Covid-19 ⟩ Šodien valdība lems par vēl stingrākiem ierobežojumiem. Kādas izmaiņas mēs varētu sagaidīt? (14)

Netiks ieviests pilnīgs lokdauns

Neskatoties uz to, ka pirms valdība informēja par otrdienas sēdē pieņemtajiem lēmumiem izplatījās informācija, ka no 19. decembra Latvijā tiks ieviests lokdauns jeb pienākums iedzīvotājiem uzturēties savā dzīvesvietā, izejot no tās tikai pamatotas nepieciešamības gadījumā premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka iespējamie ierobežojumi netiks attiecināti uz pārvietošanās brīvību.

Jautāta, kāpēc valdība pagaidām atturas rīkoties līdzīgi citām Eiropas valstīm, tostarp Lietuvai, kas ieviesusi tā dēvēto "totālo lokdaunu", būtiski ierobežojot iedzīvotāju pārvietošanos, veselības ministre Ilze Viņķele (AP) norādīja, ka saskaņā ar epidemiologu vērtējumu epidemioloģiskā situācija Latvijā patlaban nav tik nopietna, lai ieviestu "tik ārkārtējus ierobežojumus".

Viņķele apgalvoja, ka Latvijas valdībai ir rīcības plāns, tā dēvētais "luksofora princips", saskaņā ar kuru ieviešami papildu ierobežojumi. Ministre atgādināja, ka Latvija pirmos ierobežojumus ieviesa vēl pirms Lietuvas.

Viņa uzskata, ka esošā situācija liecina, ka papildu regulācijas Ziemassvētku klusajā laikā ir nepieciešamas preventīvi, lai "trauslo inficēšanās stabilizāciju" izmantotu Covid-19 izplatības mazināšanai, lai pēc četrām nedēļām sagaidītu mazāku pacientu skaitu slimnīcās.

Kā norādīja Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs - "nav metodiskas grāmatas, kā rīkoties šādos gadījumos". Galvenais, pēc epidemiologa paustā, ir nodefinēt, kā rīkoties atbilstoši vairākiem kritērijiem un balansēt ierobežojumu nepieciešamību, efektivitāti un sabiedrības līdzdalību.

"Dotajā brīdī mēs neredzam, ka mums būtu tik slikta epidemioloģiskā situācija, ka būtu nepieciešams rīkoties kā kaimiņvalstīm," par nepieciešamību ieviest stingrākus ierobežojumus, kā tas ir Lietuvā, norādīja eksperts.

Tāpat eksperts atklāja, ka patlaban netiek novērots straujš saslimstības ar Covid-19 pieaugums, jo patlaban tas ir "lineārs", kas savukārt nozīmē, ka ieviestie ierobežojumi darbojas. "Zinot, ka pasākumi darbojas, katrs nākamais solis ir rūpīgi izvērtējams," piebilda Perevoščikovs.

Pagarināts skolēnu brīvlaiks

Valdība ceturtdien lems par skolēnu ziemas brīvlaika pagarināšanu par vienu nedēļu, otrdien sacīja Kariņš. Tāpat tiks sagatavoti īpaši ieteikumi, kā ģimenēm Ziemassvētkus pavadīt pēc iespējas drošāk.

Premjers stāstīja, ka pēc medicīnas ekspertu skaidrotā, situācija veselības aprūpes sistēmā ir raksturojama kā "kara medicīna", jo pieaugošā Covid-19 pacientu skaita dēļ slimnīcas ir spiestas samazināt savu pakalpojumu klāstu.

"Cīņā ar Covid-19 dienā zaudējam desmit cilvēku dzīvības, kas nav pieņemami," uzsvēra Kariņš.

Ministru prezidents aicināja sabiedrību izmantot gaidāmo svētku klusuma periodu, lai būtiski panāktu saslimstības samazināšanos.

Garāks brīvlaiks sagaidāms 1.- 6. klašu bērniem, bet skolēniem no 7. klases pagarinājuma nebūs un no 4.janvāra viņi varēs atsākt mācīties attālināti. Ministre atzīmēja, ka jaunākajām klasēm jebkurā gadījumā ir plānots mazāks klātienes mācību apjoms, tāpēc šī viena papildus brīvlaika nedēļa "neko daudz nemainīs", trešdien Latvijas Radio sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Ministriem par šo jautājumu domstarpību neesot.

Skaidrojot šādas papildus brīvlaika nedēļas nepieciešamību, Šuplinska uzsvēra, ka no Covid-19 izplatīšanās viedokļa svētki ir papildus riska laiks, tāpēc valdība domā par nedēļu atlikt bērnu atgriešanos skolās, lai nākamā gada sākumā būtu laiks vēlreiz vērtēt, kāda ir epidemioloģiskā situācija valstī.

Savukārt sejas aizsargmaskas visiem skolēniem esot nepieciešamas, lai plašāk atjaunotu klātienes mācības visiem skolēniem, arī tiem, kas mācās vecākajās klasēs, ko pašlaik ir grūti izdarīt 3 kvadrātmetru prasības dēļ, skaidroja politiķe.

Ministre pastāstīja, ka valsts plāno astoņu daudzkārt lietojamo masku iepirkšanu katram skolotājam un skolēnam, kas kopumā prasīšot ap 3 miljonus eiro. Iecerēts, ka ap 4.janvāri šīm maskām vajadzētu būt Latvijā un sāksies to sadale.

