Iemesli nezaudēt cerību 2021. gadā. Pandēmijas radītie defekti var kļūt par efektiem (1)

Un tomēr - kaut kādā ziņā viss nav bijis tik slikti. Satraucošo mediju virsrakstu blicē pavīd arī vesela virkne pozitīvu pārmaiņu. Tāpat arī visi satraucošie periodi un valstu ārkārtējie stāvokļi ir atklājuši jaunas aizraujošas iespējas - iespējams, ka 2021. gads tiks pavadīts atveseļošanās un atgūšanās zīmē, taču šim gadam ir visas iespējas kļūt par gadu, kurā mēs sākam piekopt labāku dzīvesveidu.

Klusu revolūciju piedzīvoja darba kultūras maiņa. Līdz vīrusa uzliesmojumam lielākā daļa priekšnieku uz darbu no mājām skatījās kā uz iespēju darbiniekiem paslinkot. Bet valstu ekonomika ir izdzīvojusi, pateicoties ātrai un samērā vienmērīgai darba pielāgošanai no birojiem uz dzīvesvietām.

"Ierastais darbalaiks no pulksten 9 līdz 17 birojā ir miris,"

medijam "The Independent" norāda Mančestras universitātes organizāciju psiholoģijas un veselības profesors Kerijs Kūpers. "Pirms pandēmijas no darbiniekiem bieži varēja dzirdēt to, ka cilvēki vēlas elastīgāku darbalaiku. Pandēmijas laikā un pēc pandēmijas uzņēmēji vēlas, lai uzņēmumi nebankrotētu, tāpēc, lai ietaupītu naudu, viņi meklē iespējas, kā samazināt birojus."

Profesors Kūpers norāda, ka recesijas parasti noved pie prokrastinēšanas, kas bieži vien  izpaužas kā strādāšana pēc darbalaika vai pat esot slimam. "Īstermiņā pastāv draudi, ka "prokrastinēšana" rodas digitalizācijas dēļ - cilvēki organizē pulku nevajadzīgas tiešsaistes sanāksmes un tā tālāk," viņš saka. "Bet, kad tas tiek sakārtots, jūsu darba kultūra mainās."

"Lielākā daļa uzņēmumu tagad saprot, ka vadītāji var turpināt uzstādīt mērķus un ļaut lielākajai daļai darbinieku turpināt darbu daudzreiz elastīgāk. 

Daudzi jaunieši joprojām var vēlēties atrasties birojā - viņi vēlas mācīties, viņiem ir nepieciešami mentori. Es domāju, ka topošie vadītāji tiks paaugstināti, pamatojoties uz viņu emocionālo inteliģenci, lai prasmīgi pārvaldītu šo posmu."

Protams, nav ieguvumu bez zaudējumiem. Ir izkristalizējušies acīmredzami zaudētāji - sākot no viesnīcu īpašniekiem līdz ātro uzkodu vietu ķēdēm. Bet pilsētplānotāji un vides speciālisti gadu desmitiem ilgi ir sapņojuši par efektīvākiem un ilgtspējīgākiem pārvietošanās veidiem.

Daudzi no mums vairāk laiku pavada pastaigājoties vai nodarbojas ar riteņbraukšanu, tādejādi iepazīstot labāk savus rajonus un zaļās zonas. Taču teju visi izbaudīja tīrāku gaisu un pamanīja putnu dziesmu atgriešanos pilsētvidē, ko līdz šim bija apslāpējis satiksmes troksnis.

Vai satiksmes rūkoņa atgriezīsies 2021. gadā un pēc tam? "Global Carbon Brief" analīze liecina, ka pandēmijas radīto ierobežojumu dēļ globālās CO2 emisijas šogad ir samazinājušās par 7%. Lai gan nākamajos pāris gados ir gaidāms krietns atsitiens, daži eksperti cer, ka pandēmijas laikā novērotais oglekļa emisiju samazinājums nesīs pozitīvu efektu nākotnē.

Starptautiskā klimata pētījumu centra direktors Glens Pīterss pauž, ka vēl ir pāragri teikt, cik noturīgas un noderīgas pārmaiņas šogad varētu palīdzēt panākt risinājumu ārkārtas klimata problēmās, taču norāda, ka ir izkristalizējušies daudzi efekti, lai turpinātu cerēt uz labāko.

"Lielākā daļa emisiju samazinājuma bija transporta jomā, un šajā nozarē varētu notikt dažas izmaiņas," viņš saka.

"Varbūt aviācijas izaugsme neatgriezīsies pirms Covid-19 līmeņa, jo bizness saprot, ka no ceļojumiem var izvairīties. Varbūt daži sapratīs, ka riteņbraukšana bija labāka alternatīva nekā iepriekš uzskatīja."

Pīterss cer, ka valdības izmantos atveseļošanos, lai "virzītu" zaļo politiku un atbalstītu atjaunojamo tehnoloģiju priekšrocības. "Pozitīva zīme ir tā, ka fosilās nozares ir cietušas smagāk nekā atjaunojamās nozares... Varbūt tas var dot valdošajām varām pārliecību par līdzekļu novirzīšanu zaļākā virzienā," viņš saka.

Piemēram, Ķīna septembrī apņēmās sasniegt oglekļa neitralitāti līdz 2060. gadam. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins aicināja panākt "zaļo atveseļošanos" pēc pandēmijas, un ir cerība, ka nākamais ASV prezidents Džo Baidens noteiks to pašu darba kārtību.

Runājot par pašu vīrusu, vakcīnas izveidošana nozīmē to, ka cīņa ar to ir kļuvusi daudz skaidrāka nekā visu aizvadīto gadu kopš marta. Neskatoties uz to, ka mediķiem nākas sastapties ar milzīgu pacientu skaitu, kas gaida citas ārstēšanas metodes, veselības eksperti Lielbritānijā domā, ka ārstniecības iestādes 2020. gadā ir apguvušas vitāli svarīgas mācības.

"Tas, ko mēs šogad esam redzējuši, ir tas, ka medicīnas iestādes, plašs publiskais sektors un brīvprātīgās organizācijas, strādā labāk nekā iepriekš,"

pauž "Nuffield Trust" stratēģijas direktore Helēna Bekingema. "Iestādes ir atcēlušas dažus no vecajiem šķēršļiem un hierarhijām un izveidojušas patiešām efektīvas attiecības, kurām būtu jāveido pamats viņu labākai nākotnei."

Bekingema pauž, ka veselības dienesti Lielbritānijā ir ļoti labi pielāgojušies attālinātam darbam un konsultācijām. "Mēs zinām, ka tas tā tagad var darboties. Tas nozīmē, ka cilvēki, kas nonāk fiziskās veselības aprūpes iestādēs, ir tie cilvēki, kuriem patiešām tur jāatrodas. Bija plānots ieviest attālinātās konsultācijas arī bez pandēmijas, bet Covid-19 to paātrināja."

Kamēr pārējā pasaule 2020. gada beigās varēja pacelt glāzi šampanieša un atviegloti uzelpot, Lielbritānijā valdot pamatīgs satraukums par "Brexit". Pieaugošais pierobežas haoss met tumšu ēnu pār valsti. Taču pastāv cerība, ka populistiskā politika, kas palīdzēja to īstenot, drīz beigsies.

Pēdējo mēnešu laikā lielā daļā Eiropas ir samazinājies atbalsts labējo populistu partijām, vismaz daļēji, jo daudzviet šīs partijas rūpējās par efektīvu cīņu pret koronavīrusu. Pandēmija ir atgādinājusi sen aizmirstu patiesību, ka eksperti - arī tie, kas mūs uztur dzīvus - nav tautas ienaidnieki, tādejādi sarūk uzticība valdošajām varām.

Lai arī cik grūts 2020. gads ir bijis un cik grūti varētu būt nākamie mēneši, atveseļošanās ir ideāla iespēja pārveidot sabiedrību. Mums nekad nav bijušas tik labas izredzes, raksta "The Independent".