Valsts kontroliera amatam izskata vismaz trīs kandidātus (1)

Valsts kontroliera amatam patlaban tiek izskatītas vismaz trīs kandidatūras, aģentūrai LETA pastāstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķis Krišjānis Feldmans.

JKP valsts kontroliera amatā vēlētos redzēt Valsts kontroles (VK) Otrā revīzijas departamenta direktori, VK padomes locekli Ilzi Grīnhofu. Feldmans pastāstīja, ka viņas atbildības jomā ir tēmas, kas saistītas ar aizsardzību, iekšlietām, tiesu varu, valsts drošību, kā arī korupcijas novēršanu un apkarošanu.

"JKP valde nolēma kontroliera amatam virzīt Grīnhofu. Viņai ir gan atbilstoša izglītība, gan ilgstoša pieredze darbā VK. Grīnhofa sevi parādīja kā kompetentu, politiski neitrālu profesionāli ar uzsvaru uz būtiskajām un sarežģītajām jomām, par ko atbild viņas departaments," teica Feldmans, piebilstot, ka Grīnhofa varētu būt laba kandidatūra pašreizējās valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas darba turpināšanai, arī turpmāk uzlabojot VK darbu.

Lai arī JKP vēlējās panākt koalīcijas vienošanos par vienu amata kandidātu, tas vismaz pagaidām neizskatās iespējams, atzina Feldmans, jo ir vēl vismaz divi kandidāti, ko varētu virzīt citas koalīcijas partijas.

Viens no šiem amata pretendentiem varētu būt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs Rolands Irklis, kurš savulaik bijis saistīts ar partiju "Vienotība" un "Pilsonisko savienību". Otrs kandidāts varētu būt VK piektā revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins. Šīs kandidatūras patlaban tiek vērtētas koalīcijas kuluāros.

Kā ziņots, jaunas kandidatūras minētajam amatam jāizvirza, jo amata pilnvaru otrais termiņš 2021.gada 19.janvārī beigsies pašreizējai valsts kontrolierei Krūmiņai.

Kandidatūras valsts kontroliera amatam izvirza Saeimas deputāti, noteic parlamenta Kārtības rullis.

Valsts kontrolieri amatā ieceļ Saeima uz četriem gadiem, un viena un tā pati persona nevar būt par valsts kontrolieri vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

VK ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde, un tā veic revīzijas atbilstoši Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem.

VK darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar valsts un pašvaldību līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniegt rekomendācijas atklāto trūkumu novēršanai.