Sliedes un vagoni. Ilustratīvs foto.
FOTO: Publicitātes foto
Kaut gan jau gadiem tiek runāts par ieceri no Rīgas centra aizvākt bīstamās kravas, atbildīgā ministrija uz šiem aicinājumiem nav reaģējusi, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Rīgas centrā sprādzienbīstamas kravas, troksni un piesārņojumu nogādā kilometriem garie sliežu ceļi. Jau desmitiem gadu Civilās aizsardzības plānos ierakstīts, ka dzelzceļš biezi apdzīvotajos Rīgas rajonos ir draudi drošībai.
Jau vairākus gadus Arhitektu grupa cenšas atdzīvināt ideju, ka Rīgai nepieciešams dzelzceļa apvedceļš. Tas arī ilgtermiņā ļautu atrisināt problēmas ar apkaimju iedzīvotāju nokļūšanu centrā un dotu papildu platības pilsētas attīstībai.
Kaut gan ministrijās un pašvaldībās ambiciozā ideja patīk, taču attīstīt šo ideju politiķi neuzņemas.
Par apvedceļa nepieciešamību sprieda jau padomju laikos. 1990. gadā tādu projektēt izlēma Viļņa Breša vadītā LPSR Ministru padome.
Toreiz naudas tik vērienīgam projektam nebija un tā nav atradusies arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Tagad ideju par kravas dzelzceļa aizvirzīšanu no pilsētas cenšas atdzīvināt arhitekti un pilsētplānotāji no Latvijas infrastruktūras modernizācijas apvienības. Viņi aptuveni iezīmējuši dzelzceļa trasi ap Rīgu, lai vilcieni ceļā uz ostu nešķērsotu pilsētu.
Kā raidījumā norādīja arhitekts Sergejs Ņikoforovs, "priekšlikums ir ļoti vienkāršs, padarīt šo pilsētas daļu atkal dzīvotspējīgu. Izslēgt nevajadzīgu cilvēku riskēšanu ar dzīvībām."
"Mēs iegūtu iespēju Rīgā no vienas puses, izcelt laukā šos te kravas vilcienus, padarīt Rīgu drošāku, un vienlaicīgi izmantot to, ko daudzas pilsētas ir pazaudējušas - tātad izmantot šo ceļa koridoru," sacīja arhitekts.
Daļa plānotās sliežu trases sakrīt ar "Rail Baltica", daļa ar jau esošām sliedēm. Ap 60 kilometru būtu jāierīko no jauna. Lai arī sliežu ceļa būve prasītu miljardu investīcijas, arhitekti ir pārliecināti, ka ieguvumi to atsvērtu. Apvedceļš savienotu jaunos Pierīgas industriālos rajonus, paplašinātu iespējas pasažieru vilcienam, atbrīvotu Rīgas centru attīstībai. Tas arī mazinātu riskus dzelzceļa avāriju, militāru un terora draudu gadījumā.
MĀRCIS MEŽULIS arhitekts
"Mēs ar šo tēmu nodarbojamies jau vairākus gadus, esam apmeklējuši dažāda līmeņa institūcijas, runājuši par šo tēmu, un tas ko mēs esam visur sadzirdējuši, visi mūs sagaida ar izpratni un labprāt uzklausa mūs, iedziļinās un saprot problēmu, bet mēs ne no vienas no šīm iestādēm neesam sagaidījuši vai redzējuši kādu nebūt mērķtiecīgu rīcību," raidījumā sacīja arhitekts Mārcis Mežulis.
Lai šādu plānu īstenotu, ieinteresētai jābūt Rīgai, tās apkārtnes pašvaldībām, Satiksmes ministrijai (SM) un valdībai. Projekts savlaicīgi jāiekļauj valsts un pašvaldību ilgtermiņa attīstības plānos. Politiķi ideju slavē, bet konkrētas darbības nesāk.
Sliežu saimniekam "Latvijas dzelzceļam" (LDz) apvedceļš noderētu, ja pašam par to nebūtu jāmaksā. Ideja par tā būvēšanu uzvirmo ik pa laikam. Pēdējoreiz uzņēmuma vadība un Satiksmes ministrija (SM) iespēju pētījusi 2009. gadā. Tikuši pat līdz variantiem, kā trase varētu iet.
