Rīgas centrā sprādzienbīstamas kravas, troksni un piesārņojumu nogādā kilometriem garie sliežu ceļi. Jau desmitiem gadu Civilās aizsardzības plānos ierakstīts, ka dzelzceļš biezi apdzīvotajos Rīgas rajonos ir draudi drošībai.
Jau vairākus gadus Arhitektu grupa cenšas atdzīvināt ideju, ka Rīgai nepieciešams dzelzceļa apvedceļš. Tas arī ilgtermiņā ļautu atrisināt problēmas ar apkaimju iedzīvotāju nokļūšanu centrā un dotu papildu platības pilsētas attīstībai.
Kaut gan ministrijās un pašvaldībās ambiciozā ideja patīk, taču attīstīt šo ideju politiķi neuzņemas.
Par apvedceļa nepieciešamību sprieda jau padomju laikos. 1990. gadā tādu projektēt izlēma Viļņa Breša vadītā LPSR Ministru padome.
Toreiz naudas tik vērienīgam projektam nebija un tā nav atradusies arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Tagad ideju par kravas dzelzceļa aizvirzīšanu no pilsētas cenšas atdzīvināt arhitekti un pilsētplānotāji no Latvijas infrastruktūras modernizācijas apvienības. Viņi aptuveni iezīmējuši dzelzceļa trasi ap Rīgu, lai vilcieni ceļā uz ostu nešķērsotu pilsētu.
Kā raidījumā norādīja arhitekts Sergejs Ņikoforovs, "priekšlikums ir ļoti vienkāršs, padarīt šo pilsētas daļu atkal dzīvotspējīgu. Izslēgt nevajadzīgu cilvēku riskēšanu ar dzīvībām."
"Mēs iegūtu iespēju Rīgā no vienas puses, izcelt laukā šos te kravas vilcienus, padarīt Rīgu drošāku, un vienlaicīgi izmantot to, ko daudzas pilsētas ir pazaudējušas - tātad izmantot šo ceļa koridoru," sacīja arhitekts.
Daļa plānotās sliežu trases sakrīt ar "Rail Baltica", daļa ar jau esošām sliedēm. Ap 60 kilometru būtu jāierīko no jauna. Lai arī sliežu ceļa būve prasītu miljardu investīcijas, arhitekti ir pārliecināti, ka ieguvumi to atsvērtu. Apvedceļš savienotu jaunos Pierīgas industriālos rajonus, paplašinātu iespējas pasažieru vilcienam, atbrīvotu Rīgas centru attīstībai. Tas arī mazinātu riskus dzelzceļa avāriju, militāru un terora draudu gadījumā.
"Mēs ar šo tēmu nodarbojamies jau vairākus gadus, esam apmeklējuši dažāda līmeņa institūcijas, runājuši par šo tēmu, un tas ko mēs esam visur sadzirdējuši, visi mūs sagaida ar izpratni un labprāt uzklausa mūs, iedziļinās un saprot problēmu, bet mēs ne no vienas no šīm iestādēm neesam sagaidījuši vai redzējuši kādu nebūt mērķtiecīgu rīcību," raidījumā sacīja arhitekts Mārcis Mežulis.
Lai šādu plānu īstenotu, ieinteresētai jābūt Rīgai, tās apkārtnes pašvaldībām, Satiksmes ministrijai (SM) un valdībai. Projekts savlaicīgi jāiekļauj valsts un pašvaldību ilgtermiņa attīstības plānos. Politiķi ideju slavē, bet konkrētas darbības nesāk.
Sliežu saimniekam "Latvijas dzelzceļam" (LDz) apvedceļš noderētu, ja pašam par to nebūtu jāmaksā. Ideja par tā būvēšanu uzvirmo ik pa laikam. Pēdējoreiz uzņēmuma vadība un Satiksmes ministrija (SM) iespēju pētījusi 2009. gadā. Tikuši pat līdz variantiem, kā trase varētu iet.
"Tieši atdūrās viss šis process uz finansējuma meklēšanu. Kurš būs projekta finansētājs, dzelzceļš tādu pasākumu pavilkt arī tajos laikos nebija gatavs. No ministrijas nenāca jēdzīgs risinājums. Tā tas viss palika," raidījumā stāstīja LDz Tehniskās vadības direktors Egils Feldmanis.