Sabiedrības psihiskās veselības uzlabošanā šogad plāno ieguldīt 7,12 miljonus eiro

Ceturtdien finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa atbalstījusi un lēmusi virzīt izskatīšanai valdībā Veselības ministrijas (VM) izstrādāto ziņojumu par nepieciešamajiem pasākumiem 2021.gadam un turpmāk, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija.

VM jau iepriekš ir apzinājusi nepieciešamās vajadzības psihiskās veselības nozarei, vienlaikus norādot, ka šo pasākumu realizācijai 2020.gadā tika piešķirts nedaudz mazāk par pusi no reāli nepieciešamā finansējuma. Tāpat arī 2021.gadam piešķīrums noteiktajiem mērķiem nav palielināts, līdz ar to, ar esošo finansējuma piešķīrumu daļu iniciatīvu nav iespējams finansēt pilnā apjomā vai nodrošināt vispār.

"Covid-19 krīze psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un nepietiekamā finansējuma situāciju izaicinājusi vēl vairāk - līdzcilvēku zaudējums, izolācija, ienākumu zaudēšana un bailes no Covid-19 infekcijas un dažādu zaudējumu piedzīvošanas izraisa psihiskas veselības traucējumus vai saasina esošos. Tāpat cilvēki šajā laikā var sākt pastiprināti lietot alkoholu un narkotikas, kā arī piedzīvot bezmiegu un trauksmi," skaidroja VM.

Lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija, VM rosina īstenot virkni pasākumu.

Pirmkārt, ministrija rosina uzlabot psiholoģiskās palīdzības un psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Šim pasākumam šogad nepieciešami papildus 5 332 095 eiro, 2022.gadā - 6 166 347 eiro un 2023.gadam un turpmāk ik gadu - 6 282 092 eiro valsts pamatbudžeta finansējuma.

Otrkārt, rosināts uzlabot speciālistu savstarpējo sadarbību psihiskās veselības aprūpes nozarē, tajā skaitā motivējot ģimenes ārstu prakses iesaistīties savu pacientu psihiskās veselības novērtēšanā un uzraudzīšanā. Šim mērķim 2021.gadā nepieciešami 156 156 eiro, 2022.gadā un turpmāk ik gadu 250 150 eiro.

Treškārt, VM rosina veikt esošā medicīniskā personāla psihoemocionālo atbalstu un tā monitoringu. Lai to nodrošinātu, 2021.gadā nepieciešami 1 629 815 eiro, 2022.gadā un turpmāk ik gadu - 2 572 380 eiro.

Ceturtais priekšlikums paredz veikt regulāru un salīdzināmu iedzīvotāju psihiskās veselības monitoringu Covid-19 pandēmijas laikā. VM piebilda ka šim mērķim nav nepieciešams papildus finansējums laika posmā no šī līdz 2023.gadam, bet no 2024.gada un turpmāk ik gadu plānotais papildus nepieciešamais finansējums 21 780 eiro apmērā tiks piesaistīts no Eiropas Sociālā fonda.

Lai nodrošinātu minēto pasākumu īstenošanu 2021.gadā VM papildus nepieciešams valsts pamatbudžeta finansējums 7 118 066 eiro apmērā, 2022.gadā - 8 988 877 eiro apmērā, 2023.gadā un turpmāk ik gadu 9 104 622 eiro apmērā.