"Tieši atdūrās viss šis process uz finansējuma meklēšanu. Kurš būs projekta finansētājs, dzelzceļš tādu pasākumu pavilkt arī tajos laikos nebija gatavs. No ministrijas nenāca jēdzīgs risinājums. Tā tas viss palika," raidījumā stāstīja LDz Tehniskās vadības direktors Egils Feldmanis.
Nu jau vairākus gadus LDz piedzīvo ievērojamu kravu kritumu, jo Krievija arvien vairāk attīsta savas ostas, līdz ar to līdzekļu attīstībai paliek arvien mazāk. Feldmanis "Nekā personīga" sacīja, ka, visticamāk, šādam projektam nauda neatrastos un tas neatmaksātos.
Rīgas jaunā vara ir nākusi apsaimniekot galvaspilsētu ar saukļiem, ka cilvēks ir galvenais un pilsēta jāpadara ērta dzīvošanai. Arī pašvaldībai gribētos vilcienu kravas dabūt prom, bet ticības, ka tas ir reāli, rātsnamā nav.
"Ideja protams būtu atbalstāma, tas nav normāli, ka mums būs jauna skaista moderna Rīgas centrālā stacija, kur brauks ātrvilciens un blakus tur tādi ogļu vagoni vai naftas mucas" raidījumā sacīja vicemērs Vilnis Ķirsis.
"Otra puse varētu būt problēma ar tāda apvedceļa ekonomisko atmaksāšanos, jo kaut kādām kravām tur ir jāplūst, lai tā ekonomika tur parādītos. Atrast teiksim kā mēs varētu vēl papildus finansēt šādu te apvedceļu, vai līdzfinansēt, es īsti iespēju neredzu. "
Jaunā dome uzsākusi sarunas ar Pierīgas pašvaldībām par vienotas transporta sistēmas izveidošanu, lai pārsēdinātu iedzīvotājus uz sabiedrisko transportu. Nozīmīga loma paredzēta arī dzelzceļam. Arhitekti ar ideju iepazīstinājuši arī Pierīgas pašvaldību apvienību.
Latvijas attīstībai ir vairāku līmeņu plāni. 2011. gadā Saeimā pieņemta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam, kas satur konceptuālas vīzijas, uz ko valstij būtu jātiecas.
Ik pēc septiņiem gadiem parlaments pieņem Nacionālās attīstības plānu, kur ir noteikti veicamie uzdevumi un pieejamā nauda. Ja uzdevums parādās plānā, ir cerība ka to arī paveiks.
Šovasar pieņemts plāns nākamajiem septiņiem gadiem. Par bīstamo kravu aizvākšanu no blīvi apdzīvotām vietām tajā nav teikts nekas. Pārresoru koordinācijas centrs uzskata, ka ideju jāvirza SM.
Lai izlemtu, vai dzelzceļa apvedceļš ap Rīgu ir vai nav prioritāte, vispirms būtu jāsāk idejas izvērtēšana un plānošana. Tad varētu cerēt, ka pēc pieciem desmit gadiem varētu sākties projektēšana. SM uzskata, ka dzelzceļa apvedceļš ir lieliska ideja, bet vispirms jāpabeidz "Rail Baltica", kas nozīmē, ka apvedceļu nesāks plānot vēl sešus septiņus gadus.
"Protams, ka dzelzceļa apvedceļš ap Rīgu sniegtu daudzus ieguvumus. Tomēr mums jāapzinās, ka šāda jauna dzelzceļa infrastruktūra pēc sava apjoma ir salīdzināma ar pašlaik uzsākto Rail Baltica būvniecību. Reālistiski vērtējot Latvijas finansiālās iespējas, šādu projektu varētu īstenot tikai pēc tam, kad būs pabeigta Rail Baltica trase," pauda satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Ar Linkaitu arhitekti tikušies pavasarī. Ministrs arhitektus uzklausījis, paslavējis un tā arī viss palicis. Idejas attīstīšanai nav teicis ne jā, ne nē. Tālāk nekas nav darīts.