Dombrovskis: Eiropas Atveseļošanās fonda līdzekļi ir paredzēti ekonomikas transformācijai, nevis atjaunošanai pirms krīzes stāvoklī

Valdis Dombrovskis

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Eiropas Atveseļošanās un noturības fonda līdzekļi ir paredzēti ekonomikas zaļajai un digitālajai tirdzniecībai, nevis tādas situācijas atjaunošanai, kāda tā bija pirms Covid-19 izraisītās krīzes, aģentūrai LETA pauda Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Pēc viņa paustā, lai valstis varētu piesaistīt līdzekļus no Atveseļošanās un noturības fonda, tām ir jāsagatavo savi nacionālie ekonomikas atjaunošanas un noturības plāni. Pēcāk EK šos plānus apstiprinās un valstis varēs saņemt finansējumu.

ES tirdzniecības komisārs uzsvēra, ka EK vērtēs noteiktos mērķus, proti, 37% valdībām ir jāatvēlē klimata mērķu sasniegšanai un 20% - digitālo mērķu sasniegšanai, kaut gan šis finansējums var pārklāties, jo var būt arī tādi pasākumi, kas aptver abus mērķus.

Tāpat, pēc Dombrovska paustā, EK vērtēs, kādā veidā tiek risinātas problēmas, kas valstī ir bijušas jau pirms krīzes, problēmas, kas ir identificētas Eiropas Semestra ietvaros un kur EK sniegusi valstīm specifiskas rekomendācijas, kā arī to, cik lielā mērogā projekts atbilst kopējām Eiropas prioritātēm.

Jautāts, kas būtu jādara Latvijas valdībai, lai tā veiksmīgāk varētu izmantot fonda līdzekļus, EK priekšsēdētājas izpildvietnieks sacīja, ka šajā gadījumā ir svarīgi, lai valdība, gatavojot šo plānu, ņemtu vērā kopējos uzstādījumus un, pielāgotu tos Latvijas specifiskajai situācijai.

"Gribu uzsvērt dažus aspektus, piemēram, Latvijas gadījumā, ja runājam par klimata mērķiem, var būt daudz un dažādu iniciatīvu. Viena no tādām Eiropas līmeņa iniciatīvām, ko EK ir izsludinājusi, ir tā saucamais renovāciju vilnis - ēku renovācija un energoefektivitātes paaugstināšana, kur Latvijai joprojām ir daudz darāmā," pauda ES tirdzniecības komisārs.

Viņš vērsa uzmanību, ka Latvijā aizvien ir ļoti daudz ēku, kas nav siltinātas un nav energoefektīvas. Dombrovskis atzīmēja, ka šādiem mērķiem varētu paredzēt būtisku līdzekļu daļu, jo, no vienas puses, tas ļaus sasniegt klimata mērķus, no otras puses - īstermiņā radīs ekonomikas stimulu, kas savukārt ir darbvietas celtniecības sektorā un arī citos sektoros, kas saistīti ar ēku renovācijas darbiem.

Dombrovska ieskatā Latvijas gadījumā ir svarīgi vērtēt arī to, lai ekonomikas atjaunošana, kas tiks īstenota, būtu iekļaujoša, lai būtu pasākumi, kas vērsti arī uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu.

Viņš klāstīja, ka būtu nepieciešams vērtēt arī iedzīvotāju prasmes, lai tās varētu pielāgot mainīgajām darba tirgus prasībām, kas neapšaubāmi ir saistīts ar darba tirgus un ekonomikas transformāciju. Dombrovskis pieļāva, ka darba tirgus mainīsies, tāpēc ir jāsniedz atbalsts iedzīvotājiem, kuriem saistībā ar ekonomikas transformāciju nepieciešama pārkvalifikācija.

Savukārt, vērtējot Latvijas ekonomikas attīstību, lai valsts varētu pārvarēt tā saucamo vidējo ienākumu slazdu, ir ļoti svarīgi turpināt kāpināt ekonomikas produktivitāti, Latvijas preču un pakalpojumu pievienoto vērtību, un tam ir nepieciešami ieguldījumi zinātnē, izpētē, inovācijās, akcentēja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks.

Viņš uzsvēra, tieši šajās jomās Latvijā ir vieni no zemākajiem ieguldījumiem ES, bet bez ieguldījumiem būtiski produktivitātes kāpumu panākt nevarēs. Tāpēc šajās jomās ir jāiegulda, lai kopumā veicinātu Latvijas ekonomikas produktivitātes kāpumu, pauda ES tirdzniecības komisārs.