Svētdienā, 1925. gada 5. aprīlī plkst. 21 vakarā Tallinas pilsētas rajona Nemmes mežā tika atrasts gados jauns cilvēks ar vairākām brūcēm uz galvas, krūtīm un kakla. Zem vīrieša zeme bija piesūkusies ar asinīm, taču viņš bija dzīvs, vēsta laikraksts "Sobranna".

Policistiem uzreiz bija skaidrs, ka tā nav laupīšana. Atrastais vīrietis neilgi pēc notikušā no gūtajām traumām gāja bojā. 

Uz notikuma vietu izsauktie policijas darbinieki, pārbaudot vīrieša drēbes, atklāja cietušā identitāti - tas bija 35 gadus vecais Johans Osilgs.

Policija sāka lietas izmeklēšanu un meklēja nozieguma aculieciniekus. Vairāk garāmgājēji bija novērojuši divus vīriešus, kuri kāvās netālu no Valdeku ielas. Pēc tam viens no vīriešiem nokrita, bet otrs skrēja uz meža pusi.

Nokritušais vīrietis bija Osilgs. Aculiecinieki no attāluma nebija spējīgi saskatīt otra vīrieša seju, kurš bija brutāli piekāvis Osilgu.

Policija gan ātri vien atrada vainīgo. Tas bija vietējais Nemmes rajona iedzīvotājs - 50 gadus vecais Johaness Kirisbergs.

Viņš daudziem cilvēkiem jau bija paspējis izstāstīt par sarežģīto situāciju ģimenē, kas beidzās ar asinsizliešanu mežā.

Greizsirdība

Kirisbergs ir bijušais kalējs, kurš dzīvoja Valdeku ielā 66 kopā ar sievu Helēnu un trim bērniem.

Helēna ar Johanesu iepazinās Vācijas okupācijas laikā, kad viņai bija 24 gadi, bet Kirisbergam 35 gadi. Johaness kara laikā tika uzskatīts par pazudušu. Ar laiku Kirisbergiem piedzima trīs bērni un ģimenes pulku papildināja arī suns.

Kirisbergu attiecības strauji pasliktinājās 1923. gadā, kad uz Nemmi pārcēlās Osilgs. Tolaik viņš Tallinā ieradās, lai atrastu darbu un kļuva par Kirisbergu ģimenes draugu.

Johaness ar laiku sāka saprast, ka viņa sievas un Osilga attiecības ir kļuvušas pārāk tuvas, kas viņā izraisīja greizsirdību. 

Laikam ejot, attiecības starp abiem vīriešiem kļuva arvien saspīlētākas, kas reizēm mēdza beigties ar dūru vicināšanu. Pēc vienas no šādām reizēm uz Kirisberga rokas palika pamatīga rēta.

Vienā dienā Helēna pameta Johanesu un pārcēlās uz dzīvi pie Osilga, kurš dzīvoja Kirisbergiem teju kaimiņos, bet vēlāk atgriezās mājās pie vīra.

Liktenīgā diena

Lai gan Helēnas un Johanesa attiecības nebija beigušās, viņa turpināja pa naktīm apciemot Osilgu. Kirisbergs bija pārbijies, dusmīgs un draudēja nošaut Helēnu un viņas mīļāko. Viņš pat sāka nēsāt līdzi nazi.

Liktenīgajā dienā Kirisbergs devās uz Tallinas centru, lai iegādātos jaunu gultas veļu. Pa ceļam viņš iegriezās kādā restorānā, kur tajā brīdī atradās viņa draugi.

Viņš draugiem sūdzējās par problēmām ģimenē un nosodīja Osilgu. Bēdīgā noskaņojumā Johaness devās mājās, taču pa ceļam satika Osilgu.

Kā apgalvoja aculiecinieki, Osilgs uzbruka pirmais, iesperot Kirisbergam ar kāju pa vēderu. Johaness nokrita, taču piecēlās un metās uzbrukt Osilgam.

Kirisbergs brutāli piekāva Osilgu un knapi elpojošo mīlnieka ķermeni pēc tam pavilka nost no ceļa, lai zirgi ķermeni nesabradātu.

Slepkava ātri tika atmaskots. Gaidot sodu, Kirisbergs nervozēja, jo viņš satraucās, ka viņam tiks piespriests 10 gadu cietumsods.

Tiesa notika 1925. gada septembrī. Kirisbergs bija kluss un mēģināja pierādīt, ka slepkavība bijusi nejauša - pašaizstāvēšanās nolūkos. Liecību sniedza arī Helēna Kirisberga, taču savos iespaidos viņa bija piezemēta. 

Tiesa, gala rezultātā ar vainu mīkstinošiem apstākļiem Kirisbergam piesprieda četru gadu cietumsodu.