Kam un kāpēc par viltus ziņu izplatīšanu draud kriminālatbildība?
Re:Check

FOTO: Ekrānšāviņš

Covid-19 pandēmijas laikā, kad ievērojami pieaudzis dezinformācijas apjoms un tās auditorija sociālajos medijos, arī mums cilvēki vaicā, kāpēc valsts iestādes pieļauj apzinātu melu izplatīšanu. Savukārt šonedēļ, kad Valsts policija (VP) aizturēja Valentīnu Jeremejevu un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra Gaiļezers feldšeri Marinu Kornatovsku saistībā ar viltus ziņām par Covid-19, citi pauda sašutumu, vai tā netiek ierobežota vārda brīvība. Vērsāmies VP un mēģinājām noskaidrot, kā viņi lemj, kad vajadzētu iejaukties.

Aizturētais, bijušais Zaļās partijas Rīgas nodaļas vadītājs Jeremejevs ir kustības Tautas varas fronte aktīvists. Organizācijas Facebook lapas sekotāju skaits ir viens no lielākajiem, ja salīdzina līdzīgas lapas, kas regulāri izplata dezinformāciju. Jeremejevs maldinājis gan par dažādām sadzīviskām lietām, piemēram, ēdināšanu skolās un siltuma tarifiem, gan publicējis nepatiesus ierakstus par dzīves apstākļiem Latvijā, gan arī veidojis daudz ierakstu saistībā ar Covid-19, tajā skaitā mudinot neievērot valdības noteiktos ierobežojumus, piemēram, braukt sabiedriskajā transportā bez maskām. Lielu uzmanību viņš izpelnījās decembra sākumā ar video, kurā intervēja Gaiļezera feldšeri Marinu Kornatovsku.

Tajā sieviete nepamatoti apgalvoja, ka Covid-19 vakcīnas nav pārbaudītas un cilvēkiem kaitēs, masku valkāšana nogalina bērnus un vēl vairāk – ka viņas kolēģi slimnīcā nevis palīdz, bet ar apšaubāmu medikamentu pasliktina Covid-19 pacientu stāvokli, un viņi tāpēc mirst. Vēlāk Kornatovska publicēja vēl citus video ar līdzīgiem apgalvojumiem. Viens no tiem sasniedza teju divu miljonu cilvēku lielu auditoriju, un vismaz 45 tūkstoši cilvēku ar to dalījās, līdz Facebook to izdzēsa. Ar video dalījās cilvēki Latvijā, Ukrainā, Igaunijā un, iespējams, vēl citās valstīs. 

FOTO: Ekrānšāviņš

Policija nav apstiprinājusi, ka aizturēja tieši šos divus cilvēkus, taču tas zināms, jo Jeremejeva sabiedrotie Facebook ievietoja video ar aizturēšanu. Abi aizturēti pēc Krimināllikuma 231.panta “Huligānisms”, ko piemēro par rupju sabiedrības kārtības traucēšanu, cilvēku miera, kā arī iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju darba traucēšanu. Vēlāk Jeremejevam tiesa piemēroja drošības līdzekli – apcietinājumu ar 50 tūkstoši eiro lielu drošības naudu. Kornatovskai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, ceturtdienas vakarā ziņoja Delfi.

Uz kāda pamata var sodīt?

Tieslietu ministrija un Prokuratūra izdevumam Jurista Vārds skaidroja, ka viltus ziņu izplatītājus var saukt pie atbildibas par huligānismu vai sīko huligānismu pēc Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. 

Jurista Vārds apkopojis arī citu ekspertu viedokļus. Arī viņi piemin pantu par huligānismu, norādot, ka norma jau tikusi piemērota, sodot par viltus ziņu izplatīšanu. Piemēram, LU Juridiskās fakultātes profesore Valentija Liholaja skaidro, ka krimināltiesību teorijā un praksē nostiprināta atziņa, ka kriminālsodāms huligānisms izpaužas kā rupja (ievērojamā mērā, būtiski, nopietni) sabiedriskās kārtības pārkāpšana, kad vainīgais tīši, aizskaroši vēršas pret citiem sabiedrības locekļiem, paužot atklātu sabiedrisko interešu nonievāšanu, nostādot tam pretī savas personiskās intereses un tādā veidā izrādot acīmredzamu necieņu pret sabiedrību. Viņa norāda, ka agresīva viltus ziņu izplatīšana, foto un video demonstrēšana, kuros paši pārkāpj likumu, kā arī aicina savus sekotājus darīt to pašu, rupja un agresīva valsts iestāžu amatpersonu un to pieņemto lēmumu, veselības aizsardzības sistēmas darbinieku rīcības komentēšana, tai skaitā aicināšana uz fizisku vardarbību pret konkrētām personām, un pretošanās likumam, kūdīšana pret valsts iestādēm un privātām personām (medicīnas iestādēm, tirdzniecības vietām utt.) atbilst pantā par huligānismu paredzētā nozieguma sastāva pazīmēm. Savukārt Saeimas deputāts Andrejs Judins (Jaunā Vienotība) norādīja, ka arī Saiemā apspriestas iespējas piemērot huligānisma pantu šādās situācijās, taču tiesas spriedumu, kas apstiprinātu šādu pieeju kā pareizu vai nepareizu, vēl nav. 

Taču ir arī citi viedokļi. Piemēram, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras docents Edvīns Danovskis izdevumam paudis, ka Administratīvo sodu likuma norma par sīko huligānismu nav piemērojama, jo aicinājumi internetā paši par sevi kārtību neapdraud un administratīvo sodu tiesībās pie atbildības saucams tikai cilvēks, kas pārkāpumu izdarījis, nevis kūdītāji vai atbalstītāji. Viņš arī norāda, ka demokrātiskā un tiesiskā valstī līdz šim nav bijis pieņemts sodīt personas, kuras ar dažādiem aicinājumiem vēršas pret valdības politiku vai kritizē valsts noteiktos ierobežojumus.

Arī Re:Baltica jau agrāk analizēja, kādas ir iespējas sodīt viltus ziņu izplatītājus.

Ko praksē dara policija?

VP Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko Re:Check stāsta, ka VP jau kopš pandēmijas sākuma monitorē to aktīvāko sociālo mediju lietotāju darbību, kuru komunikācija neaprobežojas ar personiskā viedokļa paušanu, bet pēc VP vērtējuma ir uz Krimināllikuma pārkāpšanas robežas. Jeremejeva un Kornatovskas lietu viņš nekomentē, taču skaidro, kā VP izvērtē, kuros gadījumos iejaukties, proti, ja apzināti izplatītas nepatiesas ziņas, cilvēki aktīvi aicināti neievērot ierobežojumus, kā rezultātā tiek traucēta sabiedriskā kārtība. 

Būtiski, ka policija viena pati nevērtē, vai sabiedriskā kārtība ir traucēta. Resoriskajā pārbaudē iesaistīta arī iestāde vai organizācija, kas atzīst, ka darbībām bijušas kādas sekas, pamato to kaitīgumu. “Ja mēs saņemam no slimnīcas pamatotu iesniegumu, ka tika traucēts darbs, ka tika saņemti simtiem zvanu, pārslogota līnija, kāds no tiešām slimiem cilvēkiem nav saņēmis atbilstošo medicīnisko aprūpi, kā rezultātā tika izsaukta ātrā palīdzība, cilvēkam pasliktinājās veselība, tas arī ir huligānisms, tā arī izpaužas šo huligānisko darbību sekas,” stāsta Homenko. 

RAKUS sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Namniece stāsta, ka pēc video ar Kornatovsku slimnīca saņēmusi draudu vēstules internetā. Viss notikušais arī ietekmējis emocionāli klimatu ārstniecības personu vidū.

Svarīgs arī motīvs

Homenko atklāj, ka policija arī pievērš uzmanību dezinformācijas izplatītāju auditorijas apmēram, taču būtiskāka loma ir motīvam. Piemēram, reizēm cilvēku var uzrunāt individuāli, jo viņš nav tendēts uz likumpārkāpumu, bet problēmu var risināt citādi.

Policijas vēršanās pret melu ziņu izplatītājiem skaļi izskanēja jau 2018. un 2019.gadā. Tajā laikā tiesas priekšā stājās Niks Endziņš, kurš vairākos viltus ziņu portālos, piemēram, publicēja ziņu, ka sabrucis lielveikals ar nosaukumu Alffa, un simtiem cilvēku gājuši bojā. Toreiz viltus ziņu izplatītāju būtiskākais motīvs bija peļņa. Kibernoziegumu nodaļas vadītājs stāsta: “Viņi pelnīja naudu uz klikšķiem. Tā arī izskaidrojams viņu necilvēcīgums – viņi publicē jebkādas ziņas, lai pēc iespējas vairāk šokētu sabiedrību.” Šobrīd “klikšķu bums”, pēc policijas vērojumiem, esot norimis. Biežāk uzmanības lokā nonāk cilvēki, kuru motivācija ir pārliecība, proti, sazvērestību teorētiķi. Viņi mēģina piesaistīt cilvēkus, kuri pandēmijas laikā jūtas satraukti. “Tādā veidā šie emocionāli motivētie cilvēki iesaista cilvēkus nozieguma līdzizdarīšanā, huligānismā ar aicinājumu aktīvi pretoties pastāvošajiem normatīvajiem aktiem, pastāvošajiem ierobežojumiem, ignorēt epidemioloģiskās situācijas prasības, nevalkāt maskas,” viņš skaidro. Šādi cilvēki arī savā ziņā esot visbīstamākie, jo “līdz galam nesaprot savas darbības sekas, un uzskata, ka viņi dara pareizi, ka viņu pusē ir taisnība”.

Interneta huligānu grupējums

Vienā no nesenākajiem gadījumiem var runāt par iesaistīto cilvēku grupējumu, uzskata VP pārstāvis. Par huligānismu grupā paredzēta pat brīvības atņemšana līdz 5 gadiem, teikts Krimināllikumā.

Šādā gadījumā tiek izšķirtas dažādas līdzdalības formas. “Ir viens cilvēks, kurš ir izdomājis savākt ap sevi sekotājus, un, ar viltus faktiem maldinot, panāk, lai viņi izpilda viņa prasības. Tad viņš viennozīmīgi ir organizators un uzkūdītājs. Cilvēki, kuri atbalsta viņu šo viltus ziņu veidošanā ar kādiem citiem viltus faktiem, savukārt ir atbalstītāji. Un cilvēki, kuri šajā gadījumā seko tam visam līdzi un izdara normatīvo aktu pārkāpumus, šajā organizētajā grupā ir nozieguma izdarītāji,” situāciju raksturo Homenko.

Grib aktīvāk darboties prevencijā

Kopš 2018.gada Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas lietvedībā uzsākti pieci kriminālprocesi, no kuriem divi veiksmīgi nodoti kriminālvajāšanai, viens nodots citai tiesībsargājošajai iestādei un arī nodots kriminālvajāšanai, bet vēl divi atrodas aktīvā izmeklēšanā. Viens no tiem ir process, kas saistīts ar Jeremejevu un Kornatovsku. Vēl šajā laikā sāktas 13 resoriskās pārbaudes, no kurām daļa izbeigtas, bet daļa joprojām turpinās.

Homenko stāsta, ka policija nav uzskaitījusi, cik nepatiesas informācijas izplatītājus uzrunājusi individuāli, nevis rosinājusi pārbaudes. Nākotnē VP gribētu savu darbošanos interneta vidē paplašināt, lai pabrīdinātu gan par nepatiesu ziņu izplatīšanu, gan, piemēram, par draudiem komentāros.

Viņš arī norāda, ka  tādā gadījumā uzrunātajiem cilvēkiem jāpārliecinās, vai vēstule tiešām saņemta no Valsts policijas oficiālajiem sociālo mediju kontiem. Tāpat viņš norāda, ka darbinieki nekādā gadījumā neprasīs ne saukt kredītkaršu informāciju, ne virtuāli apmaksāt sodu.