Ādažu novadā konstatē bērnudārzu rindu apiešanas shēmu

Bērnudārzs. Ilustratīvs foto.

FOTO: Zane Bitere / LETA

Ādažu novadā konstatētas nepilnības rindās uz bērnudārziem, kas jaunākiem un nesenāk reģistrētiem bērniem ļāvušas uzsākt mācības ātrāk, vēstīja LTV raidījums "de facto".

Anna Afanasjeva rindas veidošanas principus sāka pētīt pēc tam, kad viņas 2017. gada vasarā dzimušais bērns šogad palika bez vietas pašvaldības dārziņā "Strautiņš". Taču tā paša gada vēlākos mēnešos dzimuši un arī reģistrējušies vēlāk pie vietas tika. Salīdzinot datus, sieviete secinājusi, ka ne viņai vienīgajai vieta dārziņā gājusi secen un rindu iespējams apiet.

"Tas ir ļoti vienkārši. Izglītības speciālists mūsu novadā - tā ir dārziņa vadītāja, nevis izglītības speciālists, jo viņa kārto tās rindas. 

Vienkārši nozīmē kritērijus tai rindai, nevis tā, kā ir rakstīts saistošajos noteikumos, bet, piemēram, domes protokolā ir rakstīts: uzņemt 17 bērnus, kuriem uz 1. septembri nav trīs gadi.

Nu tā nevar," raidījumā skaidroja sieviete.

Tādējādi, neraugoties uz elektronisko rindu un nosakot subjektīvus kritērijus, uzņemamo bērnu sarakstu var pielāgot pēc vajadzības. Tā palielināts jaunāko uzņemamo bērnu skaits, bet vecākos varēja uzņemt mazāk, kaut arī rindā viņi ir senāk. Piemēram, šogad uzņemti 56 bērni, kas ir jaunāki par Annas bērnu.

Sieviete arī norādīja, ka pašvaldība neizvērtēja un neatbildēja uz viņas jautājumiem pēc būtības. Sarakstē ar pašvaldību, kas aizsākusies jau jūlijā, redzams, ka daļa jautājumu tiešām ignorēti, bet rudenī, atbildot uz domes priekšsēdētājam vaicāto, kāds ir viņa rīcības plāns, izmeklējot bērnu uzņemšanu bērnudārzā, sekoja priekšsēdētāja vietnieka parakstīta atbilde, ka

"lietas faktisko apstākļu noskaidrošana par bērnu uzņemšanu ĀPII iestādē 2020. gadā ir pašvaldības darba iekšēja procedūra, par kuru privātpersonām nav subjektīvo tiesību  pieprasīt pašvaldības skaidrojumu".

Tā gan ir pirmā vēstule, kur vienlaikus pati pašvaldība skaidri atzina, ka 17 bērni iestādē tomēr uzņemti, neievērojot domes noteikto kārtību. Vēlākie skaidrojumi ļauj secināt, ka domei turklāt tas bija zināms jau jūlijā, kad neuzņemto bērnu vecāku sūdzību dēļ lemts to kompensēt ar 20 bērnu papildu uzņemšanu apietajā vecuma grupā.

Tas gan pilnībā neizdevās, jo attiecīgajā vecuma grupā pieņemti nevis 20, bet 14 bērni, un domes izpilddirektors 24. novembrī ierosināja disciplinārlietu pret divām amatpersonām -  iestādes vadītāju Sandru Breidaku un domes izglītības speciālisti Ināru Briedi.

Nepietiekamais uzņemto bērnu skaits skaidrojums ar to, ka, ka obligāti bija jāpiedāvā vietas piecus un sešus gadus veciem bērniem, kuri uz to brīdi bija parādījušies reģistrā. Lai uzņemtu vairāk bērnu, maksimāli izmantota visa pieejamā platība, bet vairāk, lai uzņemtu visu solīto skaitu no sākotnēji apietās vecuma grupas, vietas gan neesot.

To, ka bērnu uzņemšana Ādažu pirmsskolas izglītības iestādē "Strautiņš" nav skaidra un caurskatāma secinājis arī Tiesībsarga birojs, kur novērojuši, ka pašvaldības un iestādes sniegtās atbildes dažādiem adresātiem par uzņemto bērnu skaitu un sadalījumu atšķirtas.

Turklāt Tiesībsargs, balstoties uz bērnudārza sniegtajām ziņām, secina, ka apieti 23, nevis 17 bērni. Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere norāda, ka iesnieguma izskatīšana vēl nav pabeigta, taču, ņemot vērā konstatēto labas pārvaldības pārkāpumu, pirmsskolas izglītības iestādei tiks sniegtas rekomendācijas, par kurām tiks informēta arī Ādažu novada dome.

Vai pārkāpumi bijuši apzināti un grupas dalītas ar aprēķinu, pašvaldībā nevērtē un uzsver kļūdu sarežģītās sistēmas dēļ. Izglītības speciāliste raidījumā Ināra Briede atzina, ka neesot izsekojusi notiekošajam, jo paļāvusies uz pieredzējušie iestādes vadītāju. Viņa interviju "de facot" atteica, bet rakstiskā skaidrojumā norāda, ka cilvēcīgi kļūdījusies un sodu saņēmusi.

"Esmu rīkojusies tikai un vienīgi bērnu interesēs. (..) Piekrītu tam, ka, komplektējot grupas, vajadzēja informēt izglītības speciālisti par radušos situāciju," norādīja Breidaka.

Rindu sistēmu tagad pārveidošot, un par grupu komplektēšanu vairs neatbildēšot tikai konkrētās iestādes vadītājs un viens pārraugs domē.

"Ir skaidrs, ka mums ir jāmaina modelis. Bērnu uzņemšanu nodrošinās komisija, kur arī var izbēgt no cilvēciskas kļūdas," raidījumā sacīja pašvaldības priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (LRA).

Tā arī varēšot redzēt visu iestāžu situāciju kopumā, nevis tikai vienas iestādes ietvaros.  Saistībā ar notikušo bērnudārza vadītāja esot iesniegusi atlūgumu, bet Sprindžuks to nav pieņēmis, jo viņai uzticas.

Anna Afanasjeva gan iebilst, ka domes vadītajam vajadzētu paskatīties no cietušo ģimeņu puses.

"Labi, Breidakas kundze ir pieļāvusi kļūdu. Kļūdu, kas katrai ģimeni gadā izmaksā divus ar pus tūkstošus!" Minētā summa ir maksājums, kāds ģimenēm, kas netiek pašvaldības dārziņā, jāpiemaksā privātajā. Ādažu domes priekšsēdētājs apstiprināja, ka pēc savas iniciatīvas pašvaldība kompensācijām maku vaļā nevērs. Ģimenēm, ja tām ir pierādāmi zaudējumi, jāvēršas tiesā.

Situāciju Ādažos izvērtējusi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kur norāda - kamēr vien pati pašvaldība pārkāpumus novērš, tā neko nevar darīt. 

"Ministrija var vērsties pret pašvaldību saistībā ar gadījumu, ja saistošajos noteikumos būtu kāda pretruna. Šajā gadījumā tā problēma bija nevis saistošo noteikumu saturā, bet neizpildē," norādīja VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša.

Aktuālākās ziņas