Taču ir arī citi viedokļi. Piemēram, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras docents Edvīns Danovskis izdevumam paudis, ka Administratīvo sodu likuma norma par sīko huligānismu nav piemērojama, jo aicinājumi internetā paši par sevi kārtību neapdraud un administratīvo sodu tiesībās pie atbildības saucams tikai cilvēks, kas pārkāpumu izdarījis, nevis kūdītāji vai atbalstītāji. Viņš arī norāda, ka demokrātiskā un tiesiskā valstī līdz šim nav bijis pieņemts sodīt personas, kuras ar dažādiem aicinājumiem vēršas pret valdības politiku vai kritizē valsts noteiktos ierobežojumus.
Arī Re:Baltica jau agrāk analizēja, kādas ir iespējas sodīt viltus ziņu izplatītājus.
VP Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko Re:Check stāsta, ka VP jau kopš pandēmijas sākuma monitorē to aktīvāko sociālo mediju lietotāju darbību, kuru komunikācija neaprobežojas ar personiskā viedokļa paušanu, bet pēc VP vērtējuma ir uz Krimināllikuma pārkāpšanas robežas. Jeremejeva un Kornatovskas lietu viņš nekomentē, taču skaidro, kā VP izvērtē, kuros gadījumos iejaukties, proti, ja apzināti izplatītas nepatiesas ziņas, cilvēki aktīvi aicināti neievērot ierobežojumus, kā rezultātā tiek traucēta sabiedriskā kārtība.
Būtiski, ka policija viena pati nevērtē, vai sabiedriskā kārtība ir traucēta. Resoriskajā pārbaudē iesaistīta arī iestāde vai organizācija, kas atzīst, ka darbībām bijušas kādas sekas, pamato to kaitīgumu. “Ja mēs saņemam no slimnīcas pamatotu iesniegumu, ka tika traucēts darbs, ka tika saņemti simtiem zvanu, pārslogota līnija, kāds no tiešām slimiem cilvēkiem nav saņēmis atbilstošo medicīnisko aprūpi, kā rezultātā tika izsaukta ātrā palīdzība, cilvēkam pasliktinājās veselība, tas arī ir huligānisms, tā arī izpaužas šo huligānisko darbību sekas,” stāsta Homenko.
RAKUS sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Namniece stāsta, ka pēc video ar Kornatovsku slimnīca saņēmusi draudu vēstules internetā. Viss notikušais arī ietekmējis emocionāli klimatu ārstniecības personu vidū.
Homenko atklāj, ka policija arī pievērš uzmanību dezinformācijas izplatītāju auditorijas apmēram, taču būtiskāka loma ir motīvam. Piemēram, reizēm cilvēku var uzrunāt individuāli, jo viņš nav tendēts uz likumpārkāpumu, bet problēmu var risināt citādi.
Policijas vēršanās pret melu ziņu izplatītājiem skaļi izskanēja jau 2018. un 2019.gadā. Tajā laikā tiesas priekšā stājās Niks Endziņš, kurš vairākos viltus ziņu portālos, piemēram, publicēja ziņu, ka sabrucis lielveikals ar nosaukumu Alffa, un simtiem cilvēku gājuši bojā. Toreiz viltus ziņu izplatītāju būtiskākais motīvs bija peļņa. Kibernoziegumu nodaļas vadītājs stāsta: “Viņi pelnīja naudu uz klikšķiem. Tā arī izskaidrojams viņu necilvēcīgums – viņi publicē jebkādas ziņas, lai pēc iespējas vairāk šokētu sabiedrību.” Šobrīd “klikšķu bums”, pēc policijas vērojumiem, esot norimis. Biežāk uzmanības lokā nonāk cilvēki, kuru motivācija ir pārliecība, proti, sazvērestību teorētiķi. Viņi mēģina piesaistīt cilvēkus, kuri pandēmijas laikā jūtas satraukti. “Tādā veidā šie emocionāli motivētie cilvēki iesaista cilvēkus nozieguma līdzizdarīšanā, huligānismā ar aicinājumu aktīvi pretoties pastāvošajiem normatīvajiem aktiem, pastāvošajiem ierobežojumiem, ignorēt epidemioloģiskās situācijas prasības, nevalkāt maskas,” viņš skaidro. Šādi cilvēki arī savā ziņā esot visbīstamākie, jo “līdz galam nesaprot savas darbības sekas, un uzskata, ka viņi dara pareizi, ka viņu pusē ir taisnība”.