Raidījums: Dīkstāves pabalstiem varēs pieteikties ne visi krīzes skartie uzņēmumi

Eiro banknotes un monētas.

FOTO: Edijs Pālens / LETA

Kaut gan šonedēļ valdība apstiprināja palīdzības programmu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem, ne visiem, kurus tā skārusi, pienāksies dīkstāves pabalsti vai subsidētās algas, šovakar, 6. decembrī, vēstīja LTV raidījums "de facto".

"Ja salīdzina ar augustu, septembri un oktobri, tad mēs tomēr cenšamies rāpties ārā no tās bedres, kur mēs bijām. Situācija nedaudz uzlabojas ar katru mēnesi, bet, protams, objektīvi salīdzinot ar pagājušo gadu, mēs esam divreiz zemākā līmenī, nekā mēs bijām," raidījumā stāstīja personāla atlases kompānijas "ERG Latvia" valdes priekšsēdētājs Armands Kauss.

Pavasarī daļai uzņēmuma darbinieku bija noteikta dīkstāve. Kauss cer, ka tagad spēs iztikt bez valsts atbalsta, tomērviņš atzīmē, ka noderīgs risinājums būtu daļēja algu subsīdija, kas nebija pieejama pavasarī. Tomēr uzņēmumam šī palīdzība nepienākas, jo tā apgrozījums pēdējā laikā nav krities.

Valdība piekrita Ekonomikas ministrijas piedāvājumam mērīt uzņēmumu veselības stāvokli nevis pret pagājušo gadu, bet par atskaites brīdi ņemot pēdējos trīš mēnešus. Dīkstāves pabalsti un algu subsīdijas pienāksies tiem, kam novembrī apgrozījums nokritis par 20%, salīdzinot ar augustu, septembri un oktobri.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš šonedēļ diskusijā LTV raidījumā "Šodienas jautājums" pieļāva, ka tik liels kritums noteikts, balstoties pavasara pieredzē, kad tiešām daudzās nozarēs tādu piedzīvoja.

Taču pašlaik šis slieksnis ekonomistam šķiet par lielu:

"Būs pietiekami daudzi, kas nekvalificēsies, jo viņi ir uz robežas.

2

Ārkārtējā situācija sākas tikai no 9. novembra, ja nemaldos, tātad nepilns mēnesis. Un mēs no saviem bankas datiem redzam, kur cilvēki tērē naudu. Tikai tajās nozarēs, kur darbība ir apturēta, ir pārliecinošs kritiens pāri šim slieksnim," "de facto" pauda Āboliņš.

Viņš pieļāva, ka būs uzņēmēji gan ēdināšanas, gan citās jomās, kas mēģina strādāt, pielāgojoties apstākļiem, un kam šis kritums novembrī nebūs.

"Tad varētu būt nepatīkami pārsteigumi," norādīja ekonomists.

Domājot kritērijus pilnīgas un daļējas dīkstāves atbalstam, MK lēkāja tāpat kā citos gadījumos. Mainīja procentu likmes, mainīja atbalstāmo nozaru loku, beigās paliekot pie dāsnākā no apspriestajiem variantiem. Tomēr arī tas nepalīdzēs nozarēm un uzņēmumiem, kas vasarā īsti neatguvās, norādīja "de facto".

EM uzskata, ka tādām nozarēm kā tūrisms, transports, kultūra nepieciešami specifiskāki risinājumi par vispārēju atbalstu.

"Ja mēs būtu taisījuši ļoti universālu instrumentu, kurš trāpa pa visiem, tad tas trāpītu daudz vairāk par tiem, kuriem atbalsts principā nevis tā, ka nav vajadzīgs, bet bez viņa var iztikt un turpināt darbu. Un tas savukārt saliek lielas izmaksas uz budžetu," raidījumā skaidroja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Ministrijā norādīja, ka atbalsta mehānismā par atskaiti izvēlējušies tos trīs mēnešus, kuros ekonomika atguvās no Covid-19 krīzes, jo tie ļaujot nošķirt tos uzņēmumus, kas ir dzīvotspējīgi, no tiem, kam jāapsver darbības maiņa vai slēgšana.   

"Tāpēc mēs ņēmām šo te vasaras periodu, jo tas ir tas periods, kurā uzņēmums, kuram ir perspektīva, ja tirgus atveras, viņš var strādāt, viņš strādās un saņems atbalstu.

Šādā veidā mēs samazinām atbalstu uzņēmumiem, kuriem nāksies šo smago lēmumu pieņemt, un jo ātrāk, nu godīgi, jo labāk," sacīja Aleksejenko. 

2

Viņš uzsvēra, ka valsts nevarēs gada garumā uzturēt veselas nozares, saglabājot tajās nemainīgu stāvokli.

Ministrijā rēķina, ka dīkstāves pabalstiem un algu subsīdijām vajadzēs vismaz 15 miljonus eiro mēnesī un atbalstu varētu saņemt ap 100 tūkstoši strādājošo.

Pagaidām gan neatrisināts ir jautājums par dīkstāves pabalstu saņēmēju sociālo nodrošinājumu. Neviens par dīkstāves periodu nemaksā sociālās iemaksas, kas atsauksies uz pensijām. Par to darba grupās runāts, bet risinājuma vēl nav.

"Vienkārši tā izšķiršanās bija, ka vajadzēja to darīt ātri un veikli, un realitātē šis aspekts netika izvirzīts pirmajā vietā," "de facto" skaidroja LM valsts sekretārs Ingus Alliks. Viņš sola, ka tuvākajā laikā ministrija izstrādās priekšlikumus un virzīs lemšanai politiķiem.

Viena iespēja būtu maksāt sociālās iemaksas pensijai, samazinot pašu pabalstu apmēru, otra - iemaksas veiktu valsts pabalsta saņēmēja vietā. Taču, kā noprotams, vēl viens variants ir ieskaitīt  dīkstāves laiku pensiju stāžā, reāli nekādu naudu budžetā neiemaksājot. To gan var traktēt kā atkāpšanos no sociālās apdrošināšanas principiem.

Alliks raidījumā piekrita, ka "teorētiski pareizi" būtu iemaksas kādam veikt, bet "pastāv arī citi alternatīvi risinājumi, kurus mēs tuvākajā laikā apspriedīsim un piedāvāsim".

Ministrija arī drīzumā sola labot valdības noteikumus, lai dīkstāvē pavadītais laiks nākotnē nesamazinātu bezdarba un citu īstermiņa pabalstu apmēru. Pavasarī Ministru kabineta noteikumos tika veikti grozījumi, lai, aprēķinot pabalstus, dīkstāvē pavadīto laiku neņemtu vērā, bet šie grozījumi ir zaudējuši spēku un jauni nav pieņemti.