Zemes lielākajā iekšzemes ūdens tilpnē - Kaspijas jūrā, strauji samazinās ūdens līmenis, vēsta portāls "15min" atsaucoties uz jaunāko "Communications Earth & Environment" publicēto pētījumu.

Daudziem sabiedrībā ir zināms, ka pasaules okeāna ūdens līmenis paaugstinās, taču, skatoties uz kontinentu iekšzemes ūdeņiem, situācija ir pilnīgi pretēja. 

Kad ledāji kūst, okeānos ietek saldūdens, un karstuma (un sausuma) dēļ Zemes iekšējie ūdeņi zaudē šo vērtīgo šķidrumu.

Saskaņā ar jaunāko pētījumu, strauji samazinās ūdens līmenis Kaspijas jūrā. Zinātnieki brīdina, ka šīs sāļās ūdenstilpnes ūdens līmenis līdz 21. gadsimta beigām pazemināsies no deviņiem līdz 18 metriem, ja emisijas turpinās pieaugt.

Kaspijas jūras atrašanās vieta.

FOTO: M.Prange/Communications Earth & Environment

Kaspijas jūra ir planētas lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma. Sālsūdens ezers bez noteces, bieži tiek pat uzskatīts par īstu jūru. Atrodas starp Āziju un Eiropu. Tiek saukts par jūru jau no seno romiešu laikiem, kad romieši, secinādami, ka ezera ūdens ir sāļš, nosauca to par jūru. Kaspijas jūras sāļums ir ap 1,2% - aptuveni trešā daļa no jūras ūdens sāļuma. Ūdens apmaiņas laiks - 250 gadi.

Šāda mēroga ūdens samazināšanās liktu pazust gandrīz visam Kaspijas jūras ziemeļu šelfam un daļēji arī turkmēņu šelfam, kas atrodas dienvidaustrumos. Austrumu robeža būtu "pilnīgi sausa", saka pētnieki. Sliktāko scenāriju, kad jūras līmenis nokrītas par 18 metriem, klimata modeļi pētījumā uzrāda ar 34% varbūtību. 

Ūdens līmenis šajā reģionā turpina samazināties, bet vietējā sabiedrība joprojām nenovērtē šo milzīgo krīzi. Pat zinātnieku aprindās būtībā valda neziņa, kas šobrīd notiek. 

Ar sarkano krāsu atzīmētas "riska zonas", kurās draud ūdens izzušana.

FOTO: M.Prange/Communications Earth & Environment

Starptautiskā klimata pārmaiņu komisija nevienā no ziņojumiem nav apsvērusi iekļaut ezera iztvaikošanu klimata pārmaiņu dēļ. Tāpat komisija nav pievērsusies Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) miera attīstības mērķiem. 

"Nākotnē Kaspijas jūras līmeņa izmaiņu nezināmais aspekts - ezeru un jūras līmeņa pazemināšanās kontinentos globālā mērogā ietekme var būt ļoti postoša un var apdraudēt iztiku miljoniem cilvēku visā pasaulē," norāda pētnieki. 

14

Bez tūlītējiem rīcības pasākumiem Kaspijas jūrai draud izzušana. Tādēļ, pēc pētījuma autoru domām, steidzami nepieciešama starptautiska darba grupa. Ja nekas netiks darīts, tad sekas apkārtējai videi būs milzīgas. Prognozētā ūdenstilpnes ūdens līmeņa samazināšanās nopietni ietekmētu unikālo apkārtējo ekosistēmu, jo sekls ūdens dienvidu daļā ātri novestu nenovērtējamu biotopu, nārsta vietu, pārtikas avotu zudumu zivīm, putniem, roņiem un daudziem citiem dzīvnieku valsts pārstāvjiem. 

"Prognozētā Kaspijas jūras līmeņa samazināšanās, visticamāk, izraisīs ievērojamas izmaiņas ekosistēmā, apdraudot unikālos Kaspijas jūras biotopus, kas šajā baseinā ir attīstījušies miljoniem gadu," secināts jaunākajā pētījumā. 

14

Arī Kaspijas jūras aizsargātās teritorijas tiks "neatgriezeniski pārveidotas", teikts pētījumā.

"Nāves zonas", visticamāk, radīsies, paaugstinoties temperatūrai un upēm pārvadājot mazāk skābekli uz Kaspijas jūru, kas ietekmē gan seklākos, gan dziļākos iekšējos ūdeņus, līdzīgi, kā tas jau notiek dažās pasaules okeānu teritorijās. 

Satraucošas ir arī ģeopolitiskās sekas. Vietējā ekonomika, kas ir atkarīga no zvejas un jūras tirdzniecības, tiks neatgriezeniski ietekmēta, tāpat kā piekrastes ostas, kas "pēkšņi" atradīsies tālu no ūdens. Zaudējumi, visticamāk, saasinās arī ūdens trūkuma problēmas sausajā reģionā, kas tādejādi varētu izraisīt starptautiskus strīdus. 

"Tā kā miljoniem cilvēku iztika un nodrošinātība ar pārtiku ir atkarīga no Kaspijas jūras, šo ekosistēmas pakalpojumu zaudēšanai būs krasas sociālekonomiskas sekas un tas var izraisīt vietējus un reģionālus konfliktus - etniski daudzveidīgajos reģionos, kur spriedze jau tagad ir izveidojusies," saka eksperti.

14

Tomēr tiek uzsvērts, ka tā nav tikai Kaspijas jūras problēma. Vairākos nesenos pētījumos ir parādīts, ka slēgtās jūras un ezeru sistēmās ūdens līmenis pazeminās galvenokārt klimata pārmaiņu dēļ, kontinentam "izžūstot". Tā kā ezeriem nav noteces, tie ir īpaši neaizsargāti pret temperatūras paaugstināšanos. Ezeru ūdens līmeņus gandrīz "vienpersoniski" nosaka nokrišņi, upju pieplūdums un iztvaikošana. Līdzīgs nosacījums ir Kaspijas jūrai, kuras pieplūdums atkarīgs no Volgas upes. 

Precīzi ezeru atkāpšanās modeļi visā pasaule ir svarīgi, lai varētu saglabāt šīs vērtīgās ekosistēmas, kā arī balstītu ekonomiku un sabiedrību. Diemžēl ir par vēlu izglābt Kaspijas jūru, vienkārši samazinot emisijas. Jau šobrīd iekšzemes ūdenstilpne katru gadu samazinās no sešiem līdz septiņiem centimetriem.

Pētnieki uzsver, ka ir steidzami jāveic intensīvi reģionālie pielāgošanās un mazināšanas pasākumi. Sabiedrības informētība būtu laba lieta ar ko sākt. Jau vairākus desmitus gadu iekšzemes ūdenstilpņu samazināšanās ir pārprasta un ekspertu ignorēta. 

"Piemēram IPCC pirmajā novērtējuma ziņojumā (1990.-1992. gadā) ir ierosināts veikt Kaspijas jūras līmeņa paaugstināšanu aptuveni no 2010. gada. Neviens no IPCC ziņojumiem šo problēmu tālāk vairs nerisina," ziņo pētnieki.

14

Pētījumu trūkums ir tikai daļa no problēmas. Kaspijas jūras neaizsargātība un riski pret ūdens zudumu ir tikai tagad izpētīti. Pētnieki, balstoties uz Kaspijas jūras problēmu, aicina rīkot globālu kampaņu, lai palielinātu izpratni un uzlabotu pētījumus arī par citiem pasaules "zūdībā" ejošajiem ezeriem un iekšējiem ūdeņiem. Šīs ūdenstilpnes tika atstātas novārtā pārāk ilgi. 

"Daudzi cilvēki pat nezina, ka klimata pārmaiņu dēļ iekšzemes ezers dramatiski sarūk, kā to parāda mūsu modeļi," saka Matiass Prandžs, kurš izstrādājis klimata modeļus Brēmenes universitātē Vācijā. 

14

"Tad mēs to vienkārši pamanījām. Mums ir vajadzīgi vairāk pētījumi un labāka izpratne par globālās sasilšanas sekām šajā reģionā," saka Prandžs.