Kopš Re:Baltica sāka veidot faktu pārbaužu rakstus, mūsu vēstuļu kastīti Facebook regulāri papildina rupjības. Un neesam vienīgie – ar nomelnošanu, vajāšanu, draudiem un vulgārām piezīmēm nākas sadzīvot arī amatpersonām, ārstiem un citiem ekspertiem, kas mēdz izteikties par Covid-19 un vakcināciju. Tā sazvērestību teoriju izplatītāji cenšas diskreditēt tos, kas viņu izteikumus publiski komentē.
Vakcinācijas pretinieku taktika jau gadiem
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska ar vakcinācijas pretinieku dusmām laiku pa laikam saskaras jau aptuveni pēdējos desmit gadus. Tad ārste sāka biežāk medijiem komentēt vakcinācijas nozīmi. Lai gan reti, neapmierinātie reizēm ierodas ārstes kabinetā. Pierakstoties neviens nesaka, ka ir noskaņots pret vakcināciju, tāpēc šādus apmeklējumus paredzēt nav iespējams. “Viņi atnāk pie manis kabinetā. Tad es noskaidroju, kāpēc viņi ir atnākuši, kas nav kārtībā, un viņi parasti saka, ka nevakcinē savus bērnus. Es uzdodu jautājumu, kāpēc. Tad arī viss monologs sākas – es vispār pati nezinu un vai tad neesmu lasījusi to un redzējusi šo,” Zavadska stāsta. Viņa skaidro, ka parasti neizdodas izveidot konstruktīvu sarunu: “Viņi nevis atnāk dzirdēt manas domas, bet viņi grib man lekciju nolasīt.”
Ārste stāsta, ka neviena situācija līdz šim gan nav izvērtusies bīstama un spēcīgas emocijas arī neizraisa: “Ar laiku tu vienkārši sāc pret to izturēties kā pret sliktiem laikapstākļiem.”
Pēdējā laikā tam pievienojušies nomelnojoši ieraksti sociālajos medijos. Piemēram, kādā Facebook ierakstā, ar ko dalījušies 355 cilvēki, Zavadskai pārmesta finansiāla atbalsta saņemšana no farmācijas kompānijām. Ierakstā informācija par saņemto finansējuma apjomu norādīta pareizi. Ārste Re:Check stāstīja, ka tā kompānijas segušas ceļa naudu, kad viņa aicināta uzstāties konferencēs, un bieži sadarbība neesot saistīta ar vakcināciju.
Jāpiebilst, ka arī tradicionālajos medijos nereti norādīts, ka ārstu braucieni uz farmācijas kompāniju apmaksātām konferencēm, semināriem un apmācībām ir neētiski, jo potenciāli var radīt interešu konfliktus. Taču ierakstā apgalvots, ka Zavadska tieši šo finansiālo attiecību dēļ mudinājusi vakcinēties un piemērot sodus tiem, kas bērnus nevakcinē. Ierakstam pievienots attēls, kur ārstei aiz muguras redzams velns.
Zavadsku no liekiem sirdsēstiem daļēji sargā tas, ka viņa nelieto sociālos medijus. Taču pediatre Dana Isarova šajā vidē izpelnījusies uzbrukumus. Viņa stāsta, ka sākumā ļoti aktīvi iesaistījusies diskusijās ar vakcinācijas pretiniekiem. “Jaunības maksimālismā man likās, ka ir jāpārliecina cilvēki, ka ir jādara viņiem viss zināms, ka ir jācīnās,” viņa saka. Sākotnēji viņa saņēma nepatīkamus atbildes komentārus – viņa esot farmācijas kompāniju ieliktenis un neko nesaprotot. Isarova atceras: “Nedaudz vēlāk arī nāca ziņas. Es neteiktu, ka es saņēmu draudus, bet tās bija ļoti nepatīkamas vēstules ar negatīvu nokrāsu, kur es tiku saukta par slepkavu, kur man tika teikts, ka, ja man būs bērni un es viņus vakcinēšu, viņi būs kropli, ka es arī citus bērnus padaru kroplus.”
Viņa norāda, ka medicīnas aprūpes speciālisti sociālajos medijos sevi pakļauj lielam riskam. Isarova stāsta, ka pie kolēģiem Facebook draudētāji pieteikušies uz vizīti. Ārsti par to nevēlas runāt, jo baidās. Isarova pati neesot saskārusies ar situācijām, kad fiziski nonākusi briesmās, taču norāda: “Viņu ir daudz, tu esi viens un, kad tie vārdi tiešām ir tik ļoti nepatīkami, tu sabīsties, vai tu gribi, vai tu negribi.”
Troļļo tikai par to, ka pētniece
Pēdējā laikā daudz nevēlamas uzmanības saņēmusi arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētniece Anda Ķīvīte-Urtāne. Jūlijā medijos rakstīja, ka par pieciem mijoniem eiro tiks īstenoti desmit pētījumu projekti saistībā ar Covid-19. Ķīvīte-Urtāne vada vienu no tiem. Pētījums izmaksā teju 500 tūkstošus eiro, un tajā pētīs Covid ietekmi uz psihisko veselību, seksuālo un reproduktīvo veselību, kā arī bērniem un senioriem. Komandā strādā 70 cilvēki. Kopš viņa sāka šo projektu vadīt, negatīvus komentārus saņēma pie katra sava Facebook ieraksta. “Visur apakšā rakstīja, ka kaut kā jau tas pusmiljons ir jānogrūž vai tev jau ir viegli runāt, jo tev ir pusmiljons. Tā, it kā visi tie 500 tūkstoši būtu man vienai,” viņa stāsta.
Pētniece saņēmusi arī dažas naidīgas vēstules. Taču vēl nepatīkamāks bijis zvans no viena no sazvērestību teoriju izplatītājiem pēc tam, kad viņa portālām Delfi komentējusi sociālajos medijos klejojošu mītu par Covid-19 statistiku. Zvanītājs paudis neapmierinātību ar viņas sniegto atbildi. Ķīvīte-Urtāne piedāvājusi parādīt datu avotus, bet viņš turpinājis apgalvot, ka viņa lietojot nepareizos. “Kad bija jau daži desmiti minūšu pagājuši, tad es teicu, ka īsti nesaprotu, uz ko tā saruna ved,” viņa atceras. Tad viņš kļuvis agresīvāks un apgalvojis, ka ārste paužot tikai to, ko liek valdība, un viņas izteikumi tiekot cenzēti.
Jāpiebilst, ka vairāki Latvijas sazvērestību teoriju izplatītāji dažādiem ekspertiem, iestādēm un žurnālistiem šādi zvana regulāri. Nereti pēc tam Facebook tiek ievietots uzbrūkošs teksts un publicēts sarunas ieraksts.
Ķīvīte-Urtāne atzīst, ka šie notikumi ir atstājuši ietekmi. Viņa turpina sniegt komentārus žurnālistiem, taču diskusijās sociālajos medijos iesaistīties vairs nevēlas.
Viņas kolēģis, RSU profesoru Ivars Neiders nesen troļļotāju dusmas izsaucis pēc tam, kad Twitter ievietojis provokatīvu ierakstu, reaģējot uz Saeimas deputāta Alda Gobzema izteikumiem par Covid-19 ierobežojumiem. Gobzems, piemēram, publiski mudinājis nevalkāt sejas masku.
Neiders stāsta, ka nākamajās divās dienās nepārtraukti zvanījis viņa darba telefons, un Facebook nākušas draudu vēstules. Kāds arī rakstījis viņa darba vietai. Vairāk nekā viņš satraukušies esot viņa tuvinieki.
Reizēm troļļošana atstāj daudz spēcīgāku iespaidu. Re:Check runāja arī ar ārsti, kura saņēmusi tik daudz draudu dzīvībai un veselībai, ka par to publiski stāstīt nevēlas. Bail atkal saņemt uzbrukumus.
Lietuvā – aizņemas identitāti un iebiedē, līdz jāslēpj rakstu autori
Šādus draudus saņem arī žurnālisti. Re:Check Facebook pastkastītē nonāk gan lamas, gan izteikumi, ka mēs būtu pelnījuši pakāršanu.
Faktu pārbaudītājiem ar to jāsadzīvo ne tikai Latvijā. Jau iepriekš Re:Check rakstīja, ka viltus ziņu izplatītāji daudz lielāku auditoriju savākuši abās pārējās Baltijas valstīs. Lietuviešu žurnālistu stāsti liecina, ka tas nozīmē arī aktīvākus troļļus un vairāk draudu. Lietuvas Delfi faktu pārbaudītāja Aiste Meidute stāsta, ka gan viņa pati, gan kolēģi privāti saņēmuši gan ziņas, gan e-pastus pēc tam, kad publicēti raksti par Covid-19 vai 5G tehnoloģijām. Pašai draudēts, ka iznīcinās viņas karjeru. Savukārt kādam kolēģim draudēts ar fizisku uzbrukumu gan pašam, gan ģimenei. To žurnālisti uztvēruši nopietni, jo apmēram gadu iepriekš agresīvais vīrietis esot ieradies redakcijā.
“Visai komandai kļuva grūtāk koncentrēties darbam. Mēs nolēmām, ka vairs neminēsim autora vārdu pie katra raksta. Tādējādi, manuprāt, viltus ziņu izplatītāji nevar koncentrēties uz vienu cilvēku,” Meidute stāsta.
Ar šādiem uzbrukumiem pieredze ir arī 15min.lt faktu pārbaudītājam Viļum Petkauskam. Sazvērestību teoriju izplatītāji izveidojuši īpašu Facebook grupu, kur publicēti foto un informācija par žurnālistiem. Grupas biedri arī cits citu iedrošinājuši sūtīt viņam draudus. Tagad Facebook grupa ir slēgta.
Vēl žurnālists piedzīvojis, ka viņa vārdā kāds izveidojis blogu un e-pasta adresi, no kuras izsūtīta viltota NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga vēstule. Tajā apgalvots, ka NATO plāno atsaukt savus spēkus no Lietuvas. Petkausks pieļauj, ka tas bijis mēģinājums likt viņam izklausīties neuzticamam.
Vai par to kādu soda?
Nesen, kad draudus veselībai un dzīvībai saņēma arī veselības ministre Ilze Viņķele, Valsts policija norādīja, ka tā ir krimināli sodāma rīcība. Šādas darbības nepaliekot nepamanītas – policija reaģējot un tās rīcībā esot metodes, kā noskaidrot anonīmu personu identitāti un atrašanās vietu. Kad Re:Baltica vaicāja, cik kriminālprocesi ierosināti par draudiem un vajāšanu internetā, saņēmām atbildi, ka šādi dati netiek apkopoti, taču policijas iecirkņu darbinieki atcerējušies četrus. Trīs no tiem izbeigti, bet vienā gadījumā kriminālprocess nosūtīts kriminālvajāšanas uzsākšanai. Policijas pārstāve Gita Gžibovska gan norādīja, ka gadījumu, iespējams, bijis vairāk.
