Ķīnas ārsts Li Veņlians jau decembra beigās brīdināja kolēģus par jaunas slimības izplatīšanos, taču tika apsūdzēts baumu izplatīšanā. Vēlāk viņš nomira no Covid-19. Mediju "The New York Post" un "ProPublica" rīcībā nonākušas Ķīnas cenzoru direktīvas, kas parāda, kā Ķīnas cenzori notušēja Li nāvi un valdības iestāžu neizdarību.
7. februārī atklātībā nonāca ziņas, ka Uhaņas slimnīcas ārsts Li ir miris no jaunās slimības, par kuru bija brīdinājis. Par brīdinājumiem viņš saņēma draudus no policijas un apsūdzības "baumu izplatīšanā". Ķīnas sociālos tīklus pārņēma sēru un niknuma vilnis.
Taču Ķīnas cenzori nolēma šo reakciju apspiest un notušēt. Autoritārās, vienpartejiskās valsts interneta regulators Kibertelpas administrācija deva valdībai pakļautajiem ziņu izdevumiem rīkojumus, kuros brīdināja par "nepieredzētu izaicinājumu" un "tauriņa efektu", ko varētu izraisīt Li nāve.
"The New York Times" un "ProPublica" no hakeru grupējuma "C.C.P. Unmasked" ieguva Kibertelpas administrācijas slepenās direktīvas, kas tika izsūtītas uz Ķīnas austrumu pilsētu Handžou.
Tā ieguva arī Ķīnas IT uzņēmuma "Urun Big Data Services" iekšējai lietošanai paredzētos dokumentus. Ķīnas pašvaldības no kompānijas iepērk programmatūru, kas palīdz monitorēt internetā notiekošās diskusijas un vadīt interneta komentētāju "armijas".
Kibertelpas administrācija komunistiskajai partijai pakļautajiem propagandas medijiem aizliedza lietotnēs izsūtīt paziņojumus par Li nāvi, kā arī lika sociālo tīklu platformām pakāpeniski izņemt ārsta vārdu no populārāko tēmu sarakstiem.
Tika arī aktivizēts liels skaits viltus profilu, kuri sociālajos tīklos atstāja komentārus par nesaistītām tēmām.
"Kad komentētāji cīnās, ievirzot sabiedrības viedokli, tiem ir jāslēpj sava identitāte, jāizvairās no pārmērīga patriotisma un sarkastiskas cildināšanas. Tiem ir jābūt izmanīgiem un klusiem, lai sasniegtu rezultātus," norādīts vienā no rīkojumiem.
"Nelietojiet lietotņu paziņojumus, nepublicējiet viedokļus, nevairojiet spekulācijas. Drošā veidā kontrolējiet kaislības interneta diskusijās, neveidojiet mirkļbirkas, pakāpeniski izņemiet tās no aktuālajām tēmām, strikti kontrolējiet kaitniecisku informāciju," teikts norādījumos propagandas medijiem un sociālo tīklu platformām.
Rīkojumā vietējiem propagandistiem savukārt situācija aprakstīta šādi: "Mums ar skaidru prātu jāapzinās tauriņa efekts, izsisto logu efekts un sniega bumbas efekts, ko šis notikums var izraisīt, kā arī nepieredzēto izaicinājumu, ko tas sagādājis mūsu viedokļu vadībai internetā un kontroles darbam.
Visiem Kibertelpas administrācijas birojiem jāpievērš pastiprināta uzmanība viedokļiem internetā un izlēmīgi jākontrolē viss, kas nopietni kaitē partijai un valdības uzticamībai, kā arī uzbrūk politiskajai sistēmai."
"The New York Times" un "ProPublica" rīcībā nonāca vairāk nekā 3200 šādi rīkojumi un 1800 dienesta vēstules, ko izsūtīja Kibertelpas administrācija.
Lai arī Ķīna neslēpj, ka virtuālā vide pakļauta stingrai valdības kontrolei, atklātībā nonākušie dokumenti parāda to, cik lielā mērā darbības tiek koordinētas.
Ķīnas interneta cenzūras aparātu uztur milzīga birokrātija, "troļļu" armija ar viltus profiliem, īpaši pielāgotas tehnoloģijas un nepārtraukta propagandas mediju un sociālo tīklu uzraudzība.
Ķīna jau šī gada janvāra sākumā sāka kontrolēt informāciju par slimības uzliesmojumu - vēl pirms konkrētas jaunā koronavīrusa identificēšanas, norāda "The New York Times".
Dažas nedēļas vēlāk inficēšanās temps strauji pieauga, un Ķīnas varasiestādes centās apspiest jebkādu informāciju vai vērtējumu, kas valdības centienus atspoguļo pārāk "negatīvā" gaismā.
ASV un citas pasaules valstis apsūdzējušas Ķīnu mēģinājumos sākotnēji slēpt Covid-19 uzliesmojuma patiesos apmērus.