Šuplinska atzīmēja, ka pašlaik nevar pateikt, cik ilgi skolās vajadzēs lietot maskas, bet viņa cer uz slimības izplatības mazināšanos un vakcinācijas sākšanos, kas dotu pozitīvu ietekmi uz epidemioloģisko situāciju.

Jauni ierobežojumi tirdzniecības vietās, taču pulcēties joprojām drīkstēs

Patlaban VM izstrādātajā grozījumu projektā piedāvāts padarīt stingrākus tirdzniecības ierobežojumus, taču tie neskartu ne pārtikas, ne pirmās nepieciešamības preces, otrdien sacīja Viņķele.

Tāpat plānots aizliegt visa veida aktivitātes, kuras "var vispārējas veselības vārdā izlaist pāris nedēļas", piemēram, iekštelpu treniņi, mēģinājumi un citas nodarbes.

Pulcēšanās ierobežojumus VM piedāvājums neparedzot, turklāt netiekot plānots arī aizliegt ārkārtējās situācijas laikā rīkot protesta akcijas. Paužot personisko viedokli, Viņķele sacīja, ka izteikšanās brīvība ir nostiprināta Satversmē, tāpēc cilvēkiem būtu jāparedz šāda iespēja.

"Lai arī kāda nesena pieredze mums būtu, šis būtu saglabājams.

Bet, ja ir bažas, ka potenciālie protestu dalībnieki negrasās ievērot noteikumus, tad tas ir norišu atļaujas izsniegšanas un kontroles mehānisma jautājums," sacīja ministre.

LTV: Valdībā tomēr apsver cilvēku kustības ierobežošanu

Kā liecina LTV pieejamā informācija, valdība tomēr 17. decembra sēdē apsvērs arī pārvietošanās ierobežošanu, aicinot cilvēkus nepamest savu dzīvesvietu. Taču varētu ļaut doties uz savu īpašumu ārpus pilsētas.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV) LTV atklāja, ka pagaidām grūti prognozēt, kādi lēmumi tiks 17. decembrī pieņemti. Vienlaikus ministre pauda, ka stingrāki ierobežojumi ir nepieciešami un Ziemassvētku laiku kā tradicionāli kluso periodu jāizmanto, lai pārrautu vīrusa izplatības ķēdi.

Pašreizējā situācija Latvijā

Patlaban vērojama īstermiņa saslimstības ar Covid-19 līknes izlīdzināšanās, kamēr divu nedēļu periodā saslimstība joprojām turpina augt, otrdien pavēstīja Perevoščikovs.

Vadoties pēc viņa paustā, nedaudz samazinājies arī pozitīvo testu īpatsvars, bet testu skaits joprojām ir liels.

Vienlaikus samazinājusies arī saslimstība ar Covid-19 bērnu līdz 14 gadiem un personu virs 50 gadiem vidū. Kritums saslimstībā vērojams arī Rīgā un Pierīgā, kamēr šobrīd nav audzis to pašvaldību skaits, kur saslimstība ir īpaši augsta, atklāja epidemiologs.

Tomēr katru dienu atklāto gadījumu skaitu epidemiologs joprojām vērtē kā ļoti lielu.

"Vidēji mediķi dienā strādā ar 624 jauniem gadījumiem - tas ir milzīgs pacientu skaits, kurus vajag ārstēt,"

sacīja Perevoščikovs, piebilstot, ka, jo vairāk ir gadījumu, to lielāka ietekme tam ir uz epidemioloģiskās izmeklēšanas efektivitāti.

Parasti aktīvā SPKC uzraudzībā ir aptuveni 15 000 kontaktpersonu, kas eksperta vērtējumā ir ļoti liels personu skaits, jo katrā gadījumā pastāv iespēja, ka kontaktpersona potenciāli saslims.

Tāpat puse no visiem inficētajiem ir personas virs 50 gadiem, proti, vecuma grupā, kur visbiežāk pacientiem tiek prognozēta smagāka slimības gaita.

SPKC eksperts joprojām novēro, ka ir "paslēpta infekcijas izplatīšanās sabiedrībā" jeb gandrīz pusei no visiem atklātajiem gadījumiem nevar atrast konkrētu inficēšanās avotu.

Epidemiologs arī atgādināja, ka joprojām tiek novērots ievērojams stacionēto Covid-19 pacientu pieaugums. Pēc viņa paustā, hospitalizēto pacientu skaita pieaugums ir 35%.

"Katru dienu stacionē vairāk nekā 90 pacientus, tas nozīmē, ka pieaug noslogojums slimnīcām," piebilda eksperts.

Tikmēr trešdien jaunatklāto Covid-19 pirmo reizi pārsniedza tūkstoti. Veicot 9887 testus, tika konstatēti 1023 inficēšanās gadījumi un 25 nāves gadījumi. Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimuši 27 495 cilvēki, no kuriem 833 ārstējas slimnīcās.

Kaut gan patlaban nav zināms, ko tieši nolems valdība, visticamāk, no nākamās nedēļas būs jārēķinās ar jauniem ierobežojumiem Covid-19 izplatības samazināšanai. MK pārstāvji iepriekš norādīja, ka tie tiks pieņemti uz trim nedēļām, kas nozīmē, ka šogad Ziemassvētki un Jaunais gads būs jāsagaida tikai vienas mājsaimniecības ietvaros, atceroties parūpēties par savu un citu veselību un drošību un, iespējams, arī dzīvību.