Pēdējā laikā aizvien biežāk Latvijas mežos novērojama neparasta dabas parādība - ledusmati

Kā vēsta "Latvijas valsts meži", cukurvatei līdzīgos, baltos veidojumus viegli pamanīt laikā, kad vēl nav uzsnigusi krietna sniega sega vai kad tas jau ir nokusis. Ziņkārīgo skatienam ledusmati ļaujas noteiktu faktoru ietekmē.

Pirmkārt, nemainīga gaisa temperatūra vien nepilnu grādu zem nulles atzīmes vismaz divu, trīs stundu garumā. Otrkārt, noturīgs bezvējš, piemēram, lapu koku, jauktos vai egļu mežos. Cītīgākie dabas skaistuma vērotāji atklājuši, ka tie mēdz rasties vienā un tajā pašā vietā vairākus gadus pēc kārtas.

Ledusmati atrodami uz mirušu, mitru lapu koku un krūmu, nereti arī egļu stumbriem un atsevišķiem zariem – gan uz stāvošiem trupekļiem, gan uz kritalām. Zīmīgi, ka tie lokalizējas vienīgi ar mizu nesegtās vietās – tieši uz koksnes. 

Pēc atraduma rūpīgas izpētes, var redzēt, ka tas ir parasts, tomēr savdabīgi strukturēts ledus, kas neskaitāmu tievu, matveidīgu pavedienu kopas veidolā stiepjas prom no beigtā koka. Katra atsevišķā pavediena caurmērs ir vien 0,01 – 0,02 mm.

Smalko pavedienu kumšķis var būt daždažādi locīts, savijies, sacirtojies. Divas vienādas ledusmatu vijumu kopas neatrast.

Kas rada šo balto ledus aukliņu vijumus? Ledusmatu veidošanos provocē sēne "Exidiopsis effusa", kas mīt mirušā koksnē, tomēr jāuzsver, ka tie ir vien sēnes radīti veidojumi. Kad, temperatūrai pazeminoties nedaudz zem nulles, sēnes apdzīvotais koks sāk sasalt, no tā porām pamazām izspiežas ūdens.

Sēne izdala dažādas specifiskas ķīmiskas vielas, kas liek katram jaunajam no koka izkļuvušajam ūdens pilieniņam atstumt iepriekš jau sasalušā ūdens kristāliņus tālāk no sevis un tikai pēc tam pašam sasalt ledus gabaliņā. Piliens pēc piliena – matiņš stiepjas garāks un garāks.  Ledusmatu veidošanās var turpināties, kamēr vien sēnes apdzīvotajā koksnes daļā saglabājas ūdens.