Slepena Kremļa nodaļa veidojusi Latvijas "noderīgo žurnālistu" sarakstu (4)

Piektdien Valsts drošības dienesta (VDD) veiktās izmeklēšanas darbības vairākos objektos saistībā ar aizdomām par Eiropas Savienības (ES) sankciju pārkāpšanu, iespējams, arī saistīts ar nesen publicētā Krievijas opozicionāra Mihaila Hodorkovska centra pētījumu, kas atklāj kā strādājusi Kremlī izveidota slepena nodaļa, kuras uzdevums bijis gatavot informatīvās kampaņas pret Latviju, Lietuvu un Igauniju, kā arī meklēt žurnālistus, ar kuru palīdzību tās varētu īstenot.

Kremļa opozicionāra Mihaila Hodorkovska projekts "Dosje" neilgā laikā atklājis būtiskas detaļas kā Krievija slēpti cenšas ietekmēt notiekošo kaimiņvalstīs, tajā skaitā arī Latvijā.

"Dosje" žurnālistu rīcībā nonākuši slepeni faili no īpašas struktūrvienības Kremļa administrācijā. Tie ir Krievijas izlūkošanas ģenerāļa Vladimira Černova sekretariāta darba dokumenti. Černovs vada Krievijas prezidentam pakļautu pārvaldi starpreģionu un kultūras sakariem ar citām valstīm, bet tā patiesībā uzrauga un plāno iejaukšanos Krievijas tuvāko kaimiņvalstu iekšlietās.

Pārvaldē ir nodaļas, kas strādā ar kaimiņvalstīm. Černova pakļautībā Baltijas valstu kurators gadiem bija Jevgeņijs Umerenkovs, kurš ir Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta pulkvedis un strādājis arī medijos. "Dosje" pētnieki secinājuši, ka Umerenkovs Baltijā veidojis ietekmes aģentu tīklu, kā arī vācis kompromitējošu informāciju par vietējiem politiķiem un organizējis nomelnošanas kampaņas. Nesen viņu amatā nomainīja Vadims Smirnovs, kurš aizdomās par spiegošanu iekļauts Lietuvas melnajā sarakstā.

"Dosje" publicētajos dokumentos atrodams saraksts ar vairākiem Latvijas žurnālistiem. Tas uzreiz nenozīmē, ka viņi ir Krievijas aģenti. Kā raksta paši dokumenta noformētāji - "Latvijā esot liela problēmas atrast krieviski runājošus un rakstošus žurnālistus. Situācija ir sarežģīta. Krievijas redakcijās nav jauniešu - krievu žurnālisti nav apmācīti, un tas nav daudzsološs bizness."

Tas, ka Latvijā trūkst jaunu krieviski rakstošu un runājošu žurnālistu, un cilvēki Latvijā vairs nelasa avīzes, Baltijas valstu kuratoriem Kremlī iespējams licis kalt plānus, kā informatīvo kampaņu rīkošanā ievilināt žurnālistus no latviskajiem medijiem. Vairāki no tiem raidījumam kategoriski noliedz jebkādu sadarbību.

Sarakstā, kas iespējams tapis pirms 10 gadiem, iekļauts portāla "Delfi" krievu sadaļas redaktors Anatolijs Golubovs. Viņš apzīmēts kā "Latvijas režīmam absolūti lojāls". Atceras, ka reiz runājis ar Krievijas vēstniecības cilvēkiem par iespēju portālā izvietot viņu informāciju. "Delfi" galvenajam redaktoram Ingum Bērziņam pieminēts tikai viens raksturojums - "runā krieviski".

"Iespējams, Krieviju interesēja mana braukšana uz pasaules karstajiem punktiem," tā iekļūšanu slepenajā sarakstā skaidro tā brīža "nra.lv" portāla redaktors Viesturs Radovičs. Savukārt "Latvijas avīzes" bijušajam žurnālistam Ģirtam Vikmanim pieminēts, ka viņš saprot un pat runā krieviski, strādā visnacionālākajā laikrakstā un piebilsts - "būtu jauki viņu ievilkt".

Starp noderīgajiem žurnālistiem minēta arī tā brīža "Mixnews.lv" portāla un "Baltcom radio" pārstāve Natālija Mihailova. Arī Vadims Radionovs, kurš ir autors daudziem rakstiem, kas publicēti vietējā "Baltcom radio" interneta portālā, bet vēlāk tos regulāri var lasīt ar oficiālo Krievijas ziņu aģentūru "Rossija Sevodna" saistītajos izdevumos.

Sarakstu ar "perspektīvajiem cilvēkiem no Latvijas" esot veidojusi izdevuma "Komsomoļskaja pravda" komentētāja Gaļina Sapožnikova. Viņa savulaik vadīja mediju klubu "Format A3", par kura pasākumiem vairākkārt vēstījis raidījums - uz forumu aicinātie eksperti apšaubīja Latvijas vēstures faktus, sauca Latviju par neizdevušos valsti.

Jau ziņots, ka procesuālās darbības veiktas VDD izmeklētā kriminālprocesā, kas sākts šogad 16.janvārī saskaņā ar Krimināllikuma pantu "par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai par Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu", informēja VDD.

Izmeklēšanā iegūtā informācija rada pamatu aizdomām, ka notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas ES sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.

Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis apjomīgu informācijas kopumu, kas ietver datu nesējus un dokumentus.

Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Dienestā neatklāja, kādi procesuālie statusi šīm personām piemēroti, taču aģentūra LETA pārliecinājās, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likumu drošības līdzekli kā procesuālo piespiedu līdzekli piemēro aizdomās turētajam vai apsūdzētajam. Apsūdzētā statusā personas nokļūst tikai tad, kad izmeklēšanas iestāde pēc pierādījumu savākšanas ir nodevusi lietu prokuratūrā ar ierosinājumu celt apsūdzību.

Lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD plašākus komentārus nesniedz.

Tikmēr portāls "Meduza" vēsta, ka dienests esot aizturējis vairākus cilvēkus, kuri sadarbojās ar "Sputnik" un "Baltnews", kas ietilpst aģentūrā "Russia Today" ("Krievija šodien").

"Russia Today" ir Krievijas valdības kontrolēts mediju konglomerāts, kas raida dažādās valodās un izplata Kremļa propagandu.

Aizturēto vidū esot bijušais "Baltnews" galvenais redaktors Andrejs Jakovļevs, Andrejs Solopenko un publicists Vladimirs Lindermans, sociālajā tīklā "Facebook" pavēstījusi "Baltnews" darbiniece Alla Berezovskaja. Arī pati Berezovskaja tikusi aizturēta, bet pēc nopratināšanas, tāpat kā pārējie, atbrīvota.

Lindermana advokāte Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA apliecināja, ka Lindermans ir viņas klients un persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, taču patlaban plašākus komentārus viņa nevarot sniegt. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija gan liecina, ka Lindermans šajā lietā nebija aizturēts.

Video: "Nekā personīga" sižets