Skatīs grozījumus, kas ļautu Aizsardzības komisijai rosināt mainīt daļu Covid-19 plānoto ierobežojumu

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Gaiļezers"  Bīstamo infekciju nodaļas personāls gatavojas Covid-19 pacientu aprūpei.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Gaiļezers" Bīstamo infekciju nodaļas personāls gatavojas Covid-19 pacientu aprūpei. Foto: Edijs Pālens/LETA

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien skatīs likuma grozījumus, kas ļautu Aizsardzības komisijai rosināt mainīt daļu vēl plānoto Covid-19 ierobežojumu.

Komisijas sēde notiks plkst.10 attālināti videokonferences formātā.

Grozījumu projekts paredz, ka Ministru kabinetam būtu jāinformē komisija par tādu ierobežojumu noteikšanu, kas skar būtiskas personu tiesības un likumiskās intereses vai kuras var būtiski ietekmēt valsts ekonomiku. Aizsardzības komisija valdībai varēs ierosināt pārskatīt paredzētos ierobežojumus, ja tās ieskatā sabiedrības drošības riskus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību iespējams efektīvi ar mazāk ierobežojošiem, kā arī ekonomiku mazāk ietekmējošiem pasākumiem.

Izmaiņas tiekot virzītas izpildvaras un likumdevēja varas līdzsvarošanas nolūkā. Likuma grozījumus izstrādājusi Tieslietu ministrija un tie skatīti valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka publisku un sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu ierobežošana ir pieļaujama tikai tādā mērā, cik tas nepieciešams sabiedrības veselības un drošības nodrošināšanai, kā arī pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā iesaistīto personu veselībai un drošībai.

Likumprojekts arī paredz, ka gadījumā, ja ārkārtējās situācijas laikā Latvija atkāpsies no starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā, tad Ministru kabinetam būs pienākums paziņot starptautiskajām organizācijām par atkāpšanos no šīm normām.

Ar likuma grozījumiem arī paredzēts, ka bāriņtiesas varēs lietas izskatīt un lēmumus pieņemt rakstveidā, kā arī izmantojot videokonferences režīmu. Jaunajā regulējumā arī ietverts nosacījums, ka Covid-19 pandēmijas laikā tiesas var skatīt lietas ar videokonferences starpniecību.

Saistībā ar iespējamu Covid-19 izplatīšanos ieslodzījuma vietās, likumprojektā paredzētas tiesības uzdot jebkurai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi pildīt jebkurus citus dienesta pienākumus, nekā noteikts amata aprakstā, vai pildīt tos citā struktūrvienībā. TM skaidroja, ka minētais nepieciešams, lai elastīgi varētu variēt ar ieslodzījuma vietu sistēmā esošajiem personāla resursiem, tai skaitā elastīgi nosūtot personālu no vienas ieslodzījuma vietas uz otru, no Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Mācību centra uz ieslodzījuma vietām un otrādi.

Ja ar Covid-19 saslimušo vai par kontaktpersonām ieslodzījuma vietas amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm skaita dēļ nebūs iespējams nodrošināt Ieslodzījuma vietu pārvaldei noteikto funkciju īstenošanu, tad likumprojekts paredz Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka tiesības rakstveidā lūgt Nacionālo bruņoto spēku palīdzību atbalsta sniegšanai ieslodzījuma vietu apsardzes, ieslodzīto uzraudzības un citu uzdevumu izpildes nodrošināšanai.

TM norādīja, ka praksē var veidoties situācija, ka kādas augstskolas galvenajai lēmējinstitūcijai, zinātniskā institūta zinātniskajai padomei vai zinātniskā institūta direktoram tuvākajā laikā var beigties darbības pilnvaru termiņš un attiecīgi ir jārīko jaunas vēlēšanas. Tāpēc, ņemot vērā Covid-19 izplatību, ar likumprojektu augstskolām un zinātniskajām institūcijām paredzētas tiesības lemt par minēto vēlēšanu atlikšanu uz laiku līdz 2021.gada 31.decembrim, pie nosacījuma, ka augstskola vai zinātniskais institūts tā lemj.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu