Kas notiktu, ja mums vairs nebūtu pieejams internets? (10)

Stenforda universitātes profesors Džefs Henkoks daudzu gadu garumā saviem studentiem uzdod uzdevumus, kas lekcijās apspriestās teorijas ļauj pārbaudīt praksē. Viens no uzdevumiem ir 48 stundas atturēties no interneta, bet šajās stundās piedzīvoto pēc tam apspriest. Līdz 2008. gadam šis uzdevums grūtības neesot sagādājis, taču 2009. gadā studentu reakcija pēkšņi esot bijusi citādāka.

"Kad pastāstīju par uzdevumu, auditorijā izcēlās dumpis. Studenti sacīja, ka tāds uzdevums ir netaisnīgs un nav paveicams," stāsta Henkoks.

Studenti norādīja, ka "atslēgšanās" pat tikai uz nedēļas nogali izpostīs viņu sociālo dzīvi, ierobežos iespējas paveikt uzdevumus citās lekcijās, kā arī liks tuviniekiem satraukties par viņu drošību.

Henkokam neatlika nekas cits - viņš piekāpās un šo uzdevumu nekad vairs nav uzdevis.

"Un tas bija 2009. gadā.

Ņemot vērā interneta izplatību tagad, pat nevaru iedomāties, ko studenti sacītu par šādu uzdevumu. Gan jau viņi par mani pasūdzētos universitātes vadībai," stāsta profesors.

Bet tagad, kad internets ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, jautājums par to, kas notiktu, ja tas pēkšņi pazustu, ir aktuālāks nekā jebkad iepriekš.

1995. gadā internetu lietoja mazāk nekā 1% pasaules iedzīvotāju. Mūsdienās internetu lieto 59% pasaules iedzīvotāju - vairāk nekā 4,6 miljardi cilvēku. 

Interneta izplatība pēdējos gados bijusi tik strauja, ka iedomāties ikdienu bez tā lielākā daļa cilvēku nespēj.

"Viena no lielākajām problēmām mūsdienās ir tāda, ka cilvēki internetu uztver kā kaut ko pašsaprotamu, bet tajā pašā laikā neapzinās, cik lielā mērā esam ļāvušies interneta ietekmei principā katrā mūsu dzīves aspektā. Nevienam pat prātā neienāk doma, ka piekļuves internetam varētu nebūt," stāsta Mičiganas universitātes profesors un grāmatas "Sabiedrība un internets" autors Viljams Datons.

Tomēr internets nav neaizskarams. Teorētiski tas varētu pārtraukt darboties gan nacionālā, gan reģionālā, gan globālā līmenī.

Viens no lielākajiem draudiem interneta darbībai ir kibernoziegumi. Pastāv iespēja, ka interneta darbību apturēt izdotos hakeriem, aktivizējot programmas, kas varētu piekļūt rūteriem. Tāpat internetu varētu paralizēt interneta domēnu serveru darbības iesaldēšana, kas vienkārši neļautu ielādēties nevienai vietnei.

Būtiskus traucējumus tīmekļa darbībā radītu arī zemūdens komunikāciju kabeļu sabojāšana, kas atvienotu vienu pasaules daļu no citas. Lai gan šie kabeļi nav viegls mērķis uzbrucējiem, reizēm tie var sabojāties nejauši. Tieši tas notika 2008. gadā Tuvajos Austrumos, Indijā un Dienvidaustrumāzijā, kā rezultātā tika nopietni traucēta interneta darbība.

Tāpat vairāku valstu valdībā ir "slēdzis", kas varot apturēt interneta darbību. Tāda iespēja 2011. gadā izmantota Ēģiptē, lai "Arābu pavasara" laikā ierobežotu protestantu iespējas koordinēt savas aktivitātes.

Līdzīgi iedzīvotāju protestu laikā ir rīkojušies arī Turcijā un Irānā. Lēš, ka šāds "slēdzis" ir arī Ķīnā. Lai aizsargātu valsti kiberuzbrukuma gadījumā, par šāda "slēdža" nepieciešamību runājuši arī ASV senatori. 

Tomēr visnopietnākais drauds interneta darbībai ir kosmoss. 

Piemēram, spēcīgs Saules uzliesmojums var paralizēt gan Zemes satelītu, gan elektrotīklu un datortīklu darbību.

"Ko nevar paveikt teroristi un sprāgstvielas, vienā mirklī var Saules uzliesmojums," norāda Stenforda Universitātes pētnieks un grāmatas "Kāpēc tīklam ir nozīme" autors Deivids Īglmens.

Tomēr interneta darbības traucējumi gan nebūtu ilgstoši.

"Ir vesela armija cilvēku, kas gatavi strādāt, lai viss darbotos. Interneta pakalpojumu sniedzēji un rūteru ražotāji ir atsaucīgi strādāt vienmēr, kad kaut kas negaidīti ietekmējis tīkla darbību," stāsta ASV bezpeļņas organizācijas "United States Cyber Consequences Unit" runasvīrs Skots Borgs.

Tiesa, mūsdienās esam tik atkarīgi no interneta, ka pat īss pārrāvums varētu radīt sekas. Tomēr, kas notiktu?

Pirmkārt, ietekme uz ekonomiku nebūtu tik traģiska, kā varētu padomāt.

2008. gadā "United States Cyber Consequences Unit" ekspertus lūdza prognozēt iespējamos scenārijus pilnīgas interneta darbības apstāšanās gadījumā.

Borgs un viņa kolēģi analizēja ASV piedzīvoto interneta darbības traucējumu, kas notikuši kopš 2000. gada un to ietekmi uz ekonomiku. Viņi izvērtēja to ietekmi uz 20 visvairāk skartajiem uzņēmumiem, kā arī vispārējos ekonomikas rādītājus, un secināja, ka interneta traucējumu ietekme uz ekonomiku bijusi salīdzinoši neliela.

"Bija uzņēmumi, kas ziņoja par zaudējumiem, kas mērāmi pat miljardos dolāru. Lai arī tādas nozares kā viesnīcu pakalpojumi, lidsabiedrības zaudējumus cieta, tie nekādā gadījumā nebija tik milzīgi," uzsver Skots Borgs.

Borgs ar saviem kolēģiem pētījis arī interneta atslēgšanas ietekmi konkrēti uz kāda uzņēmuma darbiniekiem. Pretēji studentu apgalvotajam, ka "atslēgšanās" visu sabojā, izrādījās, ka interneta pazušanai uz kādu laiku ir pozitīva ietekme. Cilvēki birojos pievērsušies sen atliktiem, taču svarīgiem darbiem, piemēram, dokumentu sakārtošanai. 

"Mēs jau jokojoties ierosinājām, ka, ja katru dienu uz pāris stundām izslēgtu datorus, kopumā produktivitāte augtu," stāsta eksperts.

Arī tūrisma nozare netiktu pārlieku ietekmēta, ja runa ir par interneta pazušanu uz pāris dienām. Eksperti norāda, ka lidmašīnas joprojām lidotu, vilcieni arī kustētos, tomēr, ja internets pazustu uz ilgu laiku, tas gan ietekmētu loģistiku.

"Uzņēmumiem vajadzētu sagatavot plānu darbības turpināšanai gadījumā, ja ilgstoši nav pieejams internets," norāda Īglmens.

Eksperti ir vienisprātis, ka ilgstoši globālā tīmekļa darbības traucējumi visvairāk varētu ietekmēt mazos uzņēmumus.

1998. gadā satelīta traucējumu dēļ pārtrauca darboties aptuveni 90% tobrīd ASV esošo peidžeru. Nākamajās dienās pēc notikušā Losandželosā aptaujāja 250 to lietotāju. Aptauja iezīmēja būtiskas atšķirības cilvēku noskaņojumā. Kamēr biroju darbinieki peidžeru neesamību uztvēra pat ar zināmu atvieglojumu, nesaskatot situācijā būtiskas problēmas, galdnieki vai santehniķi vairs nesaņēma ziņas no saviem potenciālajiem klientiem, kā rezultātā viņi vienkārši palika bez ienākumiem.

"Reakcija uz interneta pazušanu būtu ļoti individuāla arī šodien," pārliecināts ir eksperts.

Tomēr psiholoģiskie faktori, piemēram, nemiers un vientulības sajūta interneta neesamības apstākļos piemeklēs cilvēkus visos sabiedrības slāņos.

"Lielākā daļa cilvēku internetu lieto, lai komunicētu. Mēs esam pieraduši, ka varam sazināties cits ar citu jebkurā laikā un vietā. Ja šī iespēja pēkšņi tiks liegta, tas ietekmēs mūsu labklājību," skaidro Henkoks.

Viņam piebalso arī Borgs, kurš atzīst, ka gadījumā, ja atstājis savu telefonu mājās, jūtas kails.

"Man pēkšņi parādās muļķīgas domas, vai maz zinu, kur eju, ko daru," viņš stāsta.

Tomēr pastāv viedoklis, ka gadījumā, ja cilvēkiem vispār nebūtu interneta, visi kļūtu sabiedriskāki - vairāk laika pavadītu ar saviem draugiem un ģimeni. Taču eksperti šādam viedoklim nepiekrīt.

"Lielākā daļa cilvēku, kuri lieto internetu, patiesībā ir sociāli aktīvāki par tiem, kuri internetu nelieto," norāda Datons.

Līdzīgu uzskatu pauž arī Kopenhāgenas Universitātes pētniece Stīne Lomborga.

"Nav jau tā, ka pēkšņi gribētu labprātīgi sarunāties ar svešinieku autobusa pieturā, ja mums nebūtu telefonu. Iespējams, interneta neesamība uzlabotu sociālo situāciju, piemēram, darba vidē, bet kopumā tas radītu diskomfortu. Protams, viss nesabruktu, ja uz vienu dienu paliktu bez interneta, taču vairumam cilvēku pat tas liktos traģiski," viņa stāsta.

Svarīgi arī piebilst, ka Covid-19 pandēmijas laikā šāda problēma būtu pavisam citādāk skatāma.

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!