T 20.01.2021.

Re:Check ⟩ Gaiļezera feldšere maldina sabiedrību – vakcīnas ir pārbaudītas un maskas nenogalina

FOTO: Ekrānšāviņš

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina.

Lielu popularitāti iemantojis balss ieraksts, kuru lietotāji pārsūta cits citam WhatsApp un citos sociālajos medijos. Tajā kāda sieviete, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers feldšere apgalvo, ka Ķīpsalas halli pārveido Covid-19 vajadzībām un gatavo koncentrācijas nometni.

Tāpat viņa arī stāsta, ka vakcinācijai ir svarīgi pretoties, jo tā neesot pārbaudīta pētījumos un izsauc dažādus dzīvībai bīstamus blakusefektus. Nekas no teiktā nav patiess. Tāpat nepatiesa informācija izskan viņas teiktajā video, kas izplatīts Facebook.

Sieviete ir Gaiļezerā strādājoša feldšere vārdā Marina, kuras stāstīto steidza izmantot vairāki dezinformācijas izplatītāji sociālajos medijos, piemēram, Facebook un Telegram. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Namniece mums apstiprināja, ka Marina tiešām strādā Gaiļezera Toksikoloģijas un sepses klīnikā. Slimnīca no viņas teiktā norobežojās, norādīja, ka tas nav patiess, bet plašākus komentārus nesniedza. Arī veselības ministre Ilze Viņķele 2.decembrī noliedza, ka uz Ķīpsalas izstāžu halli jau ved gultas hospitāļa iekārtošanai Covid-19 slimniekiem. Ministre nosauca to par viltus ziņu.

Vēl balss ierakstā Marina par vakcīnām pauž: “Visiem veidiem pretojieties šai vakcinācijai. Tā nav izgājusi nekādas fāzes, ne pirmo, ne otro, trešo, lai to varētu potēt pa labi, pa kreisi. Vēl nav zināms, kādus buljonus šeit ievedīs. Ja tā ir AstraZeneca, tad principā var gatavot sev kapu. Jo tā nav vakcīna, tā ir prolongēta eitanāzija.”

Pie Covid-19 vakcīnas izstrādes darbojas vairāki desmiti komandu. Trešās fāzes pētījumus šobrīd veic 13 vakcīnām, bet septiņām dažādās valstīs sniegta atļauja ierobežotai izmantošanai. ASV un Eiropas savienībā reģistrācijas procesu uzsākušas kompāniju Pfizer, Moderna un AstraZeneca vakcīnas. Visas no šīm vakcīnām izgājušas trīs pētījumu fāzes.

Sieviete ierakstā atsaucas uz kādu savu draugu, miljonāru no Anglijas, un audioierakstā apgalvo, ka no AstraZeneca vakcīnas četri cilvēki esot miruši, bet pārējie kļuvuši par kropļiem:

“Viņš saka: visi ir sakropļoti, četri miruši, tas no 20, tiem, ko viņi… nu, cilvēkiem samaksāja, jā.”

Pfizer pētījumos piedalījušies 43 tūkstoši dalībnieku, Moderna – 30 tūkstoši, bet AstraZeneca – 23 tūkstoši. Vakcīnas nav izraisījušas nevienu nāvi. Viens no AstraZeneca pētījuma dalībniekiem nomira, taču brīvprātīgais nesaņēma kompānijas vakcīnu, bet bija kontroles grupā, kur saņēma meningīta vakcīnu – tātad viņa nāvei nav saistības ar Covid-19 vakcīnu.

“Īsāk sakot, vakcīna izsauc paralīzi, šī vakcīna izsauc galvas smadzeņu apvalku iekaisumu, nu encefalītu, bļ***, vienkārši encefalītu un muguras smadzeņu iekaisumu. Tātad tas tiek darīts, lai, bļ***, vienkārši kļūtu par dārzeņiem, saproti.” 

Nav nekādu pierādījumu un pamata apgalvojumam, ka vakcīna varētu izraisīt paralīzi, encefalītu vai galvas smadzeņu apvalku iekaisumu.

Žurnāla Science mājaslapā teikts, ka Pfizer un Moderna vakcīnas ir drošas un ilgtermiņā problēmas neizraisīs. Taču var rasties nepatīkami blakusefekti kā nogurums, drudzis un galvassāpes. Vakcīnu ražotāji ziņo, ka drudzi ar 39 vai 40 grādu temperatūru piedzīvojuši mazāk nekā 2% pētījumos iesaistīto. Pēc Moderna vakcīnas nogurumu izjutuši 9,7%, muskuļu sāpes – 8,9%, locītavu sāpes – 5,2%, bet galvassāpes 4,5% pētījuma dalībnieku. Pēc Pfizer vakcīnas saņemšanas šādus blakusefektus izjutusi mazāka daļa cilvēku – 3,8% juta nogurumu, bet 2% bija galvassāpes. Eksperti pauž bažas, ka šie blakusefekti varētu izbiedēt cilvēkus un radīt nevēlēšanos vakcinēties. Taču abām vakcīnām uzrādīta 95% efektivitāte pret Covid-19.

Nedaudz sarežģītāka situācija ir ar AstraZeneca vakcīnu, par kuru runāts balss ierakstā. Eksperti kritizē šīs vakcīnas pētījuma norisi. The New York Times raksta, ka eksperti gaida vairāk informācijas par pētījumu, jo izmēģinājumi rāda, ka tā efektīvāka bijusi, kad pirmā no divām devām samazināta uz pusi. Tiesa, samazināto devu kļūdas dēļ saņēma vien ļoti neliela daļa – 2800 no 23 tūkstošiem cilvēku. Vakcīnas ražotāji negatīvu publicitāti arī izpelnījušies, jo diviem cilvēkiem testu laikā radušās neiroloģiskas problēmas. Vienai no sievietēm atklāts šķērsvirziena mielīts – viņai bijušas grūtības staigāt, izjutusi sāpes un vājumu rokās. Kompānijai nācās uz brīdi apturēt izmēģinājumus, līdz neatkarīgi eksperti izvērtēja, ka sievietes problēmas nav saistītas ar vakcīnu. Viņai ir iepriekš nediagnosticēta multiplā skleroze, kuras pirmā redzamā pazīme reizēm ir mielīts. Arī otrā gadījumā piedzīvotas līdzīgas problēmas, taču ASV Pārtikas un zāļu pārvalde arī šo gadījumu nesaistīja ar vakcīnu. 

Vēlāk dezinformācijas izplatītājs Valentīns Jeremejevs savā profilā publicēja sarunu ar šo sievieti. Arī tajā viņa norādīja, ka jebkurai vakcīnai ir jāiziet trīs fāzes un apgalvo: “Trešā fāze ir, kad es dzemdēšu un mani bērni parādīs, kādi viņi ir veseli pēc šīs vakcinācijas.” Šis apgalvojums par trešo pētījumu fāzi ir aplams. Jau skaidrots, ka visas pieminētās vakcīnas ir izgājušas trīs pētījumu fāzes. 

Sieviete arī atkārto mītu par masku dēļ it kā mirušiem bērniem un norāda, ka “jums aizliedza iet ārā un elpot gaisu”. Re:Check vairākkārt rakstījis, ka maskas neapdraud veselību, ja tās lieto pareizi.

 “Ir pierādīta bērnu nāve hipoksijas dēļ no masku nēsāšanas. Es to neizdomāju. Atveriet internetu, izlasiet!” 

video saka sieviete. Re:Check jau rakstīja, ka internetā dažādās platformās izplatīti ieraksti par it kā vairāku bērnu nāvi Vācijā, Austrijā un Ķīnā masku dēļ, taču nevienā no gadījumiem informācija nav izrādījusies patiesa – vai nu nāves nav bijušas saistītas ar maskām, vai nu ierakstos pieminētie bērni ir pilnībā izdomāti.

Vēl viņa Facebook video stāsta, ka paziņām tuvinieka nāves gadījumā esot piedāvāta bēru apmaksa, ja viņi piekritīs, ka “pieraksta” diagnozi Covid-19. Kad sarunu biedrs Jeremejevs viņai jautā, kas to ir piedāvājis, sieviete atbild: “Es nevaru to paskaidrot, es nezinu.” Re:Check jau vēstīja, ka Covid-19 nav iemesls, lai cilvēku apglabātu par brīvu. Arī citos gadījumos, kad cilvēki rakstīja par samaksu un piedāvājumiem diagnozi “pierakstīt”, viņi neatsaucās lūgumam sniegt plašāku informāciju. Par to rakstīja arī sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.

Video sieviete arī stāstīja, ka viņai esot “pilnīgi drošticama informācija”, ka kādā reģionā Covid-19 paraugu noņemšanas punktos “priekšniecība katru reizi dod pavēli, cik šodien jābūt pozitīvu testu”. Konkrētu reģionu viņa gan nenosauc, jo pēkšņi esot aizmirsusi. Arī uz Jeremejeva jautājumiem par to, kāda priekšniecība un kādā formā sniedz šīs pavēles, sieviete saka, ka uz to atbildēt nevar, bet tā notiekot.   

Secinājums: Skaļie paziņojumi, ar kuriem klajā nākusi stacionāra Gaiļezers feldšere, nav pamatoti. Covid-19 vakcīna neizraisa tik nopietnas blaknes, kā apgalvo mediķe. Viņa nespēja pamatot savus apgalvojumus, kā arī izplatījusi citus jau atspēkotus nepatiesus izteikumus, piemēram, par sejas masku bīstamību un to, ka no Covid-19 mirušajiem tiek segti bēru izdevumi.

Aktuālākās ziņas