau viņa dod, tā ķivere, bet, cik viņa būtu palīdzējusi tam basketbolistam, nezinu.

Pēdējā laikā aizvien vairāk ir šādas slavenību cīņas. Tavuprāt, cik tur procentuāli ir nauda, nesaskaņas un popularitātes radīšana?

Esmu uz to visu skatījies ar neitrālu aci un domāju, ko var dalīt kaut kāds "jūtūberis" un basketbolists? Varbūt bija kaut kādas nesaskaņas, bet lielākoties jau tas viss notiek finansiālu apstākļu dēļ, vismaz es tā domāju. Tas pats arī Taisona cīņā - tā ir nauda un ne maza nauda.

Tagad jau daudziem "jūtūberiem" ir kaut kādas nesaskaņas. Visi tagad viens ar otru leks ringā?

Aptuveni tā tas arī notiek.

Es domāju, ka tie ir fani. Šie "jūtūberi" uzkurina savus fanus. Visas negācijas, kas iet no vienas puses uz otru, ir arī fanu problēmas. Šīs visas nesaskaņas ir tā kā starp divām lielām armijām. Līdz ar to, ja konkrētais cilvēks pasaka: "Viss, es sāku trenēties un tev sadošu pa muti", arī viņa fani to pašu saka un pretējā puse atbild līdzīgi.

Protams, tā ir nauda, bet fanu bāzēm tas ir karš, tas ir kaut kas liels. Bet ārpus šo fanu zonas, kur arī biju es, tas tiek uztverts kā tāds haips. Vismaz es, kas nefanoja ne par vienu, ne otru, to uzskatu par tādu naudas padarīšanu. 

Tajā pašā laikā, redzot kā tas "jūtūberis" pretinieku sagaidīja, ar kādiem sitieniem nokdaunēja... Vau, no vienas puses var redzēt, ka ir trenējies. Visai solīdi, es teiktu.

Video: Džeika Pola un Neita Robinsona cīņas spilgtākie momenti

Man šķiet, ka viena no lielākajām slavenību boksa problēmām ir fakts, ka grūti noteikt, kāds ir konkrētā boksera līmenis un spējas. Bija acīmredzams, ka Robinsonam ringā nebija, ko darīt un tas beidzās bēdīgi. Tikpat labi arī tavā cīņā pret Ozolu tu varēji bezsamaņā palikt uz dēļiem, jo, kā minēji, viņš bija trenējies septiņus gadus, kamēr tu tikai divus.

Katrs pats jau zina, uz ko parakstās. Es kā skatītājs no malas domāju, ka gadījumos, kad boksējas pazīstami cilvēki vai zvaigznes, ir muļķīgi uz to skatīties nopietni.

Tas pats arī par cīņu starp Taisonu un Džounsu - kurš, kuru izslēgs? Kurš, kuru uzvarēs? Protams, Taisonam kaut kas varēja aizkrist ciet un viņš varēja iet un nokautēt Džounsu. Tai pat laikā jāsaprot, ka tas ir komerciālas pasākums, kurā boksējās divi veterāni. Tā tas arī ir jāuztver.

Bokss ir bokss un cirks ir cirks, ja tā var teikt. Un nevajag pīt iekšā "jūtūberus" profesionālajā boksā. Man šķiet, ka mums nedaudz jāieslēdz kritiskā domāšana. Ja mēs to visu pīsim kopā, nebūs labi.

Tas, kas man visvairāk nepatīk ir fakts, ka cilvēki citreiz neizprot [notiekošo]. Piemēram, tā pati Meivezera un Makgregora cīņa. Visi domāja: "O, Floids tagad nāks uz MMA un arī tur viņu izslēgs." Ir jāsaprot, ka cilvēks, kas startē konkrētā sporta veidā, būs labāks nekā kāds cits, kurš pārstāv citu sporta veidu.

Man ļoti nepatīk, kad tiekas dažādu disciplīnu pārstāvji. Nu piemēram fakts, ka tas pats "jūtūberis" [Džeiks Pols] tagad saka, ka vinnēs Makgregoru. Lūk, tas ir viens liels cirks. Jā, varbūt viņš ir garš un spēcīgs, bet atkal jāieslēdz kritiskā domāšana - nekad tāds Makgregors vai Meivezers neatļaus sev izskatīties pēc idiota vai arī zaudēt.

Piemēram, tajā pašā Meivezera un Makgregora cīņā, es domāju, ka tur viss bija sarunāts. Tur nebija šaubu, ka Makgregoram ir jāzaudē. Meivezers nekad neatļautu šādi nošokēt pasauli. Jautājums bija tikai, kurā raundā. Meivezers viņu varēja krietni ātrāk izvazāt, bet te ir tas moments no Konora skata punkta - ja reiz man jāzaudē, es gribu zaudēt ar cieņu.

Bet man patiešām visvairāk nepatīk tādas cīņas, kurās [slavenības] lien iekšā pret profesionāliem sportistiem. Ieliek tev mērkaķīti pret King Kongu.

Piezīme - saruna notika pirms paziņojuma par Džeika Pola brāļa Logana un Floida Meivezera cīņu nākamā gada februārī.

Redz, viņiem abiem jau bija profesionāļa licences.

Zini kā, Amerikā jau ir tā, ka vienā štatā tev neiedod [licenci], aizbrauc uz citu štatu un iedod. Bet skaidrs, ka tas ir nepareizi, ka viņiem atļāva boksēties profesionāļa statusā. Kādi profesionāļi? Manuprāt, lai tu būtu profesionālis, tev ir jāaizvada noteiktu skaitu amatieru cīņu.

Nobeigumā - vai tu, kā cilvēks, kurš pats to ir darījis, atbalsti, ka slavenības dodas ringā?

Es atbalstu, ka slavenības ringā dodas savā starpā un abas ir tādā amatieru līmenī. Savā starpā, jā, ņem, lien ringā, dari, kas tev jādara.

Kā jau teicu, es neatbalstu cīņas starp slavenībām un profesionāļiem. Piemēram, nezinu, Markus Riva pret Mairi Briedi. Iedomājies? Mēs taču saprotam, kas tur notiks.

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!