Pagājusi vairāk nekā nedēļa kopš Covid-19 vakcinācijas starta Latvijā. Kā jūtas pirmie potes saņēmēji? (19)

Otrajos Ziemassvētkos Latvijā saņemtas pirmās "Pfizer/Biontech" Covid-19 vakcīnas, šajā dienā atsevišķās Eiropas Savienības (ES) valstīs tika vakcinēti pirmie cilvēki. ES vakcinācijas kampaņa oficiāli sākās dienu vēlāk, bet pie mums - pērnā gada 28. decembrī.

Līdz trešdienai, 6. janvārim, Latvijā vakcinēti aptuveni 4595 mediķu. Pirmais mediķis Latvijā pret koronavīrusa saņēma poti 28. decembrī ap pulksten 8 no rīta. Lielākā daļa no portāla "Apollo.lv" aptaujātajiem mediķiem pirmajās 10 dienās pēc vakcīnas saņemšanas jutušies labi un būtiskas blakusparādības nav novērojuši. 

Blakusparādības kā jebkurai citai vakcīnai

Ārsts anestezioloģijā un reanimatoloģijā Arvīds Bērziņš bija viens no pirmajiem, kas vakcinējās. "Vakcinācijas dienā vispār nekādas izmaiņas pašsajūtā nebija. Pirmajā dienā drusku sāpēja plecs, bet ne par kripatiņu vairāk kā pēc gripas vakcīnas," pastāstīja Bērziņš, piebilstot, ka trešajā dienā nelielās sāpes izzuda vispār.

Vaicāts, kā pagājušas 10 dienas pēc vakcinācijas pret Covid-19, ārsts Jānis Vētra norāda, ka jūtoties lieliski: "Nav nekādu simptomu un sūdzību. Tagad gaidu otro vakcīnas devu, lai justos drošāk par iespēju nesaslimt." Uz jautājumu, vai šobrīd ir bail inficēties, Vētra norāda, ka "maksimāla imunitāte pret vīrusu tiek sasniegta pāris nedēļu laikā pēc otrās saņemtās vakcīnas", tāpēc iespējamība pastāv.

"Šobrīd joprojām paliek spēkā visi piesardzības pasākumi kā sabiedrībā, tā arī slimnīcās," norāda Vētra.

Kardiologs Kārlis Griķis norāda, ka vakcīna nav izmainījusi viņa pašsajūtu un ikdienas gaitas: "Kopš potes nostrādātas četras diennakts maiņas un noiets 37 kilometru trekings." Viņš norāda, ka vienīgā komplikācija, kas bijusi, - viegls diskomforts plecā, kurā tika ievadīta šļirce.

Mediķa Arnolda Jāņa Kraukļa pieredze nedaudz atšķiras no pārējo mediķu stāstītā, jo viņam pirmās sešas dienas pagājušas dažādi. "Pirmajā dienā plecs bija sāpīgs un ar grūtībām varēju pacelt roku. Tad, kādā trešajā dienā, man paaugstinājās temperatūra, bet nu jau viss ir labi un es jūtos normāli."

Sporta ārsts Edgars Gorjačko arī bija to mediķu vidū, kas saņēma Covid-19 vakcīnu jau pirmajā vakcinēšanās dienā. "Rit 10. diena un vēl aizvien man nav bijušas nekādas blakusparādības vai veselības sarežģījumi. Jūtos labi, pašsajūta nav pasliktinājusies," stāsta Edgars, piebilstot, ka viņš nepiedzīvoja pat visbiežākās blakusparādības, ko var novērot pēc jebkuras vakcīnas saņemšanas, kas ir lokāla sāpju sajūta injekcijas vietā vai drudzis tajā pašā vai nākamajā dienā.

Gorjačko norāda, ka Covid-19 vakcīna īpaši neatšķiras no citām vakcīnām, jo viņš regulāri vakcinējas arī pret gripu, ko darīšot arī rudenī.

"Pēc gripas potes bija epizode ar paaugstinātu temperatūru, bet pēc šīs [Covid-19 vakcīnas] nekā tāda nebija.

Cik es aprunājos ar saviem kolēģiem, kas ir gan manā vecuma grupā, gan vecāki - jā, kāds sūdzējās par lokālām sāpēm [injekcijas vietā], bet par veselības un pašsajūtas pasliktināšanos neviens neko nav minējis," stāsta ārsts.

Arī ārstniecības iestādēs esot daudz cilvēku, kas nesteidz vakcinēties 

Arnolds Jānis Krauklis stāsta, ka viņš ir dzirdējis no kolēģiem apgalvojumus, ka nepotēsies pret Covid-19 un iemesli tam esot dažādi: "Tie, kas nav riska vecumā, viņi skaidro, ka nepotēsies, jo uzskata, ja saķers šo vīrusu, tad paliks mājās, izārstēties un viss būs labi. Un ir arī tādi, kas piebalso tiem, kuri neplāno potēsies un nolemj darīt to pašu, bet viedokļi ļoti ātri mainās." Arnolds pauž, ka viņš personīgi zina vairāk tos kolēģus, kuri ir jau sapotējušies vai gaida rindā savu kārtu.

Gorjačko atsaucas uz ziņu dienestu sniegto informāciju, ka ir reģioni, kur šī atsaucība ir mazāka un vakcinēšanās nenotiek tik aktīvi, kā bija plānots. "Es esmu priecīgs, ka manā kolēģu lokā visi aktīvi vakcinējas vai ir jau savakcinēti, tāpēc par savu pieredzi es nevarētu teikt, ka mediķu vidū vēlme vakcinēties būtu kūtra, bet valstiski šī aktivitāte visnotaļ nav tik liela.

To var, iespējams, balstīt uz vakcīnas neizzināšanu, jo daudzi atzīmē to, ka vēlas nedaudz pagaidīt un tad piekrist šai iespējai.

Aizvien vairāk kolēģu, kas sākotnēji neizteica vēlmi vakcinēties, ir jau pieteikušies šīm vakcīnām, tā kā progresija ir visai pozitīva, viss būs atkarīgs no vakcinācijas punktu noslodzes," pauž Edgars Gorjačko.

Vētra sarunā norādīja, ka "no tiem, kas ir viņa tuvākie kolēģi neiroloģijas klīnikā, nav dzirdēts, ka kāds noraidoši izteiktos par vakcināciju". "Visi, kam ir bijusi tāda iespēja, to ir saņēmuši vai gaida iespēju to saņemt, līdz ar to tā gatavība vakcinēties ir un pārliecība, ka vakcīna ir droša arī ir," pauž ārsts Jānis Vētra.

Vakcinēties - kāpēc?

"Vienkārša atbilde uz šo jautājumu nav, ir vairāki aspekti, kāpēc tas būtu jādara," pauž Arvīds Bērziņš. "Pirmkārt, tā pašreiz ir vienīgā iespēja, lai varētu atcelt ierobežojumus. Cieš valsts ekonomika un cilvēku mentālā veselība, ja turpināsies šāda saslimstība, paietu vairāki gadi, kamēr izslimotu visi vai lielākā daļa [lai iegūtu imunitāti]."

"Ir zināms, ka var inficēties atkārtoti, tāpēc ir jāsaprot, ka šādi turpināt nevaram,"

tiešs ir Bērziņš. "Risinājums ir vakcinācija un mums ir patiesi paveicies, ka tā ir apstiprināta tik ātri, tas ir zinātnes sasniegums un vakcinēt sabiedrību var ātrāk nekā gaidīt, kad tā iegūs pūļa imunitāti."

Ārsts izceļ, ka vakcīnai ir pierādīta laba efektivitāte, kas nozīmē, ja pat pēc vakcinācijas cilvēks saslimtu, komplikācijas noritētu daudz vieglākā formā. "Tam ir milzīga nozīme, jo slimnīcu kapacitātes limiti ir sasniegti.... slimo un iet bojā arī mediķi, kapacitāti nenosaka tikai kvadrātmetri kā daudziem šķiet, bet ļoti daudz faktoru!" 

Kardiologs Griķis pauž, ka vakcinēties pret Covid-19 ir būtiski, "jo šobrīd tā ir labākā uz pierādījumiem, nevis sajūtām vai pieņēmumiem balstīta medicīnas iespēja, kā pasargāt sevi no saslimšanas".

"Otrs variants ir 100% izolācija no jebkāda sociāla kontakta. Diemžēl brīnumlīdzekļi un protestēšana pret visu racionālo realitātē nestrādā," norāda Griķis.

Sporta ārsta Gorjačko teiktais saskan ar kolēģu atbildēm, viņš papildus izceļ, ka vakcinējoties mēs pasargāsim riska grupas: "Sirmgalvjus, cilvēkus ar hroniskām saslimšanām, kā arī tos, kam ir novājināta imūnsistēma. To skaitā ir arī grūtnieces."

"Ir jāpasargā sevi un apkārtējos, tas aizvien biežāk ir pierādījies klīnikā. Neskatoties uz personīgo higiēnu un aizsardzību, ārsti un kolēģi aizvien inficējas 

un sanāk diezgan banāla situācija, ka cilvēks ievēro visus ierobežojumus, bet viņš nav pasargāts no tā ļaunprātīgā cilvēka, kurš, iespējams, apzināti tos neievēro.

Mēs neesam pasargāti no cilvēku grupas, kas jau ir inficējušies, neskatoties uz to, ka mēs ievērojam visas rekomendācijas," pauž Gorjačko.

"Pat, ja man būtu bijušas nopietnas blaknes [pēc potēšanās], absolūti nenožēlotu, ka vakcinējos, jo tādējādi varu izdarīt visu iespējamo, lai pasargātu savus tuvos cilvēkus," pauž Arvīds Bērziņš. "Jāsaprot, ka mūsu sabiedrībā dzīvo cilvēki, kam ir pierādītas alerģijas uz kādu no vakcīnas sastāvdaļām, piemēram, uz kādu no konservantiem.

Šādi cilvēki, iespējams, nevar vakcinēties, bet arī viņi vēlas dzīvot un ne tikai dzīvot... Viņi vēlas justies droši un pasargāti, to var panākt solidāri vakcinējoties pārējiem, lai izskaustu vīrusa izplatību," norāda ārsts.

FDA jaunākā informācija par "Pfizer/Biontech" vakcīnu

Saskaņā ar jaunākajiem ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes (FDA) datiem, "Pfizer/Biontech" pretkoronavīrusa vakcīna sāk jau aizsargāt cilvēkus no Covid-19 10 dienas pēc pirmās devas, raksta zinātniskais žurnāls "Live Science". Kopumā vakcīnas efektivitāte pēc pirmās devas ir 52% un pēc otrās - 95%, teikts pārvaldes ziņojumā.

FDA apkopotie dati sniedz arī plašāku informācijas par vakcīnas blakusparādībām. FDA eksperti norāda, ka nav novērotas nekādas būtiskas problēmas saistībā ar vakcīnas drošību, kas kavētu valstu amatpersonas izsniegt vakcīnas ārkārtas lietošanai.

Aptuveni 84% vakcīnas trešās fāzes pētījuma dalībnieku ziņoja par sāpēm injekcijas vietā; 63% ziņoja par nogurumu; 55% par galvassāpēm; 38% piedzīvoja muskuļu sāpes; 32% ziņoja par drebuļiem; 23% novēroja sāpes locītavās un 14% piedzīvoja drudzi. Šīs blakusparādības pēc otrās devas kļuvušas biežākas nekā pēc pirmās. Bet blakusparādības bijušas īslaicīgas un ilgušas apmēram vienu līdz divām dienām.

Tikai trešdaļa Latvijas iedzīvotāju piekristu vakcinēties pret Covid-19

Pašlaik vien 34% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju piekristu vakcinēties pret Covid-19, liecina pētījumu kompānijas "Kantar TNS" jaunākās veiktās aptaujas dati.

Pakāpeniski iecerēts vakcinēt arī pārējās iedzīvotāju grupas, kas notiks brīvprātīgi. Aptaujā "Kantar TNS" skaidroja, cik daudzi vēlētos saņemt Covid-19 vakcīnu.

Aptaujā vien trešā daļa respondentu norādījuši, ka vakcinētos pret Covid-19, kad vakcīna būs pieejama. Savukārt puse jeb 49% iedzīvotāju norādījuši, ka nevakcinētos. 17% iedzīvotāju nav snieguši konkrētu atbildi šajā jautājumā.

Savukārt no tiem aptaujas dalībniekiem, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, vien 22% norādījuši, ka plāno vakcinēt savu bērnu pret Covid-19, kad vakcīna būs pieejama. Nedaudz vairāk nekā puse jeb 58% iedzīvotāju ir norādījuši, ka neplāno vakcinēt savu bērnu pret Covid-19, bet piektā daļa iedzīvotāju nav snieguši konkrētu atbildi šajā jautājumā.

To iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir bērni līdz 18 gadu vecumam un kuri būtu gatavi vakcinēt viņus pret Covid-19, pēdējo divu nedēļu laikā samazinājies no 27% uz 22%.

"Kantar" pētījumu veica, ar interneta starpniecību aptaujājot 800 iedzīvotājus Latvijā vecumā no 18 līdz 60 gadiem.

Video: Eksperti informē par Covid-19 vakcināciju un vakcīnu reģistrēšanu