"Pat ja mums būs gultas, kur likt, nebūs, kas ārstē." Ārsts atklāti pastāsta par noslodzi "Stradiņos"

"Tos, kuri netic vīrusam, atnāciet nodaļā pastrādāt par sanitāriem un ieraudzīt pacientus, kas cīnās par savu dzīvību," aicina ārsts. 

"Mūsu slimnīcā nokļūst tie, kam nepieciešama unikāla palīdzība. Ko sniedz tikai "Stradiņi" tiem, kuri ir smagā stāvoklī. Visi ir tādi, kuriem nepieciešams skābeklis, visi ir smagi pacienti – nieru mazspējas, smagu elektrolītu disbalansu, izmainīti glikozes rādītāji, insulta, infarkta pacienti, smagi slimi," norādīja Rācenis.

Ārsts norādīja, ka speciālajās Covid-19 nodaļās ir ārstu skaita trūkums:

"Cilvēkresursu mums nav. Šī nodaļa tikai ar rezidentiem. Tāpat ar māsām. Ņemam studentus. Praktiski visus, kuri vēlas strādāt."

Rācenis atkārtoti norādīja uz saslimšanas nopietnību: "Tie, kas netic vīrusam un vēl uzskata, ka tas ir joks, es viņus aicinu atnākt uz nodaļu, pastrādāt par sanitāriem. Viņi var atnākt bez ekipējuma, bet es domāju, kad ieraudzīs pirmos pacientus, tas mainīsies. Bet te jau ir runa par visu medicīnas sistēmu kopumā.

Jo ilgāk mēs neievērosim noteikumus, jo dziļākā bedrē būsim un ilgstošāk tā krīze saglabāsies."

Tāpat ārsts arī atzīmēja skarbos apstākļus, kādos mediķiem jāstrādā. "Viņi ieiet iekšā, viņiem virsū ir respirators, stingri pieguļošas brilles, kombinezons, bahilas, pilnā ekipējumā, strādā, svīst, maskas, kas man uz sejas, tas ir sīkums, salīdzinot ar iespiedumiem no respiratoriem.

Čurāt nevar, ciešas, citi velk pamperus. Tikai, kad nostrādā, tiek uz dušu un nāk ārā. Tās neērtības, ko mums sagādā maska, ir nesalīdzināmas ar to, ko katru dienu redzam medicīnā, saskaroties ar Covid-19 pacientiem," sacīja virsārsts.

Vienlaikus Rācenis minēja, ka mediķu izdegšana ir pavisam reāla. Darba virsstundas jau ir kļuvusi par ierastu lietu. 

Rācenis atgādināja cilvēkiem, kā sevi pasargāt: "Es aicinu visiem, pirmkārt, ievērot distancēšanos, vēdināt telpas, nēsāt maskas. Bet es lūdzu nestaigāt nekur lieki, – ja tas neskars jūs pašus, tas skars jūsu tuviniekus. Un, kas sliktākais, ja viņš nonāk slimnīcā un nomirs."

"Mēs nevaram cerēt, ka mediķi būs tie kareivji, kuri var nonstopā strādāt. Ja sabiedrība nespēj izturēt šos ierobežojumus, mēs nokļūsim pilnīgā kara laika medicīnā ar izdzīvošanu un miršanu. Jo, pat ja mums būs gultas, kur likt, bet nebūs, kas pieiet un ārstē," bažas pauda Rācenis